Arheopterikss — jūras laikmeta pārejas fosilija starp dinozauriem un putniem
Arheopterikss — ievērojama Jūras laikmeta fosilija, kas atklāj evolūcijas tiltu starp teropodu dinozauriem un putniem. Uzzini atklājumus un nozīmi.
Arheopterikss ir viena no svarīgākajām fosilijām, kas jebkad atklāta. Tas ir putns no augšējās juras laikmeta pirms aptuveni 150 miljoniem gadu. Tas parāda evolūcijas saikni starp teropodiem dinozauriem un putniem. Pirmais arheopterikss tika atrasts 1860. gadā netālu no Zolnhofenas Bavārijā, Vācijā. Mūsdienās ir atrasti desmit Arheopteriksa skeleti un viena spalva.
Arheopterikss izskatījās pēc neliela plēsēja dinozaura ar spārniem un spalvām. Tam bija mute ar zobiem, nagi uz rokām un gara aste. Mūsdienās ir zināms, ka dromeozauri un, iespējams, lielākā daļa teropodu izskatījās kā putni un ka daudziem no tiem bija spalvas. Mūsdienu Dienvidamerikas hoatziniem, kad tie piedzima, jaunībā uz spārniem bija nagi, gluži tāpat kā arheopteriksiem.
Atradumi un nosaukums
Arheopteriksa fosilijas galvenokārt nāk no Solnhofen reģiona (slavenais smalkgraudainais litogrāfiskais smilšakmens), kur skābekļa nabadzīgas un smalkas nogulsnes ļāva saglabāt pat spalvu nospiedumus. Zinātniskais nosaukums ir Archaeopteryx lithographica, to 1861. gadā aprakstīja Herman von Meiers (Hermann von Meyer) pēc pirmā atrastā parauga — spalvas nospieduma un vēlāk skeleta atradumiem. Kopš tā laika ir atrasti vairāki labi saglabāti skeleti, kas atrodas dažādos muzejos Eiropā un ASV.
Būve un bioloģiskās īpašības
Galvenās iezīmes:
- Vai spārni ar asimetriskām spalvām, kas ir raksturīgi lidošanai;
- Rokas ar trim pirkstiem un spēcīgiem nagiem — spārnu ķermeņa saglabāšanās ar primitīviem elementiem;
- Mute ar zobiem — pretstatā mūsdienu putniem, kas zobu zaudējuši;
- Ilga kaulaina aste, kas palīdzēja līdzsvarā, bet atšķīrās no mūsdienu īsākastainajiem putniem (pneimatizēta vai samazināta aste attīstījās vēlāk);
- Furcula (vārna kauls) un citi putniem līdzīgi elementi, kas liecina par saikni ar mūsdienu putnu evolucionāro līniju.
Šīs kombinētās pazīmes padara Archaeopteryx par tipisku pārejas formu starp nelieliem teropodu dinozauriem un agrīnajiem putniem.
Lidošanas spēja un dzīvesveids
Ir diskusijas par to, cik labi Archaeopteryx spēja veikt patstāvīgu, ilgstošu lidojumu. Daži pētnieki uzskata, ka tas spēja īsus spārnu vilcienus un aktīvu lidošanu, jo spalvu struktūra un vārna kaula izmaiņas atbalsta muskuļu piekļuvi. Citi uzskata, ka tas drīzāk bija labs glideris un varēja pārvietoties starp kokiem vai izmantot spēcīgas uzleciena kustības. Visticamāk, tā lidošanas prasmju līmenis bija zemāks nekā mūsdienu putniem, taču pietiekams, lai nodrošinātu ātru kustību, glābšanos no plēsējiem un medījuma satveršanu.
Evolūcijas nozīme un pētniecības attīstība
Arheopterikss ir viens no svarīgākajiem pierādījumiem, kas atbalsta teoriju, ka putni evolucionēja no dvēseliskiem teropodu grupas dinozauriem. Tā atklāšana un pētījumi 19. un 20. gadsimtā deva spēcīgu impulsu ideju attīstībai par evolūciju un adaptāciju. Mūsdienās, pateicoties papildus fosiliju atradumiem un DNS/filogenētiskajām analīzēm, viedokļi par vietu evolūcijas koku var nedaudz atšķirties (daži analīzes liek Archaeopteryx tuvāk citiem avialāniem vai blakusgrupām), taču tās kopējā nozīme kā pārejas fosilijai nav apstrīdēta.
Kur var redzēt atrastos paraugus
Vairāki labi saglabāti Archaeopteryx skeleti un spalvu nospiedumi ir izstādīti Eiropas muzejos (piemēram, Berlīnē, Londonā u.c.). Zinātniskā literatūra un muzeju ekspozīcijas regulāri atjaunina informāciju, tāpēc interesentiem ieteicams pārbaudīt katra muzeja kolekciju aprakstu pirms apmeklējuma.
Īsāk sakot, Arheopterikss sniedz unikālu ieskatu, kā pārejas formas izskatījās un kā plēsēja dinozauru ziņā attīstījās īpašības, kas beigu beigās ļāva radīt mūsdienu putnu daudzveidību.
Berlīnes arheopterikss (oriģināls)
Londonas paraugs (atliets)
Analīze
Tomass Henrijs Hakslijs ("Darvina buldogs"), kurš bija salīdzinošās anatomijas speciālists, gandrīz pirms 150 gadiem veica pētījumu par šo jautājumu. Viņš salīdzināja arheopteriksu ar mazu teropodu dinozauru Compsognathus. Šīs divas fosilijas nāca no vienas un tās pašas vietas: Solnhofena Bavārijā, Vācijā. Slāņi ir no juras perioda beigām, aptuveni pirms 144 miljoniem gadu. Viņš pierādīja, ka abi šie eksopsopteriksi ir ļoti līdzīgi, izņemot Archeopteriksa priekšējās ekstremitātes un spalvas.
Hakslija pētījums parādīja pamatattiecības starp putniem un rāpuļiem. Viņš tos apvienoja ar nosaukumu Sauropsida. Viņa raksti par Arheopteriksu un putnu izcelsmi tolaik izraisīja un joprojām izraisa lielu interesi. Hakslijs secināja, ka putni attīstījušies no maziem plēsīgiem dinozauriem.
Statuss šodien
Tikai viens dinoptnieks ir atrasts no laika pirms Arheopteriksa. To sauc par Anchiornis huxlei, kas radies pirms 160 līdz 155 miljoniem gadu. Tam bija spalvas gan uz priekšējām, gan aizmugurējām kājām, un tas noteikti varēja slīdēt. Iespējams, tam bija vai nebija spējas lidot. Šis atklājums nozīmē, ka mēs nevaram apgalvot, ka Archaeopteryx ir pirmais zināmais putns, taču tā ieguldījums zinātnē ir milzīgs. Tagad mēs droši zinām, ka visai mazo teropodu dinozauru grupai bija spalvas un ka lidojums bija vēlāka, sekundāra spalvu izmantošana. Pirmais spalvu izmantošanas veids bija temperatūras regulēšana un, iespējams, arī signalizēšana (sk. Epidexipteryx).
Tiešā senču izcelsme vai nē?
Iespējams, ka arheopterikss nav tiešais visu putnu priekštečs, taču tas joprojām ir lieliska pārejas fosilija.
"Arheopterikss, piemēram, ne vienmēr ir putnu priekšteči. Iespējams, ka tā ir bijusi blakus suga. Tomēr tas nekādā ziņā nenozīmē, ka tas ir pārejas forma vai evolūcijas pierādījums. Evolūcija paredz, ka šādas fosilijas pastāvēs, un, ja starp rāpuļiem un putniem nebūtu saiknes, tad arheopteriksu nebūtu, neatkarīgi no tā, vai tas ir tiešs priekštečs vai nav.".
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Arheopterikss?
A: Arheopterikss ir lidojošs dinozaurs no augšējās juras laikmeta, apmēram 150 miljonus gadu vecs.
J: Kāda ir Archaeopteryx nozīme?
A: Arheopterikss ir svarīgs, jo tas parāda evolūcijas saikni starp teropodiem dinozauriem un putniem.
J: Vai Arheopterikss ir mūsdienu putnu priekštečs?
A: Nē, arheopterikss nav mūsdienu putnu priekštečs.
J: Kur tika atrasts pirmais arheopterikss?
A: Pirmais arheopterikss tika atrasts 1860. gadā netālu no Zolnhofenas Bavārijā, Vācijā.
Jautājums: Cik Arheopteriksu skeletu līdz šim ir atrasts?
A: Šobrīd ir atrasti desmit Arheopteriksa skeleti un viena spalva.
J: Kādas ir dažas no Archaeopteryx fiziskajām īpašībām?
A: Arheopterikss bija neliels plēsīgs dinozaurs ar spalvām un spārniem. Tam bija mute ar zobiem, nagi uz rokām un gara aste.
J: Kādi citi izmirušie teropodi izskatījās pēc putniem un bija ar spalvām?
A: Ir zināms, ka drometozauri un, iespējams, lielākā daļa citu izmirušo teropodu izskatījās pēc putniem un tiem bija spalvas.
Meklēt