Paleoklimatoloģija
Paleoklimatoloģija (vai paleoklimatoloģija) ir pētījumi par klimata pārmaiņām visā Zemes vēsturē. Mūsdienu interese par klimata pārmaiņām ir izraisījusi lielu interesi par pagātnes klimatu.
Pagātnes klimatu var pētīt tikai ar starpniecību. Dati tiek iegūti no iežiem, nogulumiem, ledus un koku gredzeniem, koraļļiem, gliemežvākiem un mikrofosilijām. Šos datus izmanto, lai noskaidrotu Zemes klimata un atmosfēras sistēmas stāvokli pagātnē.
Pētījumi par pagātnes dzīves un ekosistēmu pārmaiņām pagātnē var sniegt ieskatu tagadnē. Kā piemēru var minēt klimata ietekmi uz masveida izmiršanu un dzīvības atjaunošanos pēc šīs izmiršanas.
Paleotemperatūras grafiki, kas saspiesti kopā
Ievērojami klimata notikumi Zemes vēsturē
Zināšanas par precīziem klimatiskajiem notikumiem samazinās, jo senāki dati ir aizvien senāki. Daži ievērojami klimata notikumi:
- Vāja jauna saule
- Huroņa apledojums (~2400 mija Zeme pilnībā pārklāta ar ledu, iespējams, Lielā skābekļa veidošanās notikuma dēļ).
- Vēlākā neoproterozoja sniega bumbu zeme (~ 600 mija, Kambrijas eksplozijas priekšvēstnesis)
- Karbona perioda lietus mežu sabrukums (~300 mija).
- Perma un triasa izmiršanas notikums (251,4 mija)
- Okeānu anoksiskie notikumi (~120 mija, 93 mija un citi)
- Krīta-paleogēna izmiršanas notikums (66 mija)
- Paleocēna-Eocēna termālais maksimums (paleocēns-Eocēns, 55mya)
- Jaunākais Dryas / Lielais sasalums (~11 kya)
- Holocēna klimatiskais optimums (~7-3 kya)
- Klimata pārmaiņas 535.-536. gadā
- Viduslaiku siltais periods (900-1300)
- Mazais ledus laikmets (1300-1800)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir paleoklimatoloģija?
A: Paleoklimatoloģija ir pētījumi par klimata pārmaiņām visā Zemes vēsturē.
J: Kas ir izraisījis lielu intereses pieaugumu par paleoklimatoloģiju?
A: Mūsdienu interese par klimata pārmaiņām ir izraisījusi lielu interesi par paleoklimatoloģiju.
J: Kā var pētīt pagātnes klimatu?
A: Pagātnes klimatu var pētīt tikai ar proxy metodi, izmantojot datus, kas iegūti no iežiem, nogulumiem, ledus un koku gredzeniem, koraļļiem, gliemežvākiem un mikrofosilijām.
J: Kādi ir daži no datiem, ko izmanto paleoklimatoloģijā, lai noskaidrotu Zemes klimata un atmosfēras sistēmas stāvokli pagātnē?
A: Daži no paleoklimatoloģijā izmantotajiem ierakstiem ir ieži, nogulumi, ledus, koku gredzeni, koraļļi, gliemežvāki un mikrofosilijas.
J: Kā pētījumi par pagātnes pārmaiņām dzīvībā un ekosistēmās var palīdzēt izprast tagadni?
A: Pētījumi par pagātnes pārmaiņām dzīvībā un ekosistēmās var sniegt vērtīgu ieskatu tagadnē, piemēram, par klimata ietekmi uz masveida izmiršanu un dzīvības atjaunošanos pēc šīs izmiršanas.
J: Vai paleoklimatoloģiju var izmantot, lai pētītu klimata pārmaiņas?
A: Jā, paleoklimatoloģiju var izmantot klimata pārmaiņu izpētei, pētot pagātnes izmaiņas Zemes klimatā un atmosfēras sistēmā.
J: Kādi ir daži no paleoklimatoloģijā izmantotajiem datu avotiem?
A: Daži no paleoklimatoloģijā izmantotajiem datu avotiem ir ieži, nogulumi, ledus, koku gredzeni, koraļļi, gliemežvāki un mikrofosili.
