Astronomiskā spektroskopija
Astronomiskā spektroskopija ir zinātne, kas izmanto spektroskopiju, lai noskaidrotu, no kādiem elementiem sastāv astronomiskie ķermeņi, piemēram, zvaigznes, planētas un miglāji. To var izmantot arī, lai noteiktu, kā šie objekti pārvietojas, izmantojot Doplera nobīdi.
Spektroskopijas un spektru pētījumi tiek izmantoti astronomijā, lai palīdzētu zinātniekiem izpētīt visu elektromagnētiskā starojuma spektru, tostarp redzamo gaismu, ko izstaro zvaigznes un citi karsti debesu objekti. Spektroskopiju var izmantot, lai noskaidrotu attālu zvaigžņu un galaktiku īpašības. Ar tās palīdzību var noskaidrot to ķīmisko sastāvu, temperatūru, blīvumu, masu, attālumu, spožumu un relatīvo kustību, izmantojot doplera efekta mērījumus.
Zvaigžņu ķīmiskās īpašības
Ņūtons izmantoja prizmu, lai sadalītu balto gaismu krāsu spektrā, bet Fraunhofera augstas kvalitātes prizmas ļāva zinātniekiem saskatīt nezināmas izcelsmes tumšas līnijas.
Tikai 1850. gados Gustavs Kirhofs un Roberts Bunzens izskaidroja tumšās līnijas. Karsti cietie objekti rada gaismu ar nepārtrauktu spektru, bet karstas gāzes izstaro gaismu ar noteiktu viļņu garumu. Tomēr karsti cietie objekti, ko ieskauj vēsākas gāzes, uzrāda gandrīz nepārtrauktu spektru ar tumšām līnijām, kas atbilst gāzu emisijas līnijām. Salīdzinot Saules absorbcijas līnijas ar zināmu gāzu emisijas spektriem, var noteikt zvaigžņu ķīmisko sastāvu.
Absorbcijas līnijas
Emisijas līnijas
Nepārtraukts spektrs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir astronomiskā spektroskopija?
A: Astronomiskā spektroskopija ir zinātne, kas izmanto spektroskopiju, lai noteiktu, no kādiem elementiem sastāv astronomiskie ķermeņi un kā tie pārvietojas.
Q: Kādiem nolūkiem spektroskopiju var izmantot astronomijā?
A: Spektroskopiju izmanto, lai palīdzētu zinātniekiem izpētīt visu elektromagnētiskā starojuma spektru, ko rada zvaigznes un citi karsti debesu objekti. Ar tās palīdzību var noskaidrot to ķīmisko sastāvu, temperatūru, blīvumu, masu, attālumu, spožumu un relatīvo kustību, izmantojot Doplera efekta mērījumus.
J: Kas ir doplera nobīde?
A: Doplera nobīde ir elektromagnētiskā starojuma viļņa garuma izmaiņas, ko izraisa objekta kustība.
J: Kā spektroskopiju var izmantot, lai noteiktu attālu objektu īpašības?
A: Ar spektroskopijas palīdzību var noteikt attālu zvaigžņu un galaktiku ķīmisko sastāvu, temperatūru, blīvumu, masu, attālumu, spožumu un relatīvo kustību.
J: Kāda ir saistība starp spektroskopiju un elektromagnētisko starojumu?
A: Spektroskopiju izmanto astronomijā, lai pētītu visu elektromagnētiskā starojuma spektru, tostarp redzamo gaismu, ko izstaro zvaigznes un citi karsti debesu objekti.
J: Kāda ir astronomiskās spektroskopijas nozīme?
A: Astronomiskā spektroskopija ir svarīga, jo tā ļauj zinātniekiem noteikt tādu tālu objektu īpašības, kurus citādi nebūtu iespējams izpētīt.
J: Kā doplera efekta mērījumus var izmantot astronomiskajā spektroskopijā?
A: Doplera efekta mērījumus var izmantot, lai noteiktu zvaigžņu un galaktiku relatīvo kustību, kas var sniegt informāciju par to attālumu un ātrumu.
