3. iznīcinātāju sektors — Austrālijas RAAF Taunsvilas Otrā pasaules kara štābs

Uzzini 3. iznīcinātāju sektora (3FS/103 FCU) vēsturi Taunsvilā — RAAF Otrā pasaules kara štābs, bunkuri, operācijas un saglabātā mantojuma stāsts.

3. iznīcinātāju sektors (3FS) bija Austrālijas Karalisko gaisa spēku (RAAF) vienība Otrā pasaules kara laikā. Nr. 3FS bija atbildīga par iznīcinātāju lidmašīnu kontroli un koordināciju Taunsvilas reģionā. 3FS apkopoja visu izlūkošanas informāciju no dažādām D/F stacijām un VAOC posteņiem, izlēma, kas jādara, un pēc tam deva rīkojumu iznīcinātāju vai bumbvedēju eskadriļām reaģēt. 3FS uzturēja telefona un radio sakarus ar visām pretgaisa, prožektoru, RDF un HF/DF stacijām Taunsvilas apgabalā.

Vēsture un uzdevumi

3. iznīcinātāju sektors bija viens no vietējiem Fighter Control Unit tipa štābiem, kuru uzdevums bija nodrošināt ātru un koordinētu atbildi uz gaisa draudiem. Tā pamatfunkcijas ietvēra:

• izlūkošanas datu apkopošanu no D/F (virziena noteikšanas) stacijām, VAOC (Volunteer Air Observers Corps) novērotāju posteņiem, RDF/HF-DF un citiem signalizācijas avotiem;
• lidojumu trajektoriju plānošanu un uzturēšanu — shēmošana un sekošana uzraudzītajiem objektiem, lai vektorizētu iznīcinātājus uz mērķiem;
• komandēšana un rīkojumu izsniegšana iznīcinātāju un nepieciešamības gadījumā bumbvedēju eskadriļām;
• saziņa ar zemessardzes pretgaisa vienībām, prožektoru postenēm un civilās aizsardzības struktūrām, lai koordinētu aizsardzību pret ienaidnieka reidiem.

Šajā darbā būtisku lomu spēlēja gan profesionālie RAAF virsnieki un tehniskais personāls, gan Sieviešu palīgspēku Austrālijas Gaisa spēku (WAAAF) locekles, kuras strādāja kā plotteri, telefonu operatori, bezvadu sakaru speciālistes un administratīvais personāls.

Bāzes izvietojums un infrastruktūra

Pirmo reizi tas tika izveidots Taunsvilas ģimnāzijā 1942. gada 25. februārī. Sieviešu palīgspēku Austrālijas Gaisa spēku 3FS dalībnieces dzīvoja Svētās Annas meiteņu skolā, Taunsvilā.

1942. gadā Wulguru, Taunsvilā, tika uzcelta jauna 3FS

štāba ēka. Tā bija īsta militārās nometnes vieta ar savu spēkstaciju, kazarmām, virtuvēm, tualetēm un atpūtas zāli. 3FS štābā bija 62 dažādas ēkas. Nometne atradās kalna nogāzē netālu no Stjuarta kalna (Mt Stuart), rietumu pusē no ceļa uz Čārtersas torņiem (Charters Towers). Tā vēl šodien ir redzama uz kalna pretējā Stjuarta tirdzniecības centra pusē.

Nometne bija izveidota tā, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību — ar atsevišķu elektrostaciju, sakaru mezglu, arhīvu un dzīvojamām ēkām. Īpaši svarīgas bija telpas, kurās notika lidojumu plānošana (plotting room) un radiokontrole, jo no turienes tika sekots ienaidnieka un sabiedroto lidmašīnu kustībai, un tika pieņemti lēmumi par iznīcinātāju izsūtīšanu.

Bunkurs un drošība

1944. gada 7. martā 3FS tika pārdēvēta par 103 Fighter Control Unit (103 FCU). Stuarta komplekss bija pabeigts un gatavs lietošanai 1944. gada 20. decembrī. Galvenā operāciju ēka bija bunkurs no 30 cm (12 collas) bieza dzelzsbetona, kas bija paredzēts, lai izturētu tiešu bumbu triecienu. Tajā bija mezonīna stāvs un gaisa kondicionieris.

Šādas konstrukcijas bija izplatītas frontes rajonos, kur vajadzēja aizsargāt personālu un sakaru iekārtas no gaisa uzbrukumiem. 3. iznīcinātāju sektora štābam bija 32 telpas lielā taisnstūra formas betona ēkā, kuras sienas veidoja dažādus gaiteņus. Ēkas izmēri ir aptuveni 60 x 42 pēdas (18,3 m x 12,8 m). No šī bunkura ar sarkanām, dzeltenām un baltām signālraķetēm tika sākti visi brīdinājumi par gaisa uzlidojumu.

Papildus bunkuram štābam bija arī informācijas un sakaru centri, kur uzglabāja kartes, radiouztvērējus un papildu aprīkojumu. Drošības pasākumi ietvēra šifrētu sakaru procedūras un stingru piekļuves kontroli.

Pārdēvēšana un izformēšana

1944. gada 7. martā 3FS oficiāli pārtapa par 103 Fighter Control Unit (103 FCU), kas atspoguļoja pieaugošo organizatorisko un tehnisko pielāgošanos kara beigu fāzē. 103 FCU tika izformēta Taunsvilā 1945. gada 21. janvārī, kad tiešā reģionālā gaisa apdraudējuma samazināšanās un demobilizācija samazināja nepieciešamību pēc tik plašas vietējās vadības struktūras.

Mūsdienu nozīme un piemiņa

Stjuarta apkārtnē saglabājušās bunkura un citu ēku paliekas ir vēsturisks liecinieks par reģiona lomu Otrajā pasaules karā. Daļa no struktūrām ir saglabājušās kā redzamas relikvijas uz kalna nogāzes, lai gan to stāvoklis var atšķirties un piekļuve reizēm ir ierobežota. Šīs vietas piemin cilvēkus, kuri strādāja sakaru un kontroles posteņos — gan vīriešus, gan sievietes — un atgādina par civilās aizsardzības un bruņoto spēku sadarbību reģiona aizsardzībā.

Ja nepieciešams, šo aprakstu var papildināt ar fotogrāfijām, precīzāku topoģiju, personālu sarakstiem vai arhīva dokumentiem, kas sniedz sīkāku ieskatu 3FS/103 FCU ikdienas darbā un tehniskajā aprīkojumā.

Munīcijas glabāšana

1999. gadā grupa cilvēku vāca naudu un sagādāja nepieciešamo aprīkojumu, lai salabotu šo bunkuru pēc tam, kad tas bija nodedzis un nopostīts ugunsgrēkā. Viņi vēlējās pārvērst to par muzeju. Vides un resursu departaments paziņoja, ka ēka nav droša. 2009. gadā bunkurs tika iežogots.

Daudzi Taunsvilas iedzīvotāji uzskata, ka bunkurā, iespējams, joprojām atrodas munīcija un ķīmiskie ieroči, kas palikuši no kara. Viņi arī uzskata, ka bunkurs ir daļa no tuneļu tīkla, kas kara laikā izbūvēts kalnos ap Tapsvilu. Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka neviens no šiem apgalvojumiem nav patiess.

Bunkura iekšpusē

Jautājumi un atbildes

J: Kādam nolūkam tika izveidots 3. iznīcinātāju sektors?

J: Kur pirmo reizi tika izveidots 3.FŠS?

J: Kur dzīvoja 3FS Austrālijas palīgspēku sieviešu gaisa spēku dalībnieces?

J: Kāda veida ēka tika izmantota kā 3. f. 3FS štābs?

J: Kad 103. iznīcinātāju vadības vienība (103 FCU) nomainīja 3. flotiles vienību?

J: Kāda tipa ēkā atradās 103 FCU galvenā operāciju ēka?

Meklēt pēc burta