Militārie planieri — vēsture, izmantošana un tehnika
Militārie planieri: vēsture, taktika un tehnika — no Otrā pasaules kara misijām līdz aprīkojuma un dizaina attīstībai.
Militārie planieri — bezdzinēju lidojoši transportlīdzekļi — tika plaši izmantoti, lai nogādātu karavīrus, ieročus un smago aprīkojumu tieši uz kaujas laukiem. Tie bija īpaši nozīmīgi Otrā pasaules kara laikā, kad daudzās desantoperācijās planieri ļāva iesaistīt spēcīgāk ekipētus spēkus tur, kur izpletņdesanta vienības varēja būt pārlieku izkliedētas vai nespējīgas nogādāt smagāku tehniku.
Vēsture un attīstība
Militārie planieri izmantojās galvenokārt 1930.–1940. gados. Tos parasti vilka uz starta un lielāko daļu ceļa līdz mērķim ar C-47 Skytrain jeb Dakota, bumbvedējiem vai citiem vilcēju lidaparātiem; vācu operācijās izmantoja arī Ju 52 un citus lidaparātus. Pēc atbrīvotības no vilcēja planieri glideoja uz izkraušanas vietu un nolaidās atklātā apvidū tuvu mērķim.
Planieru projektēšana bieži balstījās uz vienkāršību un zemu ražošanas izmaksu principu — tie bija viegli, daļēji koka vai auduma konstrukcijas, bez ieroču un ar primitīvu stūrēšanu un bremzēšanu. Misiju vienvirziena raksturs nozīmēja, ka daudzus planierus pēc nolaišanās neatguva vai tie tika atstāti izmantošanai vietējiem apstākļiem; tāpēc tie tika būvēti lēti un bieži uzskatīti par vienreizlietojamiem.
Konstrukcija un tehnika
- Materiāli: koks, metāla rāmis un auduma pārklājums, lai samazinātu svaru un ražošanas izmaksas.
- Noslodze: no vieglu desantnieku grupu glabāšanas līdz speciāliem lieliem planieriem, kas spēja nolaist smago aprīkojumu, piemēram, mazos tankus vai transportlīdzekļus.
- Tipiski piemēri: Airspeed Horsa, General Aircraft Hamilcar (lielie britu planieri, kas nesa smagu tehniku), Waco CG-4A (ASV), DFS 230 un Gotha Go 242 (Vācija), kā arī padomju A-7 un G-11 tipa planieri. Eksperimentāls variants bija Antonov A-40 — planieris-tanks ar atdalāmiem spārniem.
- Vilcēji: daudzu valstu transporta un bumbvedēju lidmašīnas — C-47, citos teikumos vācu Ju 52 u. c. — vilka planierus līdz izlaidpunktam.
Taktika, priekšrocības un trūkumi
Planieri deva vairākas taktiskas priekšrocības:
- Spēja nogādāt aprīkojumu un karavīrus tieši uz iecerēto izkraušanas vietu, kas bija īpaši svarīgi, ja izpletņdesants bija izkliedēts pa plašu apvidu.
- Pēc atbrīvošanas planieri bija klusāki un mazāk pamanāmi nekā motorizētas lidmašīnas, kas ļāva nolaišanās brīdī saglabāt elementu pārsteigumu.
- Lielie planieri spēja nogādāt smagāku aprīkojumu — prettanku lielgabalus, pretgaisa lielgabalus, džipus un pat vieglos tankus (piemēram, tetrarch tipa).
Tajā pašā laikā bija būtiski trūkumi:
- Planieri bija neaizsargāti, bieži trausli un ar ierobežotu vadāmību; daudzos nolaišanās apstākļos tie avarēja vai tika nopietni bojāti.
- Nolaišanās zonas (LZ) bieži nebija ideālas — meži, purvi, akmeņaini lauki vai apšaudīta teritorija — kas palielināja bojāgājušo un zaudējumu risku. Dažās misijās zaudējumi sasniedza pat 40 %.
- Plānu materiālu un vienreizlietojamības dēļ daudzi planieri pēc nolaišanās tika atstāti, bojāti vai izmantoti vietējā lauka vajadzībām.
Slavenākās operācijas
- Normandijas izkraušana (D‑Day, 1944): liela mūsdienu desantoperācija, kur planieri nogādāja papildu desantniekus un tehniku uz iekšzemi aiz pludmalēm.
- Operation Market Garden (1944): mēģinājums ātri ieņemt Nīderlandes svarīgās tilta pozīcijas; planieri un izpletņdesanta vienības bija centrālais elements, taču operācijā bija smagas zaudējumu sekas.
- Kretas kauja (1941): vācu izmantošana gan izpletņdesantam, gan planieriem radīja dramatiskas cīņas un lielus upurus, vienlaikus demonstrējot planieru taktisko potenciālu un riskus.
- Operation Varsity (1945): masīva desanta operācija pāri Reinai, kur planieri izmantoti, lai atbalstītu pāreju uz Vācijas teritoriju.
Personāls, apmācība un zaudējumi
Planieru pilotu sagatavošana bija specifiska: tā prasīja augstu precizitāti nolaišanās laikā un spēju darboties haotiskos apstākļos. Amerikas Savienotajās Valstīs Otrā pasaules kara laikā tika apmācīti aptuveni 6000 planieru pilotu. Dažus pilotus pieņēma par planieru instruktoru amatpostiem pat tad, ja viņi nebija pabeiguši parasto lidmašīnu apmācību.
Karavīri, kas nolaidās ar planieriem, bieži sauca sevi par gaisa desanta kājniekiem, bet paši planieru piloti jokojot tika dēvēti par "vilkšanas mērķiem"; karavīri reizēm planierus sauca arī par "lidojošiem zārkiem", atsaucoties uz planieru trauslumu un risku.
Pakāpeniska aizstāšana un mūsdienu loma
Līdz Korejas kara sākumam planieru taktiku sāka arvien vairāk aizstāt helikopteri, kuri spēja precīzāk nogādāt un izvest karavīrus uz kaujas laukiem un no tiem, kā arī atkārtoti izmantot pārvadājamos līdzekļus. Turklāt ar izpletņu un gaisa nometnes tehnoloģijām mūsdienās ir iespējams izlaist pat daļēji bruņotas platformas.
Šodien planieri militāriem mērķiem gandrīz netiek lietoti ikdienā, tomēr to principi un idejas — klusā ievade, precīza piegāde un smagā aprīkojuma nogādāšana — joprojām tiek pielietoti īpašo uzdevumu operācijās un apmācībās. Dažas valstis un speciālo uzdevumu vienības reizēm izmanto līdzīgus lēnos, klusus piegādes risinājumus vai eksperimentē ar lieliem bezpilota transportlīdzekļiem, kas aizstāj agrākos planierus.
Secinājums
Militārie planieri aizpildīja svarīgu operacionālu loku 20. gadsimta vidū, ļaujot nogādāt kaujas laukā aprīkojumu un vienības, kuras citādi būtu grūti vai neiespējami savienot ar citām aviācijas nodaļām. Lai gan tehnoloģiskā attīstība tos lielākoties padarīja novecojušus, planieru izmantošana Otrajā pasaules karā paliek piemērs tam, kā inovatīvas piegādes metodes var mainīt taktiku un operāciju iznākumu.
ASV armijas gaisa spēku planieris Waco CG-4
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida lidmašīnas ir militārās lidmašīnas?
A: Militārais planieris ir standarta planiera paveids, un tam nav dzinēju.
J: Kā Otrā pasaules kara laikā tika izmantoti militārie planieri?
A: Otrā pasaules kara laikā militāros planierus gaisā pacēla militārās transporta vai bumbvedēju lidmašīnas, un pēc tam tos palaida frontes līnijas tuvumā, lai nolaistos jebkurā piemērotā atklātā apvidū tuvu mērķim.
J: Kādi materiāli tika izmantoti militāro pārsēju ražošanā?
Atbilde: Militārie uzvalki tika izgatavoti no parastiem un lētiem materiāliem, piemēram, koka, jo tos uzskatīja par vienreizlietojamiem.
J: Kā sevi sauca karavīri, kas nolaidās ar planieri?
A: Piloti sevi dēvēja par "vilkšanas mērķiem", bet karavīri - par "lidojošiem zārkiem".
J: Kādas priekšrocības bija militārajiem pilotiem salīdzinājumā ar desantniekiem?
A: Planieriem bija zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar desantniekiem, jo tie varēja nolaisties ar karavīriem un ekipējumu tieši desanta vietā, tie bija klusi un ienaidniekam bija grūti identificējami. Ar tiem varēja nogādāt arī smagāku aprīkojumu, piemēram, prettanku lielgabalus, pretgaisa lielgabalus, mazus transportlīdzekļus, piemēram, džipus, un vieglos tankus (piemēram, tetrarchas tanku), daudz precīzāk nekā ar izpletņiem.
Jautājums: Cik daudz apmācītu pilotu bija ASV Otrā pasaules kara laikā?
A: Otrā pasaules kara laikā ASV bija aptuveni 6000 apmācītu pilotu.
J: Vai mūsdienās joprojām tiek izmantoti militārie planieri?
A: Mūsdienās militāros planierus izmanto tikai speciālie spēki klusām, neliela mēroga desanta misijām, jo helikopteru tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi precīzāk izšaut ar izpletņiem pat vieglus tankus.
Meklēt