Neoklasiskā ekonomika
Neoklasiskā ekonomika ir ekonomikas teorija, kas aizstāv brīvus tirgus. Tas nozīmē, ka valdībām parasti nevajadzētu pieņemt noteikumus par uzņēmumu veidiem, uzņēmumu rīcību, par to, kas drīkst ražot, kas drīkst pārdot, kas drīkst pirkt, par cenām, daudzumiem vai pārdoto un pirkto lietu veidiem. Teorija apgalvo, ka, dodot brīvību atsevišķiem dalībniekiem (cilvēkiem vai uzņēmumiem), tiek sasniegti labāki ekonomiskie rezultāti. Šie rezultāti var būt augstāks vidējais dzīves līmenis, augstākas algas, labāks vidējais dzīves ilgums un augstāks IKP.
Argumenti
Tirgi ir abstrakta ideja: tiek pieņemts, ka tie ir visi "dalībnieki" (uzņēmumi vai cilvēki), kas pārdod vienu lietu, pakalpojumu vai lietas vai pakalpojuma veidu, un visi "dalībnieki", kas to pērk.
Teorija
Tirgi "sasniedz līdzsvaru", ja visi pārdevēji, kas vēlas pārdot par noteiktu cenu vai zemāku cenu, ir pārdevuši visiem pircējiem, kas vēlas pirkt par noteiktu cenu vai virs tās. cena tiek noteikta tirgū.
Iespējams, vieglāk par to domāt otrādi: Tirgus nav līdzsvarā, ja cilvēki vēlas iegādāties matu griezumu par desmit (vai vairāk) dolāriem un kāds labprāt pārdotu viņiem matu griezumu par desmit (vai mazāk) dolāriem, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas nenotiek.
Neoklasiskie ekonomisti apgalvo, ka tas nenotiks. Neokainisti saka, ka tas varētu notikt, tāpēc valdība varētu padarīt laimīgāku klientu un frizētājus, kaut kā palīdzot klientam.
Iebildumi
Neokeinsa ekonomika ir alternatīva neoklasiskajai ekonomikai. Galvenā atšķirība starp neoklasisko ekonomiku un neokeinsiānisko ekonomiku ir tā, vai "tirgi" "sasniedz līdzsvaru".
