Paraves: putnu un tuvi dinozauri — klada definīcija un piemēri

Paraves — klada definīcija, evolūcija un ievērojami piemēri: putni un tuvie dinozauri (Archaeopteryx, Microraptor, Anchiornis). Uzzini par četru spārnu paraviāniem un to attīstību.

Paraves ir uz zariem balstīts klods, kurā ietilpst putni (klods Aves) un citi tuvi radniecīgi dinozauri. Paravi ietver Avialae, piemēram, Archaeopteryx, un Deinonychosauria, kurā ietilpst dromaeosauridi un troodontīdi. Šī grupas ietilpība nozīmē, ka Paraves aptver gan tos taxonus, kuriem ir labi attīstītas lidošanas īpašības (putniem tuvie Avialae), gan to radniecīgās formas ar īpašām kāju un ķermeņa adaptācijām.

Definīcija un taksonomija

Nosaukumu Paraves 1997. gadā izvirzīja Pols Sereno (Paul Sereno). Sereno 1998. gadā šo kladu definēja kā uz zariem balstītu kladu, kurā ietilpst visi Maniraptora, kas ir tuvāk mūsdienu putniem nekā Oviraptor. Citiem vārdiem, Paraves ir filiāles (branch-based) definēts grupējums, kura robežu nosaka radniecības attiecības attiecībā pret noteiktiem ārpusgrupas taksoniem.

Morfoloģija un pazīmes

Paraves pārstāv klasi ar vairākām kopīgām īpatnībām, kas saistītas ar kustību, sensoriku un apmatojumu. Bieži sastopamās pazīmes:

• Fežētu klātbūtne — gan fjēras (piemēram, spalvu prātīgi tipa struktūras), gan kompleksākas spalvu formas, kas saistītas ar siltumu regulēšanu, rādīšanu un (dažos gadījumos) lidošanu vai slīdamu.
• Ilgas priekšējās ekstremitātes un modifikācijas plaukstas un pirkstos, kas ļāva attīstīt spārniem līdzīgas struktūras.
• Semi-lunate karpāla kauls (pusi mēness formā), kas palielina plaukstas fleksibilitāti — svarīgi spārnu un ķermeņa kustībām.
• Augstas encefalizācijas pazīmes (salīdzinoši lielāks smadzeņu apjoms), kas saistītas ar koordināciju, redzi un uzvedības sarežģītību.
• Bieži sastopams izteikts, sakovots otrais pirksts ar krokodila tipa “sickle” nagu (īpaši dromaeosauridos), tomēr šī īpašība variē starp grupām.

Laikmets un fosilais ieraksts

Paraves radušies juras periodā un plaši izplatījās kredā, un daļa klades — Aves — izdzīvoja līdz mūsdienām. Daudzi svarīgi paraves fosiliji nāk no konservētiem slāņiem, piemēram, Liaoning (Ķīna) Jehol biotā vai Solnhofen (Vācija), kur atrasti labi saglabājušies paraugi, tostarp Archaeopteryx. Šie atradumi sniedz informāciju par spalvu struktūru, ķermeņa uzbūvi un dažādu “lidošanas” vai slīdēšanas adaptāciju attīstību.

Lidošanas evolūcija un četru spārnu piemēri

Fosilijas liecina, ka paraviāni attīstīja dažādas pārvietošanās stratēģijas — no pilnīga spārnošanās līdz glidingam un kamanīšanai (balancing). Xu un kolēģu pētījumi parāda, ka daži agrīnie un bazālie paraviāni bija “četru spārnu” formas, kur spalvotas ekstremitātes bija attīstītas gan priekšējām, gan aizmugurējām ekstremitātēm. Piemēri šādām formām ietver Avialae pārstāvjus (Pedopenna), Dromaeosauridae pārstāvjus (Microraptor) un Troodontidae pārstāvjus (Anchiornis). Šie fosiliji sniedz atbalstu hipotēzēm, ka lidošanas priekšgājēji varēja attīstīties caur glidinga stadiju, kurā abas ekstremitātes palīdzēja stabilitātei un manevrēšanai.

Bioloģiskā un evolūcijas nozīme

Paraves ir centrāla grupa, lai saprastu putnu evolūciju un lidošanas izcelsmi. Studijas par šo kladi apvieno morfoloģiskos, toksomiskos un paleoekoloģiskos datus, palīdzot rekonstruēt, kā adaptācijas kā spalvas, modifikētas plaukstas, un uzlabota sensorā sistēma veicināja pāreju no tipiska teropoda dinozaura uz lidojošu (vai slīdošu) putna veidu. Turklāt Paraves iekšējā daudzveidība — no maziem, spalvotiem koku iemītniekiem līdz lielākiem, plēsību medniekiem — demonstrē adaptīvo radiāciju kredas periodā.

Piemēri un labi zināmi taksoni

• Archaeopteryx — juras laikmeta paraugs, bieži minēts kā pārejas formu piemērs starp dinozauriem un putniem.
• Microraptor — četru spārnu dromaeosaurids ar spalvām gan priekšējām, gan aizmugurējām ekstremitātēm; piemērs glidinga iespējamībai.
• Anchiornis — agrīns troodontīds ar labi saglabātām spalvām un norādēm uz smalku apmatojuma struktūru.
• Pedopenna (Avialae pārstāvis) — vēl viens piemērs spalvotām pēdām un četru spārnu tipu morfoloģijai.

Kopumā Paraves kā klade sniedz būtisku ieskatu par to, kā anatomiskas un uzvedības izmaiņas vadīja pāreju uz lidošanu un plašu ekoloģisko specializāciju. Turpmākie atradumi un tehniskie paņēmieni (piem., mikrofosiliju analīze, spalvu mikroskopija un filogenētiskā analīze) turpinās precizēt mūsu izpratni par šo nozīmīgo evolūcijas posmu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir paraves?

J: Kādas ir divas galvenās grupas, kas ietilpst Paraves?

J: Kas un kad radīja terminu Paraves?

J: Kā Pols Sereno 1998. gadā definēja terminu Paraves?

J: Kādi ir daži piemēri agrīnajiem parāviem ar četriem spārniem?

J: Kas ir Maniraptora?

J: Kāda ir Paraves un Maniraptora radniecība?

Meklēt pēc burta