Rožveidīgie (Rosīdi) — liela ziedošo augu grupa: taksonomija un sugas
Rožveidīgie (Rosīdi) — plaša ~70 000 sugu ziedošo augu grupa: taksonomija, kārtas, sugas un evolūcija no krīta perioda.
Rožveidīgie (rosīdi) ir liels ziedošu augu klads, kam pieskaita aptuveni 70 000 sugu — vairāk nekā ceturtdaļu no visiem ziedošajiem augiem. Rosīdi ir ļoti daudzveidīga grupa, kurā ietilpst gan koku un krūmu sugas, gan lakstaugi, gan lauksaimniecībā un dārzniecībā nozīmīgi kultūraugi.
Taksonomija un sistemātika
Rosīdus parasti iedala 17 kārtās, un šīs kārtas kopā aptver aptuveni 140 dzimtas. Starp labi zināmajām rosīdu kārtām ir, piemēram, Rosales (rožu kārta), Fabales (pākšaugu kārta), Brassicales (krustziežu kārta), Malvales un Sapindales; šīs un citas kārtas veido grupu, kura kopā ar asterīdiem ir viena no lielākajām eudikotu apakšgrupām.
Rosīdi un asterīdi ir divas galvenās un visbagātākās klades eidikotajās (eudikotās) ziedošo augu grupās, un tās kopā aptver lielu daļu no ekoloģiski un ekonomiski svarīgajiem augiem.
Morfoloģija un bioloģija
Rosīdiem nav vienotas ārēji pamanāmas morfoloģiskas īpašības, jo grupa ir ļoti daudzveidīga. Daudzi rosīdiem piederošie augi veido sekundārās vielas, specializētas lapu vai ziedu struktūras, un dažas dzimtas, piemēram, Fabaceae, spēj veidot saistaudzēs gaisa slāpekli fiksējošas baktēriju sintezētas mezgliņstruktūras (nitrifikācijas mezgliņi). Citas dzimtas ir pazīstamas ar specifiskiem metabolītiem — piemēram, krustziežu (Brassicaceae) glikozinolātiem —, kas nodrošina aizsardzību pret herbivoriem un pat ietekmē cilvēku uzturu.
Fosilais ieraksts un evolūcija
Fosilie rosīdi tiek atrasti jau krīta perioda nogulumos. Molekulāro pulksteņu aprēķini liecina, ka rosīdu izcelsme varētu būt krīta perioda agrīnajā vai vidējā daļā (aptuveni 125–100 miljoni gadu pirms mūsu ēras). Šie datumi saskan ar plašu molekulāro filogenētisko pētījumu — DNS secību un morfoloģijas salīdzināšanas — rezultātiem, kas norāda uz strauju eudikotu diverģenci krīta laikā.
Definīcijas un taksonomiskās debates
Literatūrā tiek lietotas vairākas rosīdu definīcijas, un to atšķirības ietekmē to, kuras kārtas vai dzimtas tiek iekļautas klādā. Var izdalīt trīs plašāk izplatītas pieejas:
- Plašā definīcija: rosīdi iekļauj plašu kārtu loku, dažreiz iekļaujot arī tādas kārtas kā Saxifragales;
- Šaurā definīcija: rosīdi tiek definēti stingrāk, izslēdzot dažas perifērākas grupas (piem., Saxifragales);
- “Core” (serdes) rosīdi: molekulārie dati bieži izdala serdes grupu, kas ietver tradicionālās divas lielās apakšgrupas (bieži dēvētas par fabīdiem/eurosid I un malvēdiem/eurosid II).
Šīs atšķirības pastāv, jo dažādi pētījumi lieto atšķirīgas metodes (molekulāro datu kopas, morfoloģijas raksturojumi, filogenētiskās analīzes), un, attīstoties datiem un analīzes metodēm, konkrēta ieskaitījuma robežas var mainīties. Mūsdienu starptautiskie klasifikācijas sistēmu konsorciji (piem., APG sistēma) parasti pieņem rosīdus kā lielu, monofiletisku klādi, tomēr precīzas robežas un iekļaujamās kārtas var atšķirties atkarībā no avota.
Piemēri un nozīme
Rosīdos ietilpst daudzi cilvēcei ļoti svarīgi augi — gan pārtikas kultūras, gan dārzkopības un mežsaimniecības sugas. Nozīmīgi piemēri:
- pārtikas kultūras: soja, pupiņas, zirņi (pākšaugi), kā arī dažādas krustziežu dārzeņu sugas (piem., kāposti, rudzupuķu radinieki);
- augļi un ogas: āboli, bumbieri, ogu dzimtas pārstāvji;
- dārzkopība un dekoratīvie augi: rožu dzimtas augi un citi dekoratīvie krūmi un ziedi;
- koksne un šķiedras: dažas rosīdu dzimtas nodrošina nozīmīgu koksnes un šķiedru ražu; dažas sugas tiek izmantotas aromtēģatavu ražošanā vai farmācijā.
Ekoloģiskā loma un izpēte
Rosīdi aizņem dažādas nišas visos kontinentos (izņemot Antarktīdu) — no tropiem līdz mērenajām joslām. Tie aktīvi piedalās ekosistēmu baroķēdēs, apputeksnēšanā (bieži sadarbojoties ar specifiskiem apputeksnētājiem) un augsnes mijiedarbībā (piem., slāpekļa fiksācija Fabaceae). Mūsdienās rosīdu filogenētika un taksonomija tiek pētīta galvenokārt ar molekulārajām metodēm (genomu sekvencēšana, genoma plāksnes), kas palīdz precizēt attiecības starp kārtām un dzimtām un skaidrot evolūcijas gaitu.
Rosīdu grupas lielums un daudzveidība padara to par svarīgu pētījumu objektu ne tikai taksonomijā, bet arī evolūcijas bioloģijā, ekoloģijā un lauksaimniecības zinātnē.
Meklēt