Donalds Henrijs "Pee Wee" Gaskins jaunākais (1933. gada 13. marts – 1991. gada 6. septembris) bija amerikāņu sērijveida slepkava, kuram 1991. gadā Dienvidkarolīnā izpildīja nāvessodu ar elektrošoku. Gaskins plašāk pazīstams ar iesaukumu "Pee Wee" — to viņam piešķīra mazais augums un statūra.
Agrīnā dzīve un bērnība
Gaskins dzimis Dienvidkarolīnā kā pēdējais no vairākiem ārlaulības bērniem. Savas dzīves sākumā viņu iesauca par "Pee Wee" sakarā ar mazā auguma ķermeni; pieaugušā vecumā viņš sasniedza apmēram 5 pēdas 2 collas (aptuveni 157 cm) un svēra apmēram 130 mārciņas (apm. 59 kg). Bērnībā viņam piemita uzvedības problēmas un neuzmanība — par piemēru minams incidents, kad vienā gada vecumā viņš norija petrolejas pudeli. Viņa agrīnās dzīves apstākļi bija sarežģīti, un audzināšana — trausla, kas vēlāk tika saistīta ar viņa noziedzīgo darbību attīstību.
Iepriekšējie noziegumi, cietums un bēgšana
Gaskina noziegumu karjera sāka jau kā nepilngadnim: viņš piedalījās laupīšanās, uzbrukumos un grupveida izvarošanās gadījumos. Būdams ieslodzījumā, viņš apgalvoja un liecībās tika minēts, ka viņš tika atkārtoti izvarots, kas atstāja psiholoģiskas sekas. 1955. gadā Gaskins izbēga no cietuma, slēpjoties atkritumu mašīnas aizmugurē, un aizbēga uz Floridu. 1961. gada augustā viņš tika atkārtoti arestēts; vēlāk viņš tika notiesāts un saņēma nosacītu atbrīvošanu, bet turpmāk viņa noziegumi kļuva arvien smagāki.
Sērijveida slepkavības
Sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā Gaskins nogalināja vairākas pusaudzes un jaunas sievietes. Viņa metodika ietvēra upuru iekļaušanu tuvā attiecībā, seksuālus noziegumus un nogalināšanu; precīzs viņa upuru skaits palika neskaidrs. Tika pierādīts, ka viņš atbild par vairāku sieviešu slepkavībām, un vēlāk tiesas procesos viņam piesprieda smagas sodu sankcijas.
Aresti, tiesas procesi un soda izpilde
Gaskins tika notiesāts par vairākām slepkavībām; formāli viņam tika piespriests nāvessods par astoņām slepkavībām Dienvidkarolīnā. Atrodoties ieslodzījumā pie nāvessoda izciešanas vietas, viņš arī nogalināja citu uz nāvi notiesātu ieslodzīto, kas pastiprināja viņa draudīgo reputāciju un piesaistīja plašu mediju uzmanību. Tāpat mediji un sabiedrība viņu reizēm dēvēja par vienu no "visbīstamākajiem" vai "noziedzīgākajiem" cilvēkiem valstī.
Apgalvojumi par papildu upuriem un pretrunīgas liecības
Gaskins vairākkārt apgalvoja, ka viņš nogalinājis daudz vairāk cilvēku, nekā viņam tika oficiāli pierādīts — dažos apgalvojumos viņš minēja daudzdesmit vai pat simtiem upuru. Lielākā daļa no šiem apgalvojumiem netika neatkarīgi apstiprināti, un tiesvedības gaitā tika konstatēts, ka daļa no viņa stāstītā bija pretrunīga vai nepārliecinoša. Tādēļ oficiālais un pierādāmais upuru skaits palika ierobežots salīdzinājumā ar viņa lielajām paša atzīšanām.
Nāvessods un pēdējie gadi
Gaskins tika sodīts ar nāvi Dienvidkarolīnas štata tiesā. Pēc ilgām apelācijām un tiesvedības procesiem viņa sodu izpildīja ar elektriskā krēsla palīdzību 1991. gada 6. septembrī. Viņa izpilde piesaistīja plašu mediju uzmanību gan iekšzemē, gan ārpus tās, jo viņa gadījums apvienoja gan smagus seksuālus noziegumus, gan spēcīgas pašpārliecinātas atzīšanās un pretrunu elementus.
Mantojums un uzmanība
Gaskins tiek uzskatīts par vienu no savas valsts bīstamākajiem un pretrunīgākajiem sērijveida slepkavām — ne tikai noziedzību smaguma dēļ, bet arī sakarā ar viņa paša atzīšanos par daudz lielāku upuru skaitu, nekā tika pierādīts. Viņa lieta lika runāt par cēloņiem, kas var veicināt lielas vardarbības personības attīstību — vardarbīgu bērnību, cietuma pieredzi un pornogrāfiju vai seksuālas vardarbības rezultātus. Daudzi no viņa apgalvojumiem joprojām tiek izmeklēti vai tiek vērtēti piesardzīgi, un Gaskina gadījums paliek kā brīdinājums par sarežģītajām sakarībām starp traumu, noziedzību un sabiedrības drošību.