Radiofrekvenču identifikācija (RFID) — definīcija un pielietojumi

RFID — definīcija un pielietojumi: uzziniet, kā radiofrekvenču identifikācija darbojas, tagu veidi, lasītāji un praktiskie risinājumi inventārā, loģistikā, drošībā un veselībā.

Radiofrekvenču identifikācija (RFID) ir tehnoloģija, kas ļauj automātiski identificēt un reģistrēt objekta vai personas klātbūtni, izmantojot radioviļņus. To plaši izmanto inventāra un piegādes ķēdes pārvaldībā, loģistikā, piekļuves kontroles sistēmās, bibliotēkās, veselības aprūpē, dzīvnieku marķēšanā un pat sporta pasākumu laika noteikšanā. RFID neaizstāj svītru kodus, bet bieži tos papildina: RFID nodrošina attālinātu un ātrāku nolasīšanu bez tiešas redzamības, kamēr svītrkods paliek vienkāršai vizuālai pārbaudei vai gadījumos, kad elektronika nedarbojas.

RFID risinājuma galvenās sastāvdaļas ir:

• RFID birka (tag) — maza ierīce vai etiķete, ko piestiprina produktam, iepakojumam, dzīvniekam vai cilvēkam. Radioviļņi ļauj lasīt šīs birkas, pat ja tā ir ārpus tiešas redzamības līnijas.
• RFID lasītājs (reader) — ierīce, kas nosūta radio signālu, saņem atbildi no birkas un pārsūta identificējošu informāciju tālāk sistēmai.
• Antenas — gan birkā, gan lasītājā; tās nodrošina signāla pārraidi un uztveršanu.
• Programmatūra un starpprogrammatūra (middleware) — pārvalda lasījumu plūsmu, filtrē datus, integrē ar uzņēmuma datu bāzēm un biznesa sistēmām.

Kā tas darbojas

RFID birkas parasti satur integrālo shēmu, kas glabā un apstrādā informāciju, kā arī antenu signāla uztveršanai un pārraidīšanai. Dažas birkas vienkārši satur statisku identifikatoru (read-only), citas ir pārprogrammējamas un satur papildu datus (piemēram, partijas numurus, derīguma termiņus). Birkas var būt:

• pasīvas — tām nav iebūvētas barošanas; tās saņem enerģiju no lasītāja raidītā signāla (energijas savākšana), tādēļ to darbības rādiuss ir īsāks, bet izmaksas un izmēri ir samērīgi mazi;
• aktīvas — ar iebūvētu bateriju, spēj sūtīt signālu pašas iniciatīvas rezultātā, nodrošinot lielāku lasīšanas attālumu un papildu funkcijas (piem., sensoru datu nosūtīšana);
• pusaktīvas (semi-passive) — baterija nodrošina birkas elektroniku, bet pati antenas pārraide notiek, reaģējot uz lasītāja signālu.

Frekvenču joslas un lasīšanas rādiuss

RFID sistēmas darbojas dažādās frekvenču joslās, kur katrai ir savas īpašības un pielietojuma ierobežojumi:

• LF (zems frekvenču diapazons, ~125–134 kHz) — īss lasīšanas attālums (parasti līdz dažiem centimetriem), laba caur logu vai šķiedrām; bieži izmanto dzīvnieku un automobiļu atslēgu atslēgfiltriem.
• HF (13,56 MHz) — vidējs attālums (līdz 1 metram atkarībā no antenas), ietver NFC tehnoloģiju; lieto maksājumiem, karšu sistēmām un bibliotēkās.
• UHF (860–960 MHz) — lielāks attālums (daži metri līdz desmiti metru), piemērots loģistikai un inventāra uzskaitē; jutīgāks pret apkārtējām virsmām un traucējumiem.
• Microwave (~2.45 GHz) — ļoti lielas ātrgaitas komunikācijas iespējas, bet var būt jutīgas pret šķēršļiem un enerģijas patēriņš augstāks.

Atšķirības starp tuvuma laukuma (near-field) un tāluma laukuma (far-field) darbību nosaka antenu veidi un enerģijas pārnese — tas ietekmē arī drošību un piemērotību dažādiem uzdevumiem.

Standarti un protokoli

RFID nozares darbību regulē vairāki starptautiski standarti (piem., ISO 18000 sērija) un komerciāli protokoli (piem., EPC Gen2 UHF tagiem). Standarti nosaka radio parametru, protokolu sastrēgumu pārvaldību (multiple access), drošības prasības un saderību starp ražotājiem.

Pielietojumi

RFID pielietojuma piemēri ir ļoti dažādi:

• inventāra un noliktavu pārvaldība — ātra krājumu skenēšana bez individuālas plākšķināšanas;
• piegādes ķēdes izsekošana — preču maršruta un nosūtījumu reālā laika kontrole;
• mazumtirdzniecība — preču saskaitīšana, ātra preču uzskaite, zādzību novēršana;
• piekļuves kontrole un identifikācija — darbinieku kartes, atļauju pārvaldība;
• veselības aprūpe — aprīkojuma un pacientu identifikācija, zāļu izsniegšanas kontrole;
• dzīvnieku identifikācija — veterinārijā un lauksaimniecībā;
• sporta pasākumi — dalībnieku laika fiksēšana, maršruta uzraudzība;
• bibliotēkas — grāmatu izsniegšana un iekšēja inventarizācija;
• izsekošana un automatizācija rūpniecībā — darba procesa optimizācija un kvalitātes kontrole.

Priekšrocības un ierobežojumi

• Priekšrocības: ātra daudzmutiska nolasīšana, nav nepieciešama redzamība, spēja lasīt slēgtus vai netīrus objektus, izturība dažādos apstākļos un iespēja saglabāt papildus datus birkā.
• Ierobežojumi: izmaksas (it īpaši aktīvām birkām), jutīgums pret metāla virsmām un šķidrumiem (sevišķi UHF), frekvenču regulējums valstī, potenciālas privātuma un drošības problēmas, nepieciešamība pēc standartizācijas un integrācijas ar esošajām IT sistēmām.

Drošība un privātums

RFID sistēmām jāņem vērā datu aizsardzība un personas tiesības. Pastāv iespējas šifrēt datu pārraidi, autentificēt lasītājus un izmantot tādas prakses kā piekļuves kontroles līmeņus, lai novērstu neautorizētu lasīšanu. Fiziskas aizsardzības metodes (piem., metāla iepakojums vai speciālas aptveres) var ierobežot birkas redzamību ārpus noteiktām vietām.

Apkopojot — RFID ir jaudīga tehnoloģija, kas plaši paplašina automatizācijas iespējas ražošanā, loģistikā, tirdzniecībā un citur. Tās izvēle un izstrāde prasa izvērtēt frekvenču piemērotību, birku tipu, drošības prasības un izmaksu/ieguvumu attiecību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir RFID tehnoloģija?

J: Kāds ir RFID tehnoloģijas mērķis?

J: Kas ir RFID birkas?

J: Kas ir RFID tagu lasītājs?

J: Kas ir RFID marķējumā?

J: Kādi ir divi RFID marķējumu veidi?

J: Vai RFID tehnoloģija aizstāj svītru kodēšanu?

Meklēt pēc burta