Atavalpa

Pilsoņu karš

Pēc viņu tēva, imperatora Huajnas Kapaka, un viņu vecākā brāļa Ninana Kjuoči, kurš bija mantinieks, nāves impēriju sadalīja starp abiem pārdzīvojušajiem brāļiem - Huaskaru un Atahualpu. Huaskars ieguva lielāko daļu ar galvaspilsētu Kusko, bet Atahualpa - ziemeļu daļas, tostarp Kito (tagad Ekvadoras galvaspilsēta). Pāris gadus abi brāļi valdīja bez problēmām. Taču Huaskars pieprasīja, lai Atahualpa dotu viņam zvērestu. Atahuallpa atteicās, un sākās pilsoņu karš.

Pēdējā kauja notika pie Kipaipanas, kur Huaskars tika sagūstīts. Atahuallpa ar savu 80 000 karavīru armiju atpūtās Cajamarkas pilsētā Andos, dodoties uz dienvidiem un Kusko, lai pretendētu uz troni.

Šajā laikā spāņu konkistadors Fransisko Pizarro 1532. gada jūlijā bija nodibinājis Piuras pilsētu - pirmo spāņu apmetni Peru. Pēc divu mēnešu gājiena Pizarro ieradās Cajamarkā ar tikai 168 vīriem savā komandā un nosūtīja Hernando de Soto, mūku Vicente de Valverde un vietējo tulku Felipillo, lai runātu ar Atahuallpu par spāņu klātbūtni.

Spāņu sūtņi atgriezās pie Pizarro, kurš 1532. gada 16. novembrī sagatavoja negaidītu uzbrukumu Atahualpas armijai, kas kļuva par Cajamarkas kauju.

Saskaņā ar Spānijas likumiem spāņi oficiāli pasludināja karu inku tautai. Kad Atahuallpa aukstasinīgi jautāja priesterim Valverdei, ar kādu varu viņš un viņa ļaudis var sacīt šādas lietas, Valverde viņam piedāvāja Bībeli, sakot, ka vara nāk no tajā ietvertajiem vārdiem. Viņš to izpētīja un tad jautāja, kāpēc tā nerunā ar viņu. Tad viņš to nometa uz zemes. Tas deva spāņiem vajadzīgo ieganstu, lai uzsāktu karu pret inkiem. Viņi atklāja uguni, un divu stundu laikā tika nogalināti vairāk nekā divi tūkstoši inku karavīru. Pēc tam spāņi ieslodzīja Atahuallpu Saules templī.

Atahuallpa joprojām nespēja noticēt, ka spāņi vēlas pārņemt viņa karalistes kontroli. Viņš domāja, ka, ja viņš viņiem dos zeltu un sudrabu, ko viņi meklēja, viņi aizies. Apmaiņā pret atbrīvošanu viņš piekrita piepildīt lielu istabu ar zeltu un apsolīja spāņiem divreiz lielāku daudzumu sudraba. Lai gan Pizarro bija apstulbināts par šo piedāvājumu, viņam nebija nodoma atbrīvot inku, jo viņam bija nepieciešama valdnieka ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem, lai uzturētu kārtību apkārtējā valstī.

Taču tad Pizarro nolēma viņu nogalināt, jo baidījās, ka viņu varētu atbrīvot kāds inku ģenerālis. Pizarro sarīkoja izspēlētu tiesas prāvu un atzina Atahuallpu par vainīgu sacelšanās pret spāņiem un sava brāļa Huaskara slepkavībā. Atahuallpam piesprieda nāvessodu sadedzinot. Viņš bija šausmās, jo inki ticēja, ka dvēsele nevarēs pāriet uz pēcnāves dzīvi, ja ķermenis tiks sadedzināts. Brālis Vicente de Valverde, kurš iepriekš bija piedāvājis Atahuallpam Bībeli, atkal iejaucās, sakot Atahuallpam, ka, ja viņš piekritīs pieņemt kristietību, viņš pārliecinās pārējos, lai mīkstina spriedumu. Atahualpa piekrita kristīties kristīgajā ticībā. Viņam tika dots vārds Huans Santoss Atahualpa, un pēc tam viņu nevis sadedzināja, bet gan nosmacēja ar garrozi. Atahualpa nomira 1533. gada 29. augustā. Atahuallpu nomainīja viņa brālis, leļļu inka Tupaks Huallpa, un vēlāk vēl viens brālis Manco Inca Yupanqui.

Imperators Atahuallpa Cajamarkas kaujas laikā


Spāņi izpilda nāvessodu Tupakam Amaru 1572. gadā, Guaman Poma de Ayala zīmējums