Rozā trīsstūris — nacistu žetons un homoseksuāļu piemiņas simbols

Rozā trīsstūris: no nacistu pazemojuma līdz atmiņas un LGBT lepnuma simbolam — izdzīvošana, pretestība un piemiņa.

Rozā trīsstūris ir viens no diviem plaši pazīstamiem LGBT kopienas simboliem — otrais ir varavīksnes karogs. Rozā trīsstūri pirmo reizi izmantoja nacistiskajā Vācijā, lai apzīmētu homoseksuālus ieslodzītos. Tajā pašā sistēmā pastāvēja arī melns trijstūris, ar ko apzīmēja antisociālas sievietes; daudzas, bet ne visas šīs sievietes bija lesbietes. Ebreji nēsāja dzelteno zīmogu — slaveno Dāvida zvaigzni. Ja ieslodzītais bija gan ebrejs, gan homoseksuālis, viņš ne reti tika apzīmēts ar diviem trijstūrīšiem (dzeltenu un rozā), kas pārklājoties veidoja Dāvida zvaigznes formu.

Persekūcija un tiesiskā pamatojuma īpatnības

Homoseksualitāte nacistiskajā Vācijā bija kriminalizēta saskaņā ar likuma pantu, ko pazīst kā §175, kas uzskatīja vīriešu homoseksuālas darbības par noziegumu. Kaut šī norma pastāvēja jau agrāk, nacistu režīms to pastiprināja un plaši piemēroja. Aptuveni 100 000 cilvēku tika arestēti saskaņā ar šo likumu, no kuriem aptuveni 50 000 saņēma sodus un tika ieslodzīti. Dažus nosūtīja uz psihiatriskajām iestādēm, daļai veica piespiedu kastrāciju (piemēram, izņemot sēkliniekus), bet dažu homoseksuālu vīriešu, īpaši tiem, kuri bija arī ebreji, liktenis bija koncentrācijas nometnes — koncentrācijas nometnēs viņu dzīves bieži izbeidzās.

Precīzs skaits, cik daudzi homoseksuāli vīrieši kopumā nonāca koncentrācijas nometnēs, ir strīdus jautājums. Dažādas aplēses svārstās — no dažiem tūkstošiem līdz daudzām desmitgadēm tūkstošu un pat vairāk; vienā no plaši citētajām aplēsēm minēts diapazons no 15 000 līdz 600 000. Šīs atšķirības rodas tāpēc, ka daļa ieslodzīto tika reģistrēti pēc dažādiem kritērijiem, dokumentācija ir fragmentāra, un daļēji ebreju homoseksuāļi vai citu grupu pārstāvji nebija īpaši atzīmēti kā homoseksuāli, tādēļ nav vienkārši noteikt precīzu skaitu. Vēsturiskie pētījumi uzsver, ka daudzi no arestētajiem un deportētajiem nomira nometnēs vai tūlīt pēc tam.

Izturēšanās nometnēs un aculiecinieku stāsti

Pret homoseksuāliem ieslodzītajiem izturējās īpaši nežēlīgi — viņiem bieži tika liegta aizsardzība, viņi tika atstāti izolācijā un pakļauti vardarbībai. Mirstības rādītāji šai grupai bija augstāki nekā dažām citām represētajām grupām. Par spēcīgu liecību var kalpot atmiņas stāsti, piemēram, Pjēra Sēla (Pierre Seel) liecība: viņš tika aizsūtīts uz Širmekas koncentrācijas nometni, kur piedzīvoja smagas vardarbības epizodes, tajā skaitā redzēja, kā viņa mīļāko pasludina par upuri un nokļūst nežēlīgas izrādīšanas priekšmetā. Šādi personīgi stāsti ilustrē to, cik brutāla un pazemojoša bija vajāšana.

Pēckara sekas un ilga neatbilstība atzīšanā

Pēc Otrā pasaules kara attieksme pret homoseksuāliem vīriešiem Vācijā joprojām nebija labvēlīga — §175 likums turpināja darboties, un to daudzviet izmantoja, lai sodītu vīriešus arī pēc kara. Daudzi vīrieši pavadīja aiz restēm gadus, un daudzi no tiem, kuri bija cietuši holokausta laikā, netika atzīti par upuriem vai netika saņēmuši pienācīgu atzīšanu un kompensāciju. Tikai vēlākās desmitgadēs sākās plašākas diskusijas, atzīšana un mēģinājumi labot vēsturiskās netaisnības, ieskaitot atvainošanos un kompensācijas dažās valstīs.

Simbols šodien — piemiņa un atgādinājums

Rozā trīsstūris šodien tiek izmantots kā piemiņas simbols holokaustā bojā gājušo un vajāto homoseksuāļu atcerei. Tas ir līdzeklis, kas palīdz sabiedrībai neignorēt šos upurus un atgādina par maz zināmajām holokausta epizodēm, kad homoseksuāļu vajāšana turpinājās arī pēc kara. 1970. gados un vēlāk queer un LGBT tiesību kustību dalībnieki sāka atgūt šo simbolu kā pretestības un atmiņas zīmi; to izmanto protestos, piemiņas pasākumos un izglītojošos projektos.

Ir izveidoti piemiņas objekti un pieminekļi, tiek rīkoti piemiņas pasākumi, kā arī veiktas vēsturiskās izpētes, lai labāk izprastu un popularizētu informāciju par homoseksuāļu vajāšanu. Tas palīdz atgādināt, ka homofobija un valsts sankcionēta diskriminācija var novest pie smagām cilvēktiesību pārkāpumiem. Rozā trīsstūris kalpo gan kā cieņas zīme tiem, kuri zaudēja dzīvību, gan kā brīdinājums nākotnei — par nepieciešamību aizstāvēt cilvēktiesības un iekļaujošu sabiedrību.

Atcerēšanās un izglītošana par šo vēstures daļu ir svarīga, jo tā nodrošina, ka upuri nepazūd anonimitātē un ka sabiedrība apzinās gan nacistu režīma nežēlību, gan to, cik ilgi dažas no šīm netaisnībām palika neatpazītas un neattaisnotas arī pēc kara.

Jautājumi un atbildes

J: Kādi ir divi lielie LGBT kopienas simboli?

J: Kā pirmo reizi tika izmantots rozā trīsstūris?

Kāds cits simbols tika izmantots, lai apzīmētu antisociālas sievietes?

Kāds likums nacistiskajā Vācijā padarīja homoseksualitāti par noziegumu?

Jautājums: Kā homoseksuāļiem Otrā pasaules kara laikā klājās sliktāk nekā citiem ieslodzītajiem?

J: Kāds stāsts ilustrē, kā Otrā pasaules kara laikā izturējās pret homoseksuāļiem?

Jautājums: Kāpēc ir svarīgi, lai mēs šodien neignorētu šos nāves gadījumus?

Meklēt pēc burta