Konnera kalns
Konnera kalns (arī Atila) ir kalns Austrālijas centrālajā daļā. Tas atrodas Ziemeļteritorijas dienvidrietumu stūrī, 75 km uz dienvidaustrumiem no Amadeusa ezera. Tā augstums ir 859 m virs jūras līmeņa un 300 m virs zemes ap to. Kalnu 1873. gadā Viljams Gosse nosauca Dienvidaustrālijas politiķa Mountiforta Longfīlda Konnera vārdā. To var redzēt no ceļa virzienā uz Uluṟu, braucot no Alise Springsas.
Konnera kalns ir plakana virsotne, kas veidota kā pakava. Tā ieži ir nogulumieži. Tās slāņi ir saglabājušies, kad šī teritorija bija iekšzemes jūra neoproterozoja ēras laikā (1Ga līdz 542Ma). Konnera kalna ieži ir par 200 līdz 300 miljoniem gadu vecāki par tuvumā esošo Uluṟu un Kata Tjuṯa iežiem. Jaunāki nogulumiežu iežu slāņi miljoniem gadu gaitā erodēja, veidojot mūsdienās redzamo inselbergu.
Vietējās jankunitjatjara un pitjantjatjara valodās kalns ir pazīstams kā Atila (dažkārt rakstīts arī Artila, Atula, Attila vai Artilla). Ap to esošo valsti sauc par Atilāniju. Tā ir saistīta ar tjukurpa (sapņu) stāstiem par ņijiem (nozīmē "ledus ļaudis"; parasti tiek rakstīts "ninya"). Nījas ir senču gari, kas atnes aukstus laikapstākļus.
Vēsture
Yankunytjatjara tautai Konnera kalns jau izsenis ir saistīts ar Wanambi sapņiem. Wanambi ir senču gars, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo kalna avotos un apkārtnē. Leģendas, kas saistītas ar šo sapni, pierakstīja Čārlzs Mountfords, kad viņš 1940. gadā apmeklēja šo apvidu. Viņš rakstīja, ka ļoti bīstams cilvēks esot dzīvojis Kapi Atila avotā, kas atradies pusceļā uz dienvidu nogāzēm. Kad avots izžuva, Atilānijas vīri ticēja, ka vanambi viņiem nozaga dienvidu iedzīvotāji, kas šo garu ievietoja savā zemē esošajā avotā, lai viņiem būtu vairāk ūdens.
Apmēram 7 km uz dienvidrietumiem no Konnera kalna atrodas vēl viens ūdens avots - klinšu bedre, ko sauc par Anari (angliski "Aneri Well" jeb "Mount Conner Well"). Mountfords 1940. gadā tur nakšņoja, dodoties uz Uluṟu, un pierakstīja nosaukumu "Anneri". Viņš rakstīja, ka te esot dzīvojis nekaitīgs wanambi, kas uz ziemeļiem uz Anari ceļojis no Musgrave Ranges. Viņš rakstīja arī par ceremonijām, kas saistītas ar nyiṉya, ko šeit veic sievietes.
Mountfords pierakstīja arī citu ar kalnu saistītu leģendu par divu zēnu, kuri šajā apvidū medīja, kautiņu. Saskaņā ar šo leģendu viens no zēniem nejauši atklājis avotu pie Anari. Viņš atteicās pastāstīt otram zēnam, kur atradis ūdeni, un tā rezultātā otrs zēns gandrīz nomira no slāpēm. Viņi kopā duelējās un lēnām nokļuva kalna virsotnē, kur nomira. Runā, ka viņu ķermeņi ir saglabājušies kā laukakmeņi.
Anari tika izmantota kā pirmā Mount Conner stacijas sēta. Tagad tā ir pamesta, un jaunā sēta atrodas tālāk uz ziemeļiem, pie Lasetera šosejas. No šejienes uz Konnera kalna pamatni ved ceļš.
Ģeoloģija
Konnera kalnu veido konglomerāti, smilšakmeņi, smilšakmeņi, mālakmeņi un dūņakmeņi. Virsotni veido rupjgraudains smilšakmens ar oļu slāņiem un nelieliem oļu konglomerāta un mālakmens slāņiem. Zem tā esošos iežus veido tumši brūni sārņu mālakmeņi, dūņakmeņi un sīkgraudaini smilšakmeņi. Kalna lejasdaļu veido vidēji līdz rupji graudaini, pelēkbrūni smilšakmeņi, tumši brūni mālsmilšakmeņi un kritalas. Konnera kalna sānus klāj arī nogāzes (talus), un tā virsotni klāj koluvijs. Kalna pamatni ieskauj aluvijs.
Konnera kalna virsotne kopā ar Kata Tjuṯa un Uluṟu virsotnēm ir saglabājusies no krīta perioda nogulumu slāņa erozijas. Tas tiek uzskatīts par klasisku inselberga piemēru, kas radies apkārtējo slāņu erozijas rezultātā.
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc arī Konnera kalnu?
A: Konnera kalnu sauc arī par Atilu.
J: Kur atrodas Konnera kalns?
A: Konnera kalns atrodas Ziemeļteritorijas dienvidrietumu stūrī, 75 kilometrus (47 jūdzes) uz dienvidaustrumiem no Amadeja ezera.
J: Cik augstu virs jūras līmeņa atrodas Konnera kalns?
A: Konnera kalns atrodas 859 metrus virs jūras līmeņa.
J: No kāda veida iežiem tas sastāv?
A: Konnera kalna ieži sastāv no nogulumiežu slāņiem, kas saglabājušies, kad šajā teritorijā neoproterozoja ēras laikā (no 1Ga līdz 542Ma) atradās iekšzemes jūra.
J: Cik veci ir šie ieži salīdzinājumā ar tuvumā esošajiem Uluṟu un Kata Tjuṯa?
A: Konora kalna ieži ir par 200 līdz 300 miljoniem gadu vecāki par iežiem, kas atrodami netālu esošajos Uluṟu un Kata Tjuṯa.
J: Kāda ir tā forma?
A:Konora kalnam ir plakana inselberga forma, kas atgādina pakavi.
J: Kā to sauc vietējie jankunītjatjara un pitjantjatjara iedzīvotāji?
A:Vietējie jankunītjatjara un pitjantjatjara iedzīvotāji to sauc par Atilu (dažkārt rakstīts arī Artila, Atula, Attila vai Artilla).
