Neita bija viena no senākajām senās Ēģiptes dievietēm un Saisas pilsētas (Nīlas deltā) galvenā patronese. Viņas vārds un kults parādās jau agrīnajā dinastiskajā periodā — pat vairākas pirmās dinastijas karalienes nes nosaukumus, kas saistīti ar Neitu, piemēram, Neithhotep. Zemā Ēģipte lūdza pie viņas statujām, meklējot dziedināšanu, aizsardzību no ļaunuma un drošību mājai. Katru gadu par godu Neitai tika rīkoti lieli svētkus, ko tautas dēvēja par Lampiņu svētkiem — naktī, zem klajas debess, tika iededzinātas daudzas gaismas, simbolizējot dievietes klātbūtni un aizsardzību.
Cults un simbolika
Neitu uzskatīja par daudzpusīgu dievieti: karotāju, radītāju, māti, Zemās Ēģiptes patronesi un arī par apbedīšanas dievieti. Viņas simbols bija Zemās Ēģiptes sarkanā kronis (Deshret) — uz attēliem viņa bieži redzama tērpusies tieši šajā kronī. Dažos attēlojumos viņa turēja loku un bultas, kas uzsver viņas saistību ar kariem un medībām, citreiz viņu attēlo ar šķērssieta vai šķēpu elementiem, kas norāda uz aizsargājošo un karavadošo lomu.
Mitoloģija un loma
Neita bieži parādās kā radītāja — „austa” pasauli ar savām spējām, tāpēc viņu dēvē par pasaules auzēju vai audēju. Dažos mītos viņa tiek uzskatīta par dievu un dieviešu māti vai par dievu pirmcēli, no kura rastos pārēji. Tāpat viņai bija svarīga loma mirušo aizsardzībā un bīdīšanā uz pēcnāvi; viņas funkcijas funerālajās ceremonijās saglabāja saikni ar agrīnajām pastāvīgajām pareizībām un tradicionālajām praksēm.
Pielūgsme, tempļi un vēsture
Neitai bija pielūdzēji visā Ēģiptē. Vecajā Ēģiptes karalistē viņa bija svarīga dievība Memfisā, un Saisā atradās liels viņas tempļa komplekss. Ar laiku, Vidējās un Jaunās valstības periodā, viņas vieta panteonā samazinājās, taču neizzuda pilnībā — 19. dinastijas laikā viņas kults atguva daļu savas agrākās nozīmes. Grieķu rakstītajos avotos Neitu bieži salīdzina ar Atēnu; Herodots un citi antīkie autori ziņo par Saisas dievietes slavu un pat par orakula vai svētnīcas inskripcijām, kas liek domāt par plašu lokālu un starptautisku atpazīstamību.
Neitas kā kara un medību dievietes loma
Neita tika uzskatīta par kara un medību dievieti — viņas pienākums bija palīdzēt risināt karus un strīdus starp dieviem un cilvēkiem. Ēģiptiešu karotāji ticēja, ka bez viņas aizbildniecības uzvara kaujā nav iespējama, tāpēc karavadošanas laikā un pirms cīņas pie viņas lūdzās. Viņa arī bija saistīta ar medību prasmēm un aizsardzību pret haosu, kas padarīja viņu par daudzpusīgu aizsardzības dievieti gan civiliem, gan militāriem kontekstiem.
Neita ir viena no spilgtākajām un visilgāk pastāvošajām figūrām ēģiptiešu reliģijā — viņas funkcijas savienoja radīšanu, aizsardzību, karu un mirstību, kas izgaismo viņas nozīmi kā centrālu spēku, ar kuru cilvēki un dievi rēķinājās gadsimtu gaitā.