Anchiornis ("tuvu putns") ir mazu, spalvainotu troodontīdu dinozauru dzimta. Anchiornis huxleyi nosaukts par godu Tomasam Henrijam Hakslijam (Thomas Henry Huxley), kurš pirmais ierosināja putnu un dinozauru ciešo evolūcijas radniecību. Pilnīgs īpatnis būtu 34 cm garš un tikai 110 g smags, kas to padara par mazāko zināmo spalvaino dinozauru.
Anchiornis fosilijas ir atrastas Liaoningā, Ķīnā, un tās datējamas ar juras perioda beigu perioda pirmo pusi, pirms 160-161 miljoniem gadu.
Izskats un spalvas
Anchiornis bija neliels, smalku kaulu uzbūvi, ar garu asti un daudzām spalvām, kas bieži saglabājušās izciliem fosilijas nosacījumos Liaoningas nogulumos. Viņa ķermenī un uz spārniem bija gan smalkas pūkas, gan garākas stabili strukturētas spalvas. Uz priekškājām un aizmugurējām ekstremitātēm bija garas spalvas, kas radīja efektu līdzīgiem "četru spārnu" sugām (kā tas redzams arī dažiem citiem paraviāniem), taču hindlimbu spalvas Anchiornis bija īsākas nekā, piemēram, Microraptor.
Krāsojums: ar izmeklējumiem, kuros analizētas melanosomas (pigmentu organellas) saglabātajās spalvās, tika rekonstruēts, ka Anchiornis bija ar pelēkā un melnbaltā krāsojuma kombināciju — pelēkzaļgana ķermeņa pamatkrāsa, melnbalti spārni un sarkanīgi brūns ķīru/tērps uz galvas (kronis). Tas ir viens no pirmajiem piemēriem, kad fosilijas pamatojuma dēļ varēja atjaunot konkrētas dinozaura krāsas un to raksturu.
Spārnu uzbūve un lidošanas spēja
Spalvu struktūra liecina, ka Anchiornis bija labi aprīkots aerodinamiskām manipulācijām gaisā, tomēr primāro spalvu simetrija un ķermeņa proporcijas norāda, ka tam, visticamāk, nebija spējīgs uz pilnvērtīgu aktīvu spārnošanos kā mūsdienu putniem. Iespējams, tas spēja slīdēt vai izpildīt kontrolētas nosēšanās frakcijas — piemēram, lecot no koka un glidējot uz zemes vai uz citiem kokiem. Garas spalvas uz potītēm un astes varēja uzlabot stabilitāti un manevrētspēju gaisā.
Dzīves veids un barība
Ņemot vērā mazo izmēru, skarbo zobu rindu un plānos priekšējās ķepas pirkstus, Anchiornis droši vien barojās ar kukaiņiem, mazām abiniekiem, rāpuļiem un iespējams citiem sīkiem bezmugurkaulniekiem. Tā adaptācijas liecina par arborālu (koku) vai krūmāju tuvumā dzīvesveidu, labāk piemērotu skrāpēšanai, slēpšanai un iespējamiem īsiem lēcieniem starp atzarojumiem.
Atklājumi un paleontoloģiskā nozīme
Anchiornis fosilijas no Liaoningas (Yanliao/Tiaojishan nogulumu reģions) ir īpaši svarīgas, jo tās nodrošina izcilu saglabāšanos, tajā skaitā spalvu siluetus un pat pigmentu struktūras. Šie atradumi ir snieguši spēcīgu atbalstu tam, ka spalvas un sarežģītas to variācijas bija izplatītas pirmsmūsdienu putnu evolūcijā, un tie palīdz precizēt pāreju no nepilnīgiem spārniem uz pilnvērtīgu lidošanu. Anchiornis reizē demonstrē, cik daudzveidīgas varēja būt spalvaino dinozauru ekoloģiskās lomas un izskata variācijas Juras periodā.
Salīdzinājums un fun fact
- Izmērs: 34 cm garš un ~110 g smags — tas padara Anchiornis par vienu no mazākajiem zināmajiem spalvainajiem dinozauriem.
- Sugai raksturīgs: četru spārnu (priekšējās un aizkāju spalvu) izkārtojums, kas liek domāt par eksperimentālām lidošanas stratēģijām evolūcijas agrīnajā posmā.
- Krāsu rekonstrukcija: viena no pirmajām, kas parādīja detalizētu dzīvesveida krāsu shēmu, izmantojot melanosomas analīzi.
Kopumā Anchiornis sniedz nozīmīgu ieskatu par to, kā spalvas un to funkcijas — no siltuma saglabāšanas un signalizācijas līdz aerodinamikai — attīstījās vēl pirms pilnvērtīgas spārnošanās parādīšanās putnu senčos.