Izturība

Psiholoģija

Resilience ir psiholoģijā lietots termins, ar ko apzīmē cilvēku spēju pārvarēt stresu un katastrofas. To lieto arī, lai norādītu uz noturības īpašību pret turpmākiem negatīviem notikumiem. Šo psiholoģisko elastīguma nozīmi bieži vien pretnostata "riska faktoriem".

Materiāli

Fizikā un inženierzinātnēs elastību definē kā materiāla spēju absorbēt enerģiju, kad tas tiek elastīgi deformēts, un pēc atslogošanas šo enerģiju atgūt. Citiem vārdiem sakot, tā ir maksimālā enerģija uz tilpumu, ko var elastīgi saglabāt. To attēlo laukums zem līknes elastīgajā apgabalā sprieguma un deformācijas diagrammā.

Izturības modulis, U r {\displaystyle U_{r}} var aprēķināt, izmantojot šādu formulu: U r = σ 2 2 E = 0,5 σ ϵ = 0,5 σ ( σ E ) {\displaystyle U_{r}={\frac {\sigma ^{2}}{2E}}=0,5\sigma \epsilon =0,5\sigma \left({\frac {\sigma }{E}}\right)} , kur σ {\displaystyle \sigma } ir plastiskuma spriegums, E ir Junga modulis un ϵ {\displaystyle \epsilon } ir deformācija.

Kā piemēru biomateriālam ar augstu elastību var minēt locītavu skrimšļus - vielu, kas pārklāj kaulu galus locītavu locītavās, piemēram, ceļa un gūžas locītavā.

Sistēmas

Ekoloģija

Ekoloģijā izturētspēja ir definēta divos konkurējošos veidos, kas uzsver divus atšķirīgus stabilitātes aspektus.

Viena no definīcijām ir ātrums, ar kādu sistēma atgriežas vienā stabilā vai cikliskā stāvoklī pēc satricinājuma. Šī noturības definīcija paredz, ka sistēmas uzvedība saglabājas stabilā apgabalā, kurā ir šis stabilais stāvoklis.

Ja sistēma var reorganizēties, t. i., pāriet no vienas stabilitātes jomas uz citu, ekosistēmas dinamikas rādītājs ir ekoloģiskā noturība. Tas ir pārmaiņu vai traucējumu apjoma mērs, kas nepieciešams, lai sistēmu no viena savstarpēji pastiprinošu procesu un struktūru kopuma pārveidotu par citu procesu un struktūru kopumu.

Otrajā definīcijā uzsvērti apstākļi, kas ir tālu no jebkādiem stabilajiem stāvokļiem, kuros nestabilitāte var pārvirzīt sistēmu citā uzvedības režīmā, t. i., citā stabilitātes jomā. Šajā gadījumā noturību mēra pēc traucējumu lieluma, ko var absorbēt, pirms sistēma maina savu struktūru, mainot mainīgos un procesus, kas kontrolē uzvedību. Šis noturības veids ir definēts kā ekoloģiskā noturība.

Ekonomika un uzņēmējdarbība

Ekonomiskā noturība ir vietējās ekonomikas spēja saglabāt savu darbību, nodarbinātību un labklājību, ņemot vērā satricinājumu, ko izraisījis satricinājums, ko radījis konkrēta veida vietējās ražošanas nozares vai darba devēja zaudējums.

Darba un organizatoriskā drošība

Plašajā rūpnieciskās drošības jomā termins "noturība" ir kļuvis lietojams, lai uzsvērtu, ka drošībai ir jābūt gan proaktīvai, gan reaģējošai. Tradicionālajās riska pārvaldības pieejās uzsvars tiek likts uz atteices varbūtības aprēķināšanu, savukārt elastīguma inženierijā tiek meklēti veidi, kā stiprināt organizāciju spēju izveidot procesus, kas ir noturīgi un vienlaikus elastīgi.

Tīkls

Elastīgums ir tīkla spēja nodrošināt un uzturēt pieņemamu pakalpojumu līmeni, saskaroties ar dažādiem traucējumiem un problēmām, kas traucē normālai darbībai.

Elastīgo tīklu mērķis ir nodrošināt lietojumprogrammām pieņemamus pakalpojumus:

• lietotāju un lietojumprogrammu iespēja piekļūt informācijai, kad tas ir nepieciešams, piem.,:
• Tīmekļa pārlūkošana
• izplatīta piekļuve datubāzei
• Tas viss nav taisnība
• situācijas apzināšanās
• starpposma komunikācijas apvienības uzturēšana, piemēram:
• datora atbalstīts kooperatīvs darbs
• videokonference
• telekonferences (tostarp VoIP zvani).
• sadalītas apstrādes un tīkla datu glabāšanas darbību, piem.,:
• iespēja sadalītiem procesiem sazināties savā starpā.
• iespēja procesiem lasīt un rakstīt tīkla krātuvē.