Pseudantijs (viltus zieds): ziedkopa, uzbūve un nozīme
Pseudantijs (viltus zieds): uzzini ziedkopas uzbūvi, funkcijas un nozīmi Asteraceae — evolūcija, apputeksnēšana un augsta sēklu ražība.
Pseudantijs (no grieķu valodas — "viltus zieds"), saukts arī par zieda galviņu, ir īpašs ziedkopas veids, kurā daudzi atsevišķi ziedi (floreti) ir sagrupēti ciešā, ziedam līdzīgā struktūrā. No tālienes pseudantijs bieži tiek uztverts kā viens liels zieds, taču tuvāk apskatot redzams, ka tas sastāv no daudziem mazākiem ziediem, kas kopā veido kopēju reproduktīvu vienību.
Uzbūve
Pseudantija pamatstruktūru veido:
- Receptacles — paplašināta ziedkopa kārta, uz kuras izvietojas atsevišķie floreti.
- Floreti — mazie īstie ziedi, kuri var būt dažādu tipu (sk. zemāk). Katrs florets satur savas pūslītes (putekšņus), ziedlapas (korollu) un dziedzerus atkarībā no sugas.
- Seglapu plūksna — ievērojams aizsargstruktūru komplekts zem zieda (saglabāts saikstes formāts: seglapu plūksna), kurā ietilpst seglapas (filārijas), kas aizsargā ziedkopu un reizēm palīdz tās atvēršanā vai aizvēršanā.
- Pappuss — modificēta kausslapu forma (kā sēklu "parašūti" pieneņu gadījumā), kas palīdz sēklu izplatīšanā.
- Auglis — katrs florets spēj attīstīt vienu nelielu augli (parasti cypsela/achēna), tādēļ no viena pseudantija var iznākt daudz sēklu.
Floretu tipi un pseudantija variācijas
Pseudantijus raksturo dažādi floretu veidi un to izvietojums, kas nosaka arī ziedkopas izskatu:
- Staru (ligulārie) ziedi — perifērijā atrodamas saplūdušas, plakanas "ziedlapas", kas piesaista apputeksnētājus.
- Diska ziedi — centrālie, parasti caurulaini, mazi ziedi, kas bieži ir plaukti ar reproduktīvajām struktūrām.
- Radiālais (radiate) pseudantijs — satur gan staru, gan diska ziedus (piemēram, saulespuķe).
- Discoidais pseudantijs — satur tikai diska ziedus; piemērs — daudzas sugas ģints Senecio (piem., Senecio vulgaris), kas var nebūt ar staru ziediem.
- Ligulārais pseudantijs — satur tikai ligulārus (staru) ziedus; piemērs — Taraxacum officinale (pieneze), kas izskatās kā vienots "zieds", bet tajā nav diska ziedu.
Funkcija un nozīme
Pseudantija galvenā nozīme ir tāda, ka atsevišķi, bieži mazi floreti, sadarbojoties, veido vizuālu un pēc vajadzības arī aromātisku struktūru, kas efektīvi piesaista apputeksnētājus. Šis risinājums dod vairākas priekšrocības:
- piesaista vairāk apputeksnētāju, jo no tālienes izskatās kā viens liels "zieds";
- ļauj vienlaicīgi producēt daudz sēklu, jo katrs florets var dot savu augli — tādējādi viena apputeksnēšanās epizode var nodrošināt daudzas sēklas;
- daudzas sugas nodrošina ilgāku ziedēšanas laiku — dažādi floreti var ziedēt secīgi, pagarinot apputeksnēšanas iespējas;
- pseudosastāvdaļas (piem., pappuss) nodrošina efektīvu sēklu izplatīšanu pa vēju vai pie dzīvniekiem pieķeroties.
Evolūcija un izmantošana
Pseudantijs ir evolūcijas piemērs, kur ziedkopas struktūras attīstījušās, lai funkcionētu kā vienots ziedu komplekss — īpaši svarīgi apputeksnēšanā, ko veic kukaiņi, putni vai citi dzīvnieki. Asteraceae (Compositae) dzimtas augi ir tipiski pseudantiju nēsātāji un ir kļuvuši par vienu no visveiksmīgākajām augu grupām, daļēji pateicoties šai ziedkopas stratēģijai.
Praktiskā nozīmē pseudantiji ir svarīgi lauksaimniecībā un dārzniecībā (piem., saulespuķes sēklu ražošana), kā arī ekoloģiski — tie nodrošina barību un dzīvotnes daudziem apputeksnētājiem.
Piemēri un izņēmumi
Kaut arī pseudantiji ir visizteiktākie dzimtā (Asteraceae), līdzīgas ziedkopu struktūras mēdz attīstīties arī citās augu dzimtās kā samērā neatkarīgas konverģences parādības. Ir arī sugas, kurās trūkst viena vai otras floretu grupas: piemēram, Senecio vulgaris var nebūt staru ziedu, bet Taraxacum officinale — diska ziedu.
No praktiska viedokļa, ja interesē konkrētas sugas anatomija, apputeksnēšana vai sēklu izplatīšanās mehānismi, katrai sugai ir savas īpatnības — no floretu ķīmijas un nektāra pievilcības līdz augļu un apputeksnēšanas stratēģijām.
Saulespuķe (Helianthus annuus) pseudanthium
Cigoriņu ziediem nav plūksnainu plūksniņu. Katram ziedkopai ir viena liela ziedlapa.
Saistītie termini
GalviņaŠis
ir līdzvērtīgs termins zieda galviņai un pseudantijam, ja to lieto botāniskajā nozīmē.
Capitulum (daudzskaitlī capitula)
Capitulum var lietot kā precīzu pseudanthium un zieda galviņas sinonīmu. Tas parasti tiek lietots tikai Asteraceae dzimtas ģintij, lai gan vismaz vienā avotā tas tiek definēts kā maza zieda galviņa. Papildus botāniskajam lietojumam kā terminu, kas nozīmē zieda galviņu, to lieto arī, lai apzīmētu sfagnu auga galotni.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pseudantijs?
A: Pseudantijs ir īpašs ziedkopas veids, kurā daudzi ziedi ir sagrupēti kopā, veidojot ziedam līdzīgu struktūru.
J: Kā sauc īstos ziedus pseudantijā?
A: Īstos ziedus pseidantijā sauc par "floretiem".
J: Kādai augu dzimtai ir raksturīgi pseidantiji?
A: Pseudantijas ir raksturīgas margrietiņu un saulespuķu dzimtas (Asteraceae jeb Compositae) augiem.
J: Kādi ir divu veidu ziedi, kas sastopami pseudantijā?
A: Pseudanthium ir divu veidu ziedi - staru un disku ziedi.
J: Kas ir unikāls pseudantiju sistēmā?
A: Pseudantija sistēma ir unikāla margrietiņu un saulespuķu dzimtas ziediem, jo dažām sugām var nebūt ne staru, ne diska ziedu.
J: Kāda ir pseudantija priekšrocība?
A: Pseudantija priekšrocība ir tā, ka tas ražo daudz vairāk sēklu nekā parasts zieds, bet tam nepieciešama tikai viena apputeksnēšana.
Vai pseudantijs ir ziedkopas evolūcija līdz reproduktīvai vienībai, kas var veikt apputeksnēšanu tāpat kā viens zieds?
A: Jā, pseudantijs ir ziedkopas evolūcija līdz reproduktīvai vienībai, kas var darboties kā viens zieds, vismaz augiem, kurus apputeksnē dzīvnieki.
Meklēt