Automātiskā šautene
Parasti automātiskā šautene ir šautene, kas nepārtraukti izšauj lodes, kamēr vien ir nospiests sprūda sprūda taustiņš. Munīcijas patronas tiek izmestas un jaunas patronas kamerā tiek ievietotas automātiski. Tomēr lielākā daļa automātisko šautenes ir konstruētas tā, lai nodrošinātu gan pusautomātisku, gan pilnīgi automātisku šaušanu. To sauc par selektīvu uguni. Tās arī šauj patronas no magazīnas. Ar šīm īpašībām tās atšķiras no citiem automātiskajiem šaujamieročiem, piemēram, ložmetējiem un ložmetējiem.
M1918 Browning automātiskā šautene.
Izmantojiet
Amerikas Savienoto Valstu armijas karavīrus, kuri nēsā M249 SAW, sauc par automātiskajiem strēlniekiem. Šo ieroci sauc arī par automātisko šauteni. Tomēr tas ir pilnībā automātisks šaujamierocis. Parasti tos sauc par vienības automātiskajiem ieročiem (SAW) vai vieglajiem ložmetējiem.
Šaujamierocis ir diezgan līdzīgs automātiskajai ieroci. Tomēr tā izmanto mazāk spēcīgas lodes nekā ložmetējs vai kaujas šautene. Tas ļauj karavīram, kas to izmanto, kontrolēt ieroča atrāvienu, neizmantojot divkājiņu vai ko līdzīgu. Šādas lodes sauc par "vidējas darbības" lodēm. Piemēram, AK-47 stobra šautene bieži izmanto 7,62x39 mm lodi. Šīs lodes diametrs ir vienāds. Tomēr tā ir mazāka un mazāk jaudīga salīdzinājumā ar 7,62x54mmR. 7,62x54mmR bija tā, ko izmantoja šautenēs, kad AK-47 tika ieviests ekspluatācijā.
Vēsture
Pati pirmā automātiskā šautene bija meksikāņu Mondragona šautene. To konstruēja ģenerālis Manuels Mondragons. Viņš sāka strādāt pie ieroča 1882. gadā. To patentēja 1887. gadā. 20. gadsimtā automātiskās šautenes aizsākās Pirmā pasaules kara laikā, kad pirmo reizi tika izmantotas Browning automātiskās šautenes (Browning Automatic Rifle - B.A.R.) un Huot. Tās bija paredzēts izmantot kā vieglos ložmetējus, lai palīdzētu karavīriem uzbrukt. Tomēr Pirmajā pasaules karā izmantoja tikai Mondragona šauteni un B.A.R.
Piemēri
- Farquhar-Hill šautene
- Federov Avtomat
- Cei-Rigotti
- Browning automātiskā šautene
- M1946 Sieg automātiskā šautene
- MTB 1925
Saistītās lapas
- Pusautomātiskā šautene
- Uzbrukuma šautene
- Snaipera šautene
- Vieglais ložmetējs
- Komandas automātiskais ierocis
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir automātiskā šautene?
A: Automātiskā šautene ir šautene, kas nepārtraukti izšauj lodi, kamēr vien ir nospiests sprūda taustiņš.
J: Vai automātiskajā šautenes patronas tiek automātiski izmestas un kamerā ielādētas jaunas?
A: Jā, automātiskajās šautenēs patronas tiek izmestas un jaunas patronas kamerā tiek ievietotas automātiski.
J: Kas automātiskajās šautenēs ir selektīvā šaušana?
A: Selektīvā šaušana automātiskajās šautenēs ir iespēja pārslēgties starp pusautomātisko un pilnībā automātisko šaušanas režīmu.
J: Kā automātiskās šautenes šauj ar lodēm?
A: Automātiskās šautenes šāviņus šauj no magazīna.
J: Ar ko automātiskās šautenes atšķiras no ložmetējiem un ložmetējiem?
A: Automātiskās šautenes atšķiras no ložmetējiem un ložmetējiem ar to, ka tām ir gan pusautomātisks, gan pilnībā automātisks šaušanas režīms, tās šauj lodes no magazīnas un tām nav tik liela šaušanas ātruma kā ložmetējiem.
J: Vai automātiskās šautenes var šaut tikai pilnībā automātiski, vai arī tās var šaut arī pusautomātiski?
A: Lielākā daļa automātisko šautenes ir paredzētas gan pusautomātiskai, gan pilnīgi automātiskai šaušanai.
J: Kāda ir galvenā atšķirība starp automātiskajām šautenēm un citiem automātiskajiem šaujamieročiem, piemēram, ložmetējiem un ložmetējiem?
A: Galvenā atšķirība starp automātiskajām šautenēm un citiem automātiskajiem šaujamieročiem, piemēram, ložmetējiem un ložmetējiem, ir tā, ka automātiskajām šautenēm ir selektīvās uguns iespēja un tās šauj patronas no magazīnas.
