Momotarō japāņu folkloras varonis Persiku zēns un leģenda par Onigašimu

Momotarō (桃太郎, "Persiku zēns") ir populārs japāņu folkloras varonis. Viņa vārds burtiski nozīmē Persiku Tarō. Tā kā Tarō ir izplatīts japāņu zēnu vārds, to parasti tulko kā Persiku zēns. Momotarō ir arī vairāku grāmatu, filmu un citu darbu nosaukums, kas stāsta par šo varoni.

Stāsts par Momotarō ir vienkāršs un viegli saprotams, tāpēc tas jau gadsimtiem ilgi ir bijis populārs bērnu pasaku materiāls Japānā. Daudzas ilustrētās grāmatas, bērnu dziesmas un teātra izrādes saglabā un pārveido šo sižetu, padarot to pieejamu dažādām paaudzēm. Momotarō tēls tiek izmantots arī reģionālajā tūrisma un kultūras simbolikā — īpaši Okayama prefektūrā, kas saistīta ar šo leģendu.

Leģendas versijas un motīvi

Visizplatītākā šīs pasakas versija (no Edo perioda) vēsta, ka Momotarō nokļuva uz zemes milzīgā persikā. Persiku atrada upē peldošo vecu sieviete bez bērniem, kas mazgāja tajā drēbes. Sieviete un viņas vīrs atrada bērnu, kad viņi mēģināja atvērt persiku, lai to apēstu. Bērns paskaidroja, ka Debesis viņu sūtījušas viņu dēlu. Pāris nosauca viņu par Momotarō, no momo (persiks) un tarō (vecākais dēls ģimenē).

Vecākā stāsta versija vēsta, ka vecā sieviete atklāj milzīgu peldošu persiku un paņem to līdzi uz mājām, jo uzskata, ka tas ir labas krāsas un izskatās garšīgs. Pēc persika gabaliņa apēšanas vecā sieviete atdzimst un atkal kļūst jauna un skaista. Kad viņas vecais vīrs atgriežas mājās no kalniem, viņš ir pārsteigts, ieraudzījis savā mājā jauku jaunavu. Sākumā viņš pat neatpazīst savu sievu jaunajā veidolā, bet viņa paskaidro, kas ar viņu noticis. Tad viņa dod vīram apēst gabaliņu persika, un arī viņš atkal kļūst jauns. Tajā pašā naktī pāris mīlējas, un sievietei iestājas grūtniecība. Vēlāk viņai piedzimst pirmais bērns, dēls, kuru viņi nosauc par Tarō, jo tā ir ierasta japāņu pirmā dēla uzvārds. Šī stāsta versija ir senākajos tekstos saglabājusies visvecākā, taču šķiet, ka Meidži perioda skolu mācību grāmatās tā ir mainīta ar versiju bez seksa. Persiku Japānā bieži uzskata par seksa vai auglības simbolu, jo tiek uzskatīts, ka tā auglis ir līdzīgs sievietes sēžamvietai.

Ceļojums uz Onigašimu un kompanjoni

Pēc vairākiem gadiem Momotarō pameta savus vecākus un devās uz salu Onigašima, lai iznīcinātu tur mītošos ļaunos oni (dēmonus vai ogrus). Ceļā Momotarō satika un sadraudzējās ar runājošu suni, pērtiķi un fazānu, kuri piekrita palīdzēt viņam misijā. Tradicionālā sižeta elements ir tas, ka Momotarō iepriekš tiek aprīkojis ar kibidango — maziem miltu vai prosa bumbiņveida našķiem, kurus viņš dala dzīvniekiem, lai iegūtu viņu uzticību un atbalstu.

Uz salas Momotarō un viņa dzīvnieku draugi iekļuva dēmonu cietoksnī un sakāva dēmonu vadoni Uru un viņa armiju. Pēc uzvaras Momotarō atgriezās mājās kopā ar saviem jaunajiem draugiem, un viņa ģimene turpmāk dzīvoja laimīgi. Šī uzvara bieži tiek interpretēta kā labā — kārtības, kopienas un bērna drosmes — triumfs pār ļaunumu.

Simbole un kultūras nozīme

Momotarō stāsts ietver vairākus tradicionālus motīvus: debesu nosūtīts vai brīnums bērns, pārvērtības (persiks, atjaunošanās), kolektīva sadarbība un cīņa pret ļaunumu. Persiks kā auglis tradicionāli simbolizē auglību un atjaunošanos. Kompanjoni — suns, pērtiķis un fazāns — reprezentē dažādas rakstura īpašības (uzticību, veiklību, modrību), kuru apvienošana palīdz pārvarēt briesmas.

Izdevumi, adaptācijas un mūsdienu lietojums

Momotarō tēls ir plaši adaptēts: bērnu grāmatās, ilustrācijās, skatuves izrādēs, animācijās un filmās. Stāsts ir kļuvis par populāru bērnu dziesmas tematu (piemēram, pazīstama bērnu dziesma par Momotarō), un Momotarō tēls tiek izmantots kā reģionālais simbols — īpaši Okayama, kur kibidango un Momotarō leģenda ir daļa no vietējās identitātes un tūrisma mārketinga. Tāpat Momotarō motīvi parādās mūsdienu populārajā kultūrā, animācijā, komiksos un videospēlēs.

Stāsts ir ticis pielietots arī politiskos un militāros kontekstos — WWII laikos Momotarō tēls tika izmantots propagandas materiālos, tostarp animācijas un plakātu formā, lai popularizētu nacionālistiskas idejas un armijas varonību. Mūsdienās šādas izmantošanas piemēri tiek kritiski vērtēti, bet tie ilustrē, kā tautas pasakas var tikt pārinterpretētas dažādos vēsturiskos apstākļos.

Vēsturiskās izcelsmes un varianti

Momotarō variants pastāv daudzās lokālajās versijās visā Japānā. Dažas no senākajām versijām atšķiras pēc detaļām par bērna izcelsmi, persika ietekmi un stāsta morāli. Kopumā pasaka ir elastīga — tā tiek pielāgota atkarībā no auditorijas (bērni, skolu mācību materiāli, teātris) un laika, kurā tā stāstīta.

Kopsavilkums

Momotarō — Persiku zēns — ir viena no pazīstamākajām japāņu tautas pasakām. Tā apvieno brīnumainu rašanos, debesu nosūtītu varoni, sadarbību ar dzīvniekiem un cīņu pret ļaunumu. Šis stāsts ir palicis dzīvs Japonijas kultūrā gan kā bērnu literatūras klasisks sižets, gan kā plaši pazīstams simbols ar daudzām lokālām un vēsturiskām variācijām.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir japāņu folkloras varoņa vārds?

J: Kā Momotarō nokļuva uz zemes, kā vēsta visizplatītākā stāsta versija?

J: Ko japāņu valodā nozīmē "Tarō"?

J: Kas notika, kad vecā sieviete apēda milzu persika gabaliņu?

J: Kas piekrita palīdzēt Momotarō veikt viņa misiju?

J: Ko Momotarō darīja Onigašimas salā?

J: Kā dzīvoja Momotarō ģimene pēc viņa atgriešanās mājās no Onigašimas salas?

Meklēt pēc burta