Piedmont blūzs (Austrumu piekrastes blūzs): izcelsme, ritms un izpildītāji

Piedmont (Austrumu piekrastes) blūzs: stila izcelsme, ragtime ritms, akustiskā ģitāra un leģendārie izpildītāji — Blind Blake, Rev. Gary Davis, Etta Baker un citi.

Piedmont blūzs (arī East Coast Blues) ir ASV austrumu piekrastes blūza mūzikas stils. Nosaukums cēlies no Pjemontas (Piedmont) — kalnaina piekrastes apgabala starp Ričmondsas pilsētu Virdžīnijā un Atlantu Džordžijā. Taču šo stilu spēlē arī Merilendā, Delavērā, Rietumvirdžīnijā, Pensilvānijā un Floridā. Piedmont blūzs izveidojās 19. un 20. gadsimta mijā un attīstījās līdz 1930. — 1940. gadu ierakstu laikmetam, kad tas kļuva plašāk zināms caur gramofona ierakstiem un ceļojošiem mūziķiem.

Šī stila pamatā ir akustiska, fingerpicking ģitāras spēle, kurā īpatnējs ir uz ragtime balstītais ritms un alternējošais pamatbasa princips: labā roka pirksti nodrošina stingru basu ritmu (parasti ar īkšķi), kamēr pārējie pirksti spēlē sinkopētus melodiskus rifs un akcentus. Rezultātā rodas poliritmiska, dejiska un ritmiska skanējuma sajūta, kas atšķir Piedmont no, piemēram, Delta blūza, kur biežāk lieto slide ģitāru un brīvāku laika izjūtu.

Galvenie instrumenti ir ģitāra, vokāls, bungas un bass, tomēr Pjemontas stils tradicionāli tiek spēlēts ar akustiskiem instrumentiem — ģitāru bieži pavada harmonika, banjo vai klavieres mazākā mērogā. Raksturīgie elementi ietver:

• alternējošu īkšķa basu un sinkopētu melodiju ar pārējiem pirkstiem;
• rierīgas, ragtime iedvesmotas frasees un akordu pasaules;
• dziesmu tematikas par ikdienas dzīvi — darbu, ceļošanu, mīlestību, reliģiju un sociālajām problēmām;
• skaņa, kas sapludina lauku (country) un pilsētas elementus, kā arī melnādainās un baltās mūzikas ietekmi.

Stila attīstību ietekmēja ragtime, kantrī stīgu grupas, ceļojošās medicīnas izrādes (medicine shows) un 20. gadsimta sākuma populārās dziesmas. Austrumu piekrastes Piedmont blūzs sajauca gan melnādaino, gan balto mūziku, gan lauku un pilsētas dziesmu elementus, radot daudzveidīgu un techniski greznu pavadījumu vokālajiem stāstiem. Atšķirībā no Deltas blūza, Piedmont tradīciju ievērojami ietekmēja balto mūzikas žanri, piemēram, ragtime un ierakstu varietē tradīcijas, kas deva spilgtas, melodiskas un ritmiski sarežģītas ģitāras partijas.

Divdesmitā gadsimta sākumā šo stilu popularizēja tādi mākslinieki kā Blind Boy Fuller, Blind Blake, Blind Willie McTell, Rev. Gary Davis un Sonny Terry. Daži no izcilākajiem pārstāvjiem:

• Blind Blake — pazīstams ar ārkārtīgi tehnisku un ragtime iedvesmotu fingerpicking tehniku;
• Blind Boy Fuller — vienkāršāks, dzīvīgu pilsētas blūzu cienošs stils, populārs ierakstos;
• Blind Willie McTell — daudzpusīgs ģitārists un dziedātājs, kurš spēlēja gan Piedmont, gan country blūza manierē;
• Rev. Gary Davis — pazīstams ar spēcīgu gospel ietekmi un sarežģītu labās rokas tehniku, iedvesmojis daudzus vēlākos mūziķus;
• Sonny Terry — harmonikas meistars, bieži muzicēja duetos, piemēram, ar Brownie McGhee.

Arī sievietes spēlēja nozīmīgu lomu Piedmont ģitāras tradīcijā, tostarp Etta Baker un Elizabeth Cotten, kuras dziesma "Freight Train" ir viena no pazīstamākajām Piedmont melodijām. Elizabeth Cotten attīstīja savdabīgu paņēmienu — spēlēt basu ar augšējo pirkstu un melodiju ar zemāku roku pozīciju — kas kļuva par viņas atpazīstamo stilu.

Pirms Otrā pasaules kara Piedmont blūzs bija ļoti populārs Dienvidu afroamerikāņu sabiedrībā; tā uzplaukums bija 1920. un 1930. gados, kad mūziķi devās uz ierakstu sesijām Ričmondā, Vašingtonā un citur, kā arī uzstājās koncertos un medicine show. Pēc Otrā pasaules kara stila popularitāte samazinājās pieaugošā elektrificētā blūza un R&B dēļ, tomēr to atdzīvināja 1950. — 1960. gadu folkblūza un folk mūzikas atmodas gaisotnē, kad kolekcionāri un etnomuzikologi meklēja un ierakstīja klasiskos Piedmont māksliniekus.

Ietekme un mūsdienu nozīme: Piedmont fingerpicking tehnikai ir ievērojama ietekme uz vēlākām akustiskajām un folk tradīcijām. Mūziķi no dažādām ģeogrāfijām mācījās no agrīnajiem ierakstiem un dzīvajiem priekšnesumiem, iekļaujot Piedmont elementus savā spēlē. Mūsdienās šo stilu var dzirdēt gan tradicionālos blūza pasākumos, gan folk festivālos, un tas turpina iedvesmot ģitāristus, kuri meklē sinkopētu, melodisku un ritmiski bagātu pieeju akustiskajai ģitārai.

Ja vēlaties sākt mācīties Piedmont stilu, ieteicams pievērst uzmanību:

• pamatdarbam ar īkšķi — stabils, nemainīgs baspuls;
• sinkopētām, džeza un ragtime iedvesmotām melodiskajām līnijām ar pārējiem pirkstiem;
• ierakstu klausīšanai — agrīnie Blind Blake, Rev. Gary Davis un Elizabeth Cotten ieraksti ir labs mācību materiāls;
• vienkāršu dziesmu apguvei un pakāpeniskai tehnikas sarežģīšanai, saglabājot ritma stabilitāti.

Piedmont blūzs ir gan tehnikas, gan stāstu tradīcija — tas savieno mūzikas virtuozi ar ikdienas cilvēka stāstu un joprojām paliek svarīga akustiskās mūzikas daļa.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir piejūras zilonis?

J: No kurienes cēlies nosaukums "Piedmont"?

J: Kādi ir galvenie instrumenti, ko izmanto Piedmont blūzā?

J: Ar ko Piedmont stils atšķiras no Delta blūza?

J: Kādas ietekmes palīdzēja veidot Piedmont blūza stilu?

J: Kas bija 20. gadsimta sākumā populāri mākslinieki, kuri palīdzēja popularizēt Piedmont blūzu?

Vai Pjemontas blūza spēlēšanā bija iesaistītas sievietes?

Meklēt pēc burta