Norvēģijas smagā ūdens sabotāža
Norvēģijas smagā ūdens sabotāža bija sabiedroto misiju grupa Otrā pasaules kara laikā. Misiju mērķis bija 60 megavatu Vemorkas elektrostacija. Šajā spēkstacijā tika ražots tāda veida ūdens, ko nosauca par smago ūdeni. Smagā ūdens pamatā ir ūdeņraža izotops, ko sauc par deitēriju. Misijas mērķis bija apturēt Vācijas centienus ražot smago ūdeni. Vācijai smagais ūdens bija vajadzīgs, lai saprastu un palīdzētu izgatavot atombumbas. Uzbrukumus 1942. gada februārī sāka norvēģu komandanti un sabiedroto bumbvedēji. Misijas tika nosauktas ar kodiem Grouse, Freshman un Gunnerside. Misijas bija veiksmīgas, un līdz 1943. gadam Vemorkas spēkstacija vairs nedarbojās.
Misijas
Operācija "Gailis
1942. gada oktobrī Lielbritānijas Īpašo operāciju pārvalde (jeb SOE) plānoja šajā reģionā izvietot četrus norvēģu komandantus. Šie norvēģu komandanti 1942. gada 19. oktobrī izkāpa ar izpletņiem. Viņiem nācās slēpot ļoti tālu, lai nokļūtu stacijā. Viņiem bija jāuzrauga spēkstacija, lai pārliecinātos, ka tā ir droša citu karavīru ierašanās. Misija noritēja veiksmīgi, un komandieri sāka elektrostacijas novērošanu no Hardangeras plakankalnes.
Operācija Freshman
1942. gada 19. novembrī britu desantniekiem bija paredzēts sagaidīt norvēģu komandantus un uzbrukt spēkstacijai. Desantnieki ielidoja ar planieriem, ko vilka lieli bumbvedēji. Planieri un bumbvedēji avarēja, pirms tie nokļuva Vemorkā. Lielākā daļa britu desantnieku gāja bojā katastrofā. Viena bumbvedēja apkalpe izdzīvoja, bet viņus visus sagūstīja vācu armija. Vācu gestapo visus gūstekņus spīdzināja un sodīja ar nāvi. Lai gan norvēģu komandantiem izdevās paslēpties no vāciešiem, misija bija pilnīgi neveiksmīga.
Operācija Gunnerside
1943. gada februārī tika uzsākta jauna misija. Šoreiz norvēģu komandantiem izdevās aizklīst līdz elektrostacijai un uzbrukt tai. Komandozo uzlika bumbas uz iekārtām, kas ražoja smago ūdeni. Komandozo speciāli atstāja automātu Thompson, lai vācu militārie spēki zinātu, ka tie nav pilsētas iedzīvotāji. Bumbas iznīcināja iekārtas un pārtrauca stacijas smagā ūdens ražošanu. Neviens no pārceltuves neizdzīvoja, un smagais ūdens tika pazaudēts. Visi komandieri izdzīvoja.
SF Hydro nogrimšana
Pēc tam, kad stacija bija bojāta, vācu karavīri mēģināja pārvietot saražoto smago ūdeni. Vācu armija pārveda atlikušo smago ūdeni uz piestātni Tīna ezerā. Smagais ūdens bija mucās, kas tika iekrautas dzelzceļa vagonā. Dzelzceļa vagonus viņi iekrāva uz prāmja, ko sauca par SF Hydro. Norvēģu pretošanās kaujinieki, kurus vadīja viens no operācijas "Gunnerside" komandantiem, varēja uz prāmja uzlikt bumbas. Pēc tam, kad prāmis bija izbraucis no piestātnes, bumbas eksplodēja, un prāmis nogrima dziļos ūdeņos. Uz prāmja gāja bojā 18 cilvēki - 14 norvēģu un 4 vācu karavīri.
SF Hydro pie Mæl 1925. gadā
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija sabiedroto misiju mērķis Otrajā pasaules karā?
A: Misiju mērķis bija 60 megavatu Vemorkas spēkstacija.
J: Ko ražoja Vemorkas spēkstacija?
A: Vemorkas spēkstacija ražoja smago ūdeni, kura pamatā ir ūdeņraža izotops, ko sauc par deitēriju.
J: Kāpēc Vācijai bija vajadzīgs smagais ūdens?
A: Vācijai vajadzēja smago ūdeni, lai saprastu un palīdzētu izgatavot atombumbas.
J: Kad sākās uzbrukumi Vemorkas spēkstacijai?
A: Uzbrukumus 1942. gada februārī sāka norvēģu komandanti un sabiedroto bumbvedēji.
J: Kāds bija šo misiju kodētais nosaukums?
A: Misijas bija ar kodiem Grouse, Freshman un Gunnerside.
J: Vai misijas bija veiksmīgas?
A: Jā, misijas bija veiksmīgas, un līdz 1943. gadam Vemorkas spēkstacija vairs nedarbojās.
J: Kāds bija Norvēģijas smagā ūdens sabotāžas mērķis?
A: Norvēģijas smagā ūdens sabotāžas mērķis bija atturēt Vāciju no smagā ūdens ražošanas, kas bija nepieciešams atombumbu izgatavošanai.
