Konnera kalns (Atila) — inselbergs Centrālajā Austrālijā
Konnera kalns (arī Atila) ir kalns Austrālijas centrālajā daļā. Tas atrodas Ziemeļteritorijas dienvidrietumu stūrī, aptuveni 75 km uz dienvidaustrumiem no Amadeusa ezera. Kalna virsotne stiepjas līdz 859 m virs jūras līmeņa un tas paceļas apmēram 300 m virs apkārtējās līdzenās zemes. 1873. gadā šo kalnu atklāja un nosauca Viljams Gosse par godu Dienvidaustrālijas politiķim Mountifortam Longfīldam Konneram. Konneru kalnu var ieraudzīt no ceļa uz Uluṟu, braucot no Alise Springsas, taču tā teritorija ir attāla un piekļuve var būt ierobežota.
Ģeoloģija un veidošanās
Konnera kalns ir raksturīgs kā plakana virsotne, kas veidota kā pakava — tipisks inselbergs (atdalīts kalns uz līdzenuma). Tā ieži ir nogulumieži, kuru slāņi ir saglabājušies, jo reģions Neoproterozoja ēras laikā (aptuveni 1 Ga līdz 542 Ma) bija iekšzemes jūra. Šī nogulsnēšanās un tikai vēlākā erozija radīja mūsdienās redzamo reljefu: jaunākie nogulumiežu slāņi miljonu gadu gaitā tika noskaldīti, atstājot izturīgākos slāņus kā izolētu kalnu. Konnera kalna ieži ir par aptuveni 200–300 miljoniem gadu vecāki nekā tuvumā esošo Uluṟu un Kata Tjuṯa ieži, kas norāda uz atšķirīgu nogulumu un erozijas vēsturi šajā reģionā.
Kultūras nozīme
Vietējās jankunitjatjara un pitjantjatjara valodās kalns ir pazīstams kā Atila (dažkārt rakstīts arī Artila, Atula, Attila vai Artilla). Apkārtējo teritoriju tradicionāli sauc par Atilāniju. Šī vieta ir cieši saistīta ar tjukurpa (sapņu) stāstiem par ņijiem (nozīmē "ledus ļaudis"; bieži rakstīts arī kā "ninya"). Šie nījas ir senču gari un stāstu varoņi, kas, pēc tradīcijas, atnes aukstus laikapstākļus un kuriem ir nozīmīga loma vietējo kopienu mitoloģijā un teritorijas uztverē. Tā kā Atila ir svēta vieta daudziem tradicionālajiem stāstiem, apmeklētājiem ieteicams izrādīt cieņu un ievērot vietējo tradīciju un noteikumus.
Flora, fauna un aizsardzība
Konnera kalna apkārtne pieder centrālā Austrālijas sauszemes biotopam — tajā dominē pusaugi un izturīgas tuksneša sugas, piemēram, spiniģekseksemplāri un zālaugi, kā arī retas krūmāju formas, kas pielāgojušās sausam klimatam. Dzīvnieku pasaulē ir sastopami ķirzaku, mazu putnu un dažādu bezmugurkaulnieku sugas, kas izmanto kalna klinšu nišas un apkārtējo līdzenumu. Tā kā teritorija ir tradicionāli saistīta ar aborigēnu kopienām, daļa zemes var būt zem vietējas kopienas pārvaldības vai īpašumā; piekļuve un tūrisma aktivitātes var tikt regulētas, lai aizsargātu gan dabas, gan kultūras vērtības.
Apmeklētājiem
Konnera kalns nav tik plaši apmeklēts kā Uluṟu, taču tas piesaista interesentus — gan ģeologus, gan tos, kuri meklē klusākas, mazāk komercializētas dabas vietas. Ja plānojat doties uz šo reģionu, ieteicams:
- plānot ceļu un ekipējumu attiecīgi — apkārtne ir attāla un pakalpojumi tajā ir ierobežoti;
- pirms iebraukšanas pārbaudīt piekļuves nosacījumus un, ja nepieciešams, saņemt atļaujas no vietējām kopienām vai iestādēm;
- respektēt vietējo kultūru un zīmes, kas norāda uz svētajām vietām vai ierobežojumiem.
Konnera kalns ir nozīmīgs gan no ģeoloģiskā, gan kultūras viedokļa — tas palīdz saprast reģiona seno ģeoloģisko vēsturi un ir dzīvs piemērs tam, kā ainava un tradīcijas savijas kopā centrālās Austrālijas plašumos.
Vēsture
Yankunytjatjara tautai Konnera kalns jau izsenis ir saistīts ar Wanambi sapņiem. Wanambi ir senču gars, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo kalna avotos un apkārtnē. Leģendas, kas saistītas ar šo sapni, pierakstīja Čārlzs Mountfords, kad viņš 1940. gadā apmeklēja šo apvidu. Viņš rakstīja, ka ļoti bīstams cilvēks esot dzīvojis Kapi Atila avotā, kas atradies pusceļā uz dienvidu nogāzēm. Kad avots izžuva, Atilānijas vīri ticēja, ka vanambi viņiem nozaga dienvidu iedzīvotāji, kas šo garu ievietoja savā zemē esošajā avotā, lai viņiem būtu vairāk ūdens.
Apmēram 7 km uz dienvidrietumiem no Konnera kalna atrodas vēl viens ūdens avots - klinšu bedre, ko sauc par Anari (angliski "Aneri Well" jeb "Mount Conner Well"). Mountfords 1940. gadā tur nakšņoja, dodoties uz Uluṟu, un pierakstīja nosaukumu "Anneri". Viņš rakstīja, ka te esot dzīvojis nekaitīgs wanambi, kas uz ziemeļiem uz Anari ceļojis no Musgrave Ranges. Viņš rakstīja arī par ceremonijām, kas saistītas ar nyiṉya, ko šeit veic sievietes.
Mountfords pierakstīja arī citu ar kalnu saistītu leģendu par divu zēnu, kuri šajā apvidū medīja, kautiņu. Saskaņā ar šo leģendu viens no zēniem nejauši atklājis avotu pie Anari. Viņš atteicās pastāstīt otram zēnam, kur atradis ūdeni, un tā rezultātā otrs zēns gandrīz nomira no slāpēm. Viņi kopā duelējās un lēnām nokļuva kalna virsotnē, kur nomira. Runā, ka viņu ķermeņi ir saglabājušies kā laukakmeņi.
Anari tika izmantota kā pirmā Mount Conner stacijas sēta. Tagad tā ir pamesta, un jaunā sēta atrodas tālāk uz ziemeļiem, pie Lasetera šosejas. No šejienes uz Konnera kalna pamatni ved ceļš.
Ģeoloģija
Konnera kalnu veido konglomerāti, smilšakmeņi, smilšakmeņi, mālakmeņi un dūņakmeņi. Virsotni veido rupjgraudains smilšakmens ar oļu slāņiem un nelieliem oļu konglomerāta un mālakmens slāņiem. Zem tā esošos iežus veido tumši brūni sārņu mālakmeņi, dūņakmeņi un sīkgraudaini smilšakmeņi. Kalna lejasdaļu veido vidēji līdz rupji graudaini, pelēkbrūni smilšakmeņi, tumši brūni mālsmilšakmeņi un kritalas. Konnera kalna sānus klāj arī nogāzes (talus), un tā virsotni klāj koluvijs. Kalna pamatni ieskauj aluvijs.
Konnera kalna virsotne kopā ar Kata Tjuṯa un Uluṟu virsotnēm ir saglabājusies no krīta perioda nogulumu slāņa erozijas. Tas tiek uzskatīts par klasisku inselberga piemēru, kas radies apkārtējo slāņu erozijas rezultātā.
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc arī Konnera kalnu?
A: Konnera kalnu sauc arī par Atilu.
J: Kur atrodas Konnera kalns?
A: Konnera kalns atrodas Ziemeļteritorijas dienvidrietumu stūrī, 75 kilometrus (47 jūdzes) uz dienvidaustrumiem no Amadeja ezera.
J: Cik augstu virs jūras līmeņa atrodas Konnera kalns?
A: Konnera kalns atrodas 859 metrus virs jūras līmeņa.
J: No kāda veida iežiem tas sastāv?
A: Konnera kalna ieži sastāv no nogulumiežu slāņiem, kas saglabājušies, kad šajā teritorijā neoproterozoja ēras laikā (no 1Ga līdz 542Ma) atradās iekšzemes jūra.
J: Cik veci ir šie ieži salīdzinājumā ar tuvumā esošajiem Uluṟu un Kata Tjuṯa?
A: Konora kalna ieži ir par 200 līdz 300 miljoniem gadu vecāki par iežiem, kas atrodami netālu esošajos Uluṟu un Kata Tjuṯa.
J: Kāda ir tā forma?
A:Konora kalnam ir plakana inselberga forma, kas atgādina pakavi.
J: Kā to sauc vietējie jankunītjatjara un pitjantjatjara iedzīvotāji?
A:Vietējie jankunītjatjara un pitjantjatjara iedzīvotāji to sauc par Atilu (dažkārt rakstīts arī Artila, Atula, Attila vai Artilla).
