Automātiskā šautene: definīcija, darbības princips un veidi
Parasti automātiskā šautene ir šautene, kas nepārtraukti izšauj lodes, kamēr vien ir nospiests sprūda sprūda taustiņš. Munīcijas patronas tiek izmestas un jaunas patronas kamerā tiek ievietotas automātiski. Tomēr lielākā daļa automātisko šautenes ir konstruētas tā, lai nodrošinātu gan pusautomātisku, gan pilnīgi automātisku šaušanu. To sauc par selektīvu uguni. Tās arī šauj patronas no magazīnas. Ar šīm īpašībām tās atšķiras no citiem automātiskajiem šaujamieročiem, piemēram, ložmetējiem un ložmetējiem.
Darbības princips
Automātiskās šautenes darbība balstās uz automātisku enerģijas atgūšanu no katra izšauta lādiņa, lai izstumtu izlietoto patronu, ielādētu jaunu un sagatavotu nākamo šāvienu. Galvenie darbības principi ir:
- Gāzu vadība – daļa lodes izšaušanas gāzu tiek novadīta uz cilindra vai stobru, kas darbina stumbru vai pistoniņu, kas atbrīvo aizslēgu un rīko ielādi.
- Atspēriens (recoil) – daļa enerģijas no atgriešanās impulsa tiek izmantota, lai atvērtu aizslēgu un izstumtu patronu (biežāk lietots vieglākos dizainos).
- Blīvums (blowback) – vienkāršāks princips, kur patronas spiediens un atpakaļgaita paša aizslēga masai ļauj atvērt kameru; piemērots zema spiediena patronām.
- Rotējošs aizslēgs – skrūvestila aizslēgs, kas bloķē stobru šaušanas brīdī un atslēdzas pēc tam, kad gāzes vai atspēriens to pagriež.
Pamatveidi un klasifikācija
Automātiskās šautenes klasificē pēc dažādiem kritērijiem:
- Pēc uguns režīma: selektīvās (var izvēlēties starp pusautomātisko un pilnīgi automātisko) un tikai pilnīgi automātiskās.
- Pēc barošanas veida: no magazīnas (stāvis, bundža) vai jostveida barošana (galvenokārt ložmetējiem). Parasti šautenes lieto groza tipa vai izņemamus magazīnas.
- Pēc balstīšanas un izmēra: kaujas šautenes (assault rifles), kaujas šautenes ar lielāka kalibra patronām (battle rifles), kā arī vieglie automātiskie ieroči, kas paredzēti atbalstam (piem., light support weapons).
Uzbūve un galvenās daļas
- Stobrs – ietekmē precizitāti, darbības temperatūru un kalpošanas ilgumu.
- Gāzu bloks/pistons – pārvalda gāzu veiktu slēdža darbību (ja izmantots gāzu princips).
- Aizslēgs – nodrošina drošu bloķēšanu šaušanas brīdī un atslēdzas ielādes cikla laikā.
- Sprūda mehānisms un selektors – ļauj izvēlēties uguns režīmu un drošināt ieroci.
- Magazīna – satur un baro patronas; var būt no metāla vai polimēra, ar dažādiem ietilpības risinājumiem.
Tehniskie rādītāji un taktiskā izmantošana
- Cikliskā uguns – izteikta kā lodes skaits minūtē (RPM). Reālistiskā ekspluatācijā tā tiek ierobežota īsām šaušanas sērijām, lai saglabātu kontroli un resursus.
- Efektīvais darbības attālums – atkarīgs no kalibra, stobra garuma un optikas; kaujas šautenēm parasti pietiekami precīzas līdz n daudziem simtiem metru.
- Atdzesēšana – automātiska šaušana rada lielu siltumu; ilgstoša automātiska uguns var izraisīt stobra deformāciju vai bojājumu, tāpēc taktiski bieži izmanto īsas sērijas un rezerves stobra nomaiņas iespējas.
Atšķirības no citiem šaujamieročiem
Automātiskās šautenes bieži tiek sajauktas ar citiem ieročiem. Galvenās atšķirības:
- Salīdzinājumā ar ložmetējiem un ložmetājiem — šautenes parasti ir paredzētas izmantošanai no plaukstas vai pleca, ar mazāku kalibru un magazīnu barošanu, nevis smagākām jostām vai pastāvīgu barošanu.
- Salīdzinājumā ar submachine gun — submachine gun parasti šauj ar pistoles tipa munīciju (zems mērķis), kamēr automātiskās šautenes izmanto šaujamieroču patronas ar lielāku darbības attālumu un lielāku caurumu spēku.
Lietojums, drošība un regulējums
Automātiskās šautenes galvenokārt izmanto militārie un policijas spēki, kur nepieciešama liela uguns jauda īsā laikā. Civiliem iedzīvotājiem pieejamības un izmantošanas noteikumi atšķiras pēc valsts — daudzviet pilnīgi automātiskie ieroči ir stingri reglamentēti vai aizliegti. Drošības apsvērumi:
- Vienmēr rūpīgi uzturēt drošinātāju un sprūda mehānismu.
- Izmantot tikai saskaņotu un pareizi piemērotu munīciju.
- Izmērot un ierobežojot šaušanas sēriju garumu, lai novērstu stobra pārsildīšanos un nezaudētu kontroli.
Secinājums
Automātiskā šautene ir daudzpusīgs šaujamierocis ar automātisku ielādi un iespēju pilnībā automātiskai ugunij. To dizaina variācijas — no gāzu vadības līdz blowback principiem, no magazīnu barošanas līdz jostām — nosaka pielietojumu, drošību un taktiskās īpašības. Saprašana par darbības principiem, konstrukciju un tiesisko regulējumu ir būtiska gan profesionāļiem, gan civiliedzīvotājiem, kuriem šādi ieroči ir pieejami vai jāizprot to risks un ierobežojumi.
M1918 Browning automātiskā šautene.
Izmantojiet
Amerikas Savienoto Valstu armijas karavīrus, kuri nēsā M249 SAW, sauc par automātiskajiem strēlniekiem. Šo ieroci sauc arī par automātisko šauteni. Tomēr tas ir pilnībā automātisks šaujamierocis. Parasti tos sauc par vienības automātiskajiem ieročiem (SAW) vai vieglajiem ložmetējiem.
Šaujamierocis ir diezgan līdzīgs automātiskajai ieroci. Tomēr tā izmanto mazāk spēcīgas lodes nekā ložmetējs vai kaujas šautene. Tas ļauj karavīram, kas to izmanto, kontrolēt ieroča atrāvienu, neizmantojot divkājiņu vai ko līdzīgu. Šādas lodes sauc par "vidējas darbības" lodēm. Piemēram, AK-47 stobra šautene bieži izmanto 7,62x39 mm lodi. Šīs lodes diametrs ir vienāds. Tomēr tā ir mazāka un mazāk jaudīga salīdzinājumā ar 7,62x54mmR. 7,62x54mmR bija tā, ko izmantoja šautenēs, kad AK-47 tika ieviests ekspluatācijā.
Vēsture
Pati pirmā automātiskā šautene bija meksikāņu Mondragona šautene. To konstruēja ģenerālis Manuels Mondragons. Viņš sāka strādāt pie ieroča 1882. gadā. To patentēja 1887. gadā. 20. gadsimtā automātiskās šautenes aizsākās Pirmā pasaules kara laikā, kad pirmo reizi tika izmantotas Browning automātiskās šautenes (Browning Automatic Rifle - B.A.R.) un Huot. Tās bija paredzēts izmantot kā vieglos ložmetējus, lai palīdzētu karavīriem uzbrukt. Tomēr Pirmajā pasaules karā izmantoja tikai Mondragona šauteni un B.A.R.
Piemēri
- Farquhar-Hill šautene
- Federov Avtomat
- Cei-Rigotti
- Browning automātiskā šautene
- M1946 Sieg automātiskā šautene
- MTB 1925
Saistītās lapas
- Pusautomātiskā šautene
- Uzbrukuma šautene
- Snaipera šautene
- Vieglais ložmetējs
- Komandas automātiskais ierocis
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir automātiskā šautene?
A: Automātiskā šautene ir šautene, kas nepārtraukti izšauj lodi, kamēr vien ir nospiests sprūda taustiņš.
J: Vai automātiskajā šautenes patronas tiek automātiski izmestas un kamerā ielādētas jaunas?
A: Jā, automātiskajās šautenēs patronas tiek izmestas un jaunas patronas kamerā tiek ievietotas automātiski.
J: Kas automātiskajās šautenēs ir selektīvā šaušana?
A: Selektīvā šaušana automātiskajās šautenēs ir iespēja pārslēgties starp pusautomātisko un pilnībā automātisko šaušanas režīmu.
J: Kā automātiskās šautenes šauj ar lodēm?
A: Automātiskās šautenes šāviņus šauj no magazīna.
J: Ar ko automātiskās šautenes atšķiras no ložmetējiem un ložmetējiem?
A: Automātiskās šautenes atšķiras no ložmetējiem un ložmetējiem ar to, ka tām ir gan pusautomātisks, gan pilnībā automātisks šaušanas režīms, tās šauj lodes no magazīnas un tām nav tik liela šaušanas ātruma kā ložmetējiem.
J: Vai automātiskās šautenes var šaut tikai pilnībā automātiski, vai arī tās var šaut arī pusautomātiski?
A: Lielākā daļa automātisko šautenes ir paredzētas gan pusautomātiskai, gan pilnīgi automātiskai šaušanai.
J: Kāda ir galvenā atšķirība starp automātiskajām šautenēm un citiem automātiskajiem šaujamieročiem, piemēram, ložmetējiem un ložmetējiem?
A: Galvenā atšķirība starp automātiskajām šautenēm un citiem automātiskajiem šaujamieročiem, piemēram, ložmetējiem un ložmetējiem, ir tā, ka automātiskajām šautenēm ir selektīvās uguns iespēja un tās šauj patronas no magazīnas.
