Atahuallpa (Atawallpa) — pēdējais Inku impērijas imperators (1502–1533)

Atahuallpa (1502–1533) — pēdējais Inku imperators: traģisks stāsts par varu, pilsoņu karu, Pizarro sagūstīšanu un Tahuantinsuyo impērijas krišanu.

Atahuallpa jeb Atawallpa (ap 1502. - 1533.) bija 13. un pēdējais Tahuantinsuyo jeb Inku impērijas imperators. Viņš kļuva par imperatoru pēc tam, kad uzvarēja savu jaunāko pusbrāli Huaskaru pilsoņu karā, kas sekoja pēc viņu tēva inkas Huajnas Kapaka nāves no infekcijas slimības (iespējams, malārijas vai bakas). Atahuallpa pārvaldīja plašu impēriju, kuras centrs atradās Andu kalnos ap Kuskas (Cusco) latiņu, un pēc pilsoņu kara bija skaidrs līderis, kas centās atjaunot kārtību un konsolidēt varu.

Pilsoņu karš un impērijas vājināšanās

Pilsoņu karš starp Atahuallpu un Huaskar uzzināja par smagām sekām — tas iztukšoja resursus, izsmēla karaspēku un radīja iekšējus konfliktus, kas padarīja impēriju ievainojamāku ārējiem iebrucējiem. Huajnas Kapaka nāve no slimības izraisīja varas vakuumu, un daudzās provinciās pieauga neskaidrība un sacelšanās. Šis iekšējais konflikts bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mazāk nekā gadu vēlāk spāņiem izdevās iekarot plašas inku teritorijas.

Saskare ar Spāniju — gūsts un izpirkums

Gada gaitā, kad impērija bija novājināta, pie Klusā okeāna piekrastes ieradās spāņu ekspedīcija vadībā Fransisko Pizarro. 1532. gada novembrī Pizarro spēki Cajamarca apkārtnē sagūstīja Atahuallpu, izmantojot pārsteiguma uzbrukumu un labas taktiskās pozīcijas. Spāņu rosinātā gūstīšana deva Pizarro un viņa biedriem lielu taktisku un politisku priekšrocību: viņi izmantoja imperatora gūstā turēšanu, lai manipulētu ar inku tautu un vietējiem vadītājiem.

Atahuallpa piedāvāja milzīgu izpirkumu par brīvību — pēc tradīcijas stāstīts, ka viņš solīja piepildīt vienu telpu ar zeltu un divas ar sudrabu. Lai gan daļa izpirkuma samaksāta atbrīvošanai netika pilnībā izpildīta vai nodrošināta, zelta un sudraba krājumi tika izvesti uz Spāniju un deva ievērojamu stimulu tālākiem iekarojumiem.

Tiesas process, sods un nāve

Pēc izpirkuma daļējas saņemšanas spāņi apsūdzēja Atahuallpu par vairākām nozieguma kategorijām — ieskaitot brāļa Huaskara nogalināšanu, reliģisku noraidījumu (pēc spāņu versijas — idolatriju) un sazvērestību pret spāņiem. Viņu tiesāja pēc spāņu likumiem un prakses, kas nozīmēja, ka lēmums bija spāņu karavadoņu un misionāru ziņā. Sākotnēji tika plānots nāvessods ar sadegšanu, taču, kad Atahuallpa piekrita kristīties, sods tika mainīts uz nāvi ar garotu (strangulāciju) — tā viņš mira 1533. gadā.

Pēctecība un mantojums

Atahuallpas gūsts un nāve iezīmēja būtisku pagriezienu Inku impērijas liktenī. Lai gan pēc viņa nāves spāņi uz īsu laiku iecēla vairākus vājus, viņu kontrolētus pēctečus (vienu no pazīstamākajiem bija Manco Inca Yupanqui), impērijas centrālā vara bija salauzta. Spāņu iekarošana, kopā ar iepriekšējo slimību un pilsoņu kara izraisīto izsīkumu, noveda pie straujas politiskās, sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas reģionā.

Atahuallpa kā vēsturiska figūra bieži tiek pieminēts gan kā spēcīgs karavadonis, gan kā upuris — viņa stāsts simbolizē koloniālās ekspansijas un vietējo civilizāciju sadursmi ar Eiropas spēkiem. Mūsdienu pētnieki joprojām diskutē par detaļām ap viņa gūstu, tiesu un izpirkuma apjomu, taču viennozīmīgi skaidrs ir tas, ka viņa krišana bija viens no galvenajiem faktoriem, kas noveda pie inku impērijas sabrukuma.

Pilsoņu karš

Pēc viņu tēva, imperatora Huajnas Kapaka, un viņu vecākā brāļa Ninana Kjuoči, kurš bija mantinieks, nāves impēriju sadalīja starp abiem pārdzīvojušajiem brāļiem - Huaskaru un Atahualpu. Huaskars ieguva lielāko daļu ar galvaspilsētu Kusko, bet Atahualpa - ziemeļu daļas, tostarp Kito (tagad Ekvadoras galvaspilsēta). Pāris gadus abi brāļi valdīja bez problēmām. Taču Huaskars pieprasīja, lai Atahualpa dotu viņam zvērestu. Atahuallpa atteicās, un sākās pilsoņu karš.

Pēdējā kauja notika pie Kipaipanas, kur Huaskars tika sagūstīts. Atahuallpa ar savu 80 000 karavīru armiju atpūtās Cajamarkas pilsētā Andos, dodoties uz dienvidiem un Kusko, lai pretendētu uz troni.

Šajā laikā spāņu konkistadors Fransisko Pizarro 1532. gada jūlijā bija nodibinājis Piuras pilsētu - pirmo spāņu apmetni Peru. Pēc divu mēnešu gājiena Pizarro ieradās Cajamarkā ar tikai 168 vīriem savā komandā un nosūtīja Hernando de Soto, mūku Vicente de Valverde un vietējo tulku Felipillo, lai runātu ar Atahuallpu par spāņu klātbūtni.

Spāņu sūtņi atgriezās pie Pizarro, kurš 1532. gada 16. novembrī sagatavoja negaidītu uzbrukumu Atahualpas armijai, kas kļuva par Cajamarkas kauju.

Saskaņā ar Spānijas likumiem spāņi oficiāli pasludināja karu inku tautai. Kad Atahuallpa aukstasinīgi jautāja priesterim Valverdei, ar kādu varu viņš un viņa ļaudis var sacīt šādas lietas, Valverde viņam piedāvāja Bībeli, sakot, ka vara nāk no tajā ietvertajiem vārdiem. Viņš to izpētīja un tad jautāja, kāpēc tā nerunā ar viņu. Tad viņš to nometa uz zemes. Tas deva spāņiem vajadzīgo ieganstu, lai uzsāktu karu pret inkiem. Viņi atklāja uguni, un divu stundu laikā tika nogalināti vairāk nekā divi tūkstoši inku karavīru. Pēc tam spāņi ieslodzīja Atahuallpu Saules templī.

Atahuallpa joprojām nespēja noticēt, ka spāņi vēlas pārņemt viņa karalistes kontroli. Viņš domāja, ka, ja viņš viņiem dos zeltu un sudrabu, ko viņi meklēja, viņi aizies. Apmaiņā pret atbrīvošanu viņš piekrita piepildīt lielu istabu ar zeltu un apsolīja spāņiem divreiz lielāku daudzumu sudraba. Lai gan Pizarro bija apstulbināts par šo piedāvājumu, viņam nebija nodoma atbrīvot inku, jo viņam bija nepieciešama valdnieka ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem, lai uzturētu kārtību apkārtējā valstī.

Taču tad Pizarro nolēma viņu nogalināt, jo baidījās, ka viņu varētu atbrīvot kāds inku ģenerālis. Pizarro sarīkoja izspēlētu tiesas prāvu un atzina Atahuallpu par vainīgu sacelšanās pret spāņiem un sava brāļa Huaskara slepkavībā. Atahuallpam piesprieda nāvessodu sadedzinot. Viņš bija šausmās, jo inki ticēja, ka dvēsele nevarēs pāriet uz pēcnāves dzīvi, ja ķermenis tiks sadedzināts. Brālis Vicente de Valverde, kurš iepriekš bija piedāvājis Atahuallpam Bībeli, atkal iejaucās, sakot Atahuallpam, ka, ja viņš piekritīs pieņemt kristietību, viņš pārliecinās pārējos, lai mīkstina spriedumu. Atahualpa piekrita kristīties kristīgajā ticībā. Viņam tika dots vārds Huans Santoss Atahualpa, un pēc tam viņu nevis sadedzināja, bet gan nosmacēja ar garrozi. Atahualpa nomira 1533. gada 29. augustā. Atahuallpu nomainīja viņa brālis, leļļu inka Tupaks Huallpa, un vēlāk vēl viens brālis Manco Inca Yupanqui.

Imperators Atahuallpa Cajamarkas kaujas laikā


Spāņi izpilda nāvessodu Tupakam Amaru 1572. gadā, Guaman Poma de Ayala zīmējums

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Atahualpa?

J: Kā Atahualpa kļuva par imperatoru?

J: Kas ieradās pilsoņu kara laikā?

J: Ko Fransisko Pizarro darīja ar Atahualpu?

J: Vai Atahualpa izdzīvoja sadursmē ar spāņiem?

J: Kas notika ar inku impēriju pēc Atahualpas nāves?

J: Kāda slimība izraisīja inku Huajnas Kapaka nāvi?

Meklēt pēc burta