Planaria
Planaria ir neliela ūdens plakanās tārpa ģints. Šo terminu lieto arī citiem līdzīgiem plakanās tārpiem. Tie ir saldūdens dzīvnieki, kas pārvietojas gludi viļņveidīgi. Planārijas ir brīvi dzīvojošas. Atkarībā no sugas tās var dzīvot saldūdenī vai ļoti mitrā augsnē.
Planārijas ir biseksuālas (hermafrodīti): tās izdala gan olšūnas, gan spermu. Lai vairotos, planārijas izdala olšūnas un spermu ūdenī, kur tās tiek apaugļotas. Planārijas var labot bojājumus, reģenerējot jebkuru ķermeņa daļu.
Planārijas ir vieni no visvienkāršākajiem radījumiem, kam ir attīstīta nervu sistēma. To nervu sistēma sastāv no ganglijiem zem acu plankumiem un nervu auklas, kas stiepjas uz leju pa ķermeni zem zarnām (ventrālā nervu aukla). Trīs pāri gangliju zem acu zīlītēm veido apgrieztas U formu, un nervu pāri ir izvirzīti uz galvas ārpusi, tāpēc planāriju galva ir jutīgāka nekā pārējā ķermeņa daļa. Ja gaisma nonāk dzīvnieka acu punktiņu tuvumā, tas parasti dodas prom uz tumšāku ūdeni.
Planaria gremošanas sistēma sastāv no mutes, rīkles un zarnu dobuma. Mute atrodas ķermeņa apakšpusē. No mutes uz barību izdalās gremošanas enzīmi, kas to mīkstina, un tad puslīdz sagremotā barība tiek iesūkta rīkles augšdaļā un nonāk kuņģī. No turienes barības vielas izplatās pārējā organismā.
Nav asinsrites un elpošanas sistēmas. Skābeklis nonāk un ogļskābā gāze izplūst no planāriju organisma, difundējot caur ķermeņa sieniņām. Planārijām nav skeleta. Tām ir izstiepjama saraustīta muskulatūra, kas ļauj tām pārvietoties. Tāpat planārijām ir trīs ķermeņa sienas muskuļu slāņi, kas veidoti no apļveida muskuļu šķiedrām, kā arī garākiem muskuļu pavedieniem.
Planarijām ir gan olnīcas, gan sēklinieki. Lai vairotos, tie var nodarboties ar seksu ar citu planariju; to sauc par dzimumvairošanos. Cits veids, kā planāriji vairojas, tiek saukts par aseksuālu vairošanos. Tas notiek tad, kad planārietis sadalās un atjauno trūkstošās daļas. Tomēr aseksuāla vairošanās ir reti sastopama.
Atskaņot multivides Planaria torva video
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida dzīvnieks ir Planaria?
A: Planārija ir maza ūdens plakanās tārpa ģints dzīvnieks. Šo terminu lieto arī citiem līdzīgiem plakanās tārpiem. Tie ir saldūdens dzīvnieki, kas pārvietojas gludi viļņveidīgi.
J: Kā Planaria vairojas?
A: Lai vairotos, planārija ūdenī izdala olšūnas un spermu, kur olšūnas tiek apaugļotas. Planārijas var vairoties arī bezdzimuma ceļā, kas ietver trūkstošo daļu sadalīšanu un reģenerāciju.
J: No kā sastāv planāriju nervu sistēma?
A: Planāriju nervu sistēma sastāv no ganglijiem zem acu kaktiņiem un nervu auklas, kas stiepjas uz leju pa ķermeni zem zarnām (ventrālā nervu aukla). Trīs pāri gangliju zem acu zīlītēm veido apgrieztas U formu, un nervu pāri izceļas uz galvas ārpusi, tāpēc tā ir jutīgāka nekā citas ķermeņa daļas.
J: No kā sastāv gremošanas sistēma?
A: Planaria gremošanas sistēma sastāv no mutes, rīkles un zarnu dobuma. No mutes uz barības izdalās gremošanas fermenti, kas to mīkstina, pirms tā iesūcas kuņģī. No turienes barības vielas izplatās pārējā organismā.
Vai tām ir asinsrites vai elpošanas sistēma?
A.: Nē, planārijiem nav asinsrites vai elpošanas sistēmas; skābeklis organismā nonāk un oglekļa dioksīds no tā izplūst, difundējot caur ķermeņa sieniņu.
J: Vai tiem ir skelets?
A: Nē, planāriem nav skeleta; to vietā tiem ir izstiepjams saburzīts muskulis, kas ļauj tiem kustēties, kā arī trīs slāņi, kas veidoti no apļveida muskuļu šķiedrām un garākiem muskuļu pavedieniem.
Jautājums: Cik daudzos veidos planāriji var vairoties?
A:Planārijputni var vairoties gan dzimumdzīvi, gan bezdzimumdzīvi; dzimumdzīvi - ar dzimumaktu ar citu planāriju, bet bezdzimumdzīvi - sadaloties un reģenerējot ķermeņa daļas, kuru tiem trūkst.
