Populistu kustība, pazīstama arī kā Tautas partija, bija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ietekmīga politiska kustība Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā izauga no lauksaimnieku organizācijām — īpaši no Grange kustības un Farmers' Alliance — un pārstāvēja galvenokārt mazos un parādā esošos zemniekus rietumu un dienvidu štatos. Populistu retorikā par atbildīgajiem par lauksaimnieku grūtībām bieži tika nosaukti lielie uzņēmumi un finanses, arī dzelzceļš, kā arī bankas un tirgotāji. Kustības vadoņi bija, starp citiem, Tomass Vatsons un Viljams Dženingss Braiens. Formāli Tautas partija (People's Party) dibināta 1891. gadā, un 1892. gadā Omahas kongresā tika pieņemta plaši pazīstamā Omahas platforma.

Cēloņi un sociālais konteksts

19. gadsimta beigās lauksaimnieki saskārās ar zemām graudu cenām, augstām kredītsaistībām, dzelzceļa tarifu monopoliem un biežām finanšu krīzēm (piem., 1893. gada panika). Šādas problēmas radīja plašu neapmierinātību ar esošo politisko sistēmu, kuru lauksaimnieki uzskatīja par korumpētu un pakļautu industriālajām interesēm. Populisti centās pārvērst šo masu neapmierinātību par organizētu politisku spēku, kas virzītu kampaņu par ekonomiskām un politiskām reformām, kas atvieglotu mazo zemnieku stāvokli.

Omahas platforma (1892)

Omahas platformā populisti izvirzīja virkni prasību, kuru mērķis bija mazināt monopolu ietekmi un atvieglot kredītpieejamību lauksaimniekiem. Starp galvenajiem punktiem bija:

  • Ienākumu nodoklis
  • ASV senatoru tiešās vēlēšanas
  • bezmaksas sudraba monētu kalšana (16 unces sudraba par 1 unci zelta), lai veicinātu inflāciju.
  • Valdības īpašumtiesības uz dzelzceļu un citiem lieliem uzņēmumiem.

Papildus šiem punktiem Omahas platforma atbalstīja federālu kredītu sistēmu (subtreasury plāns), pasta taupības banku, tiesības uz iniciatīvu, referendumu un atsaukšanu (initiative, referendum, recall), kā arī stingrāku regulāciju pret monopoliskas prakses piemēriem. Mērķis bija palielināt lauksaimnieku pirktspēju un samazināt atkarību no privātajiem aizdevējiem un dzelzceļa tarifiem.

Politiskais kurss un 1896. gada vēlēšanas

Tautas partija darbojās gan kā trešā partija, gan ar mēģinājumiem iekļauties plašākās koalīcijās ar strādnieku kustībām un dažiem demokrātiem. 1896. gada prezidenta vēlēšanās populisti nolēma atbalstīt demokrātu kandidātu Viljamu Dženinsu Braienu, kurš ar savu "Cross of Gold" runu pauda nostāju pret zelta standartu un atbalstīja sudraba kaltuves politiku. Šī "fūzija" deva Braienam plašāku atbalstu, taču vienlaikus iznīcināja Tautas partijas neatkarīgo identitāti — pēc sakāves 1896. gadā partija sāka ātri zaudēt atbalstu.

Panākumi, kritika un sabrukums

Kaut arī Tautas partija nekad necīnījās par ilgtermiņa valsts varu, tā īslaicīgi kontrolēja dažus štatu valdības aparātus un ietekmēja sabiedrisko diskursu. Ekonomiskās krīzes, īpaši 1893. gada depresija, gan pastiprināja, gan sarežģīja kustības pozīcijas. Vēlākie konflikti starp agrāko saskaņu starp baltajiem un melnajiem zemniekiem (piem., Tomasa Vatsona agrā solidaritāte ar melnajiem lauksaimniekiem) un pieaugošais rasu nacionālisma spiediens dienvidos noveda pie sociālās bāzes erozijas. Pēc 1896. gada Tautas partija ātri zaudēja politisko nozīmi, un daudzi tās atbalstītāji pievienojās progresīvajiem reformatoriem vai demokratiskajai partijai.

Mantojums

Populistu kustībai bija nozīmīga ietekme uz 20. gadsimta sākuma politiskajām reformām. Dažas Omahas platformā paustās idejas vēlāk kļuva par realitāti progresīvās reformas ietvaros: tiešas senatoru vēlēšanas (17. konstitūcijas grozījums, 1913), federālais ienākumu nodoklis (16. grozījums, 1913) un plašāka sabiedriskā diskusija par finanšu un korporatīvo regulāciju. Tā arī parādīja, ka plašas sociālās grupas var organizēties pret ekonomisku netaisnību un virzīt prasības politiskajām elitēm.

Historiskā skatījumā populisti tiek vērtēti divdomīgi: no vienas puses — par nozīmīgu lauksaimniecības interešu politisku mobilizāciju un progresīvu reformu priekštecību; no otras puses — par neveiksmi izveidot ilgnoturīgu politisku struktūru un par sociālās kohēzijas zudumu, kas daļēji saistīts ar reģionālajām un rasu spriedzem.