Sapote — mīksti ēdami augļi: nozīme, izcelsme un populārās sugas

Sapote (no nahuatļu valodas tzapotl) ir vispārējs nosaukums mīkstiem, ēdamiem augļiem. Šis vārds tiek izmantots daudzu, nereti nesaviemīgu, augu sugu nosaukumos, īpaši reģionos ap Meksiku, Centrālameriku un Dienvidamerikas ziemeļdaļu.

Sterm “sapote” nenozīmē vienu taksonomisku grupu — tas ir tautas nosaukums, kas attiecas uz vairākām sugām, kurām ir mīksta, bieži salda, ēdama mīkstums. Dažas no šīm sugām pieder pie Sapotaceae dzimtas, citas pie Ebenaceae, Rutaceae vai Malvaceae u. c. dzimtām.

Dažas, bet ne visas sapotes ir no Sapotaceae dzimtas:

• Sapotaceae sapotes:
• Sapodillas (Manilkara zapota) dzimtene ir Meksika, Gvatemala, Nikaragva, Beliza un, iespējams, Salvadora.
• Dzeltenā sapote (Pouteria campechiana) ir no Meksikas un Centrālamerikas.
• Mameja sapote (Pouteria sapota) aug no Meksikas dienvidiem līdz Dienvidamerikas ziemeļiem.
• Zaļās sapotes (Pouteria viridis) dzimtene ir Meksikas dienvidu zemienes.

• Ebenaceae sapotes:
• Melnā sapote (Diospyros digyna) aug no Meksikas austrumiem uz dienvidiem līdz pat Kolumbijai. Tas, iespējams, ir sākotnējais acteku tzapotl.
• Chapote (Diospyros texana) ir no apakšējās Rio Grande ielejas reģiona Teksasā un Meksikā.

• Citas sapotes
• Baltā sapote (Casimiroa edulis: Rutaceae) ir no Meksikas ziemeļu un centrālās daļas, Kostarikas, Salvadoras un Gvatemalas.
• Dienvidamerikas sapote (Quaribea cordata: Malvaceae) ir no Amazones lietus mežiem Brazīlijā, Kolumbijā, Ekvadorā un Peru.

Pārtikas izmantošana un garša

Sapotes parasti tiek ēstas svaigas vai izmantotas desertos. Garšas variē no saldas, viegli karamelizētas (sapodilla) līdz krēmīgai un biezai, kas atgādina šokolādes pudiņu (melnā sapote) vai saldo ķirbi/mammu (mamey). Dzeltenā sapote bieži tiek izmantota želejās un desertos. Sapotes izmanto arī sulās, smūtijos, saldējumos un ievārījumos.

Uzturvērtība

Sapotes ir labs piena un šķidruma avots dažādām šķirnēm. Tās parasti satur:

• diētisko šķiedru (palīdz gremošanai);
• C vitamīnu un dažreiz A vitamīna provitamīnus (atkarībā no sugas, īpaši oranžas vai dzeltenas mīkstuma sugās);
• minerālvielas, piemēram, kāliju;
• ogļhidrātus — galvenokārt dabīgos cukurus, kas nodrošina enerģiju.

Piezīme: konkrētas uzturvielu vērtības atšķiras starp sugām; precīzai informācijai skatīt konkrētās sugas uztura tabulas.

Audzēšana un kopšana

Sapotes vislabāk aug siltā, tropiskā vai subtropiskā klimatā. Pamatprasības:

• saulains līdz daļēji noēnots stādījums;
• dziļi, labi drenēti augsnes slāņi (daudzas sugas nepanes ilgstošu stāvošu mitrumu);
• jūtīgas pret salu — jaunie koki un dažas sugas bojājas pie sala temperatūrām;
• izplatīta pavairošanas metode: sēklas (pieaugumi parasti prasa vairākus gadus, lai dotu augļus) vai audzēšana ar zarošanu/graftu, lai saglabātu kultivāru īpašības un paātrinātu ražu.

Ievākšana, uzglabāšana un pārstrāde

Sapotes bieži tiek ievāktas, kad tās ir nogatavojušās kokā vai nedaudz pirms pilnas nogatavināšanas un nogatavinātas pēc ievākšanas. Daudzas sapotes īsu laiku saglabā svaigumu — tās jāēd vai jāapstrādā saldēšanai, konservēšanai vai pārstrādei. Melnā sapote, piemēram, ir īpaši mīksta, kad nogatavojas, un to viegli sabojā, ja to uzglabā nepareizi.

Slimības un kaitēkļi

Biežāk sastopamie izaicinājumi audzēšanā:

• augļu mušas un citas kukaiņu sugas, kas bojā augļus;
• šūnīšu bojājumi no graužējiem un putniem;
• fungālās slimības (piem., pelējums, sakņu puve) — īpaši mitrā, slikti drenētā augsnē;
• lapu kaitēkļi — mēlītes, skabardzītes u. c.

Profilakse ietver labu lauksaimniecības praksi: sanitāte, parezs laistīšanas režīms, īpašu šķirņu izvēle un, nepieciešamības gadījumā, integrēta kaitēkļu pārvaldība.

Kultūras un vēsturiska nozīme

Nosaukums "tzapotl" no nahuatļu valodas atspoguļo sapošu ilgo saistību ar vietējām civilizācijām, piemēram, acteku un citiem mesoamerikāņu iedzīvotājiem, kuri izmantoja dažādas sapotes gan pārtikā, gan citos nolūkos. Sapodillas, piemēram, ir saistītas ar chicle (dzeļļveida lateksa vielu), kas vēsturiskā kontekstā tika izmantota košļājamās gumijas ražošanā.

Praktiski padomi patērētājiem

• Izvēloties sapoti, pietiekami nogatavojušas sērijas būs nedaudz mīkstas pie spiediena un parasti aromātiskas.
• Ja auglis ir ciets, to var nogatavināt istabas temperatūrā — nogatavināšana var ilgt vairākas dienas.
• Sardzību — dažas sapotes satur sēklas, kuri nav ēdami; tās jāizņem pirms ēšanas vai pārstrādes.

Nobeigums

Sapote ir plašs, kulturāli un kulināri nozīmīgs termins, kas apzīmē vairākas atšķirīgas augļu sugas ar maigām, bieži saldām mīkstām īpašībām. Šie augļi ir vērtīgi tropiskajā un subtropiskajā lauksaimniecībā un virtuvē, taču to audzēšana prasa piemērotu klimatu un pienācīgu kopšanu. Lai iegūtu labāko garšu un uzturvērtību, izvēlieties nogatavojušus augļus un izmēģiniet dažādas receptes — no svaigām uzkodām līdz saldējumiem, smūtijiem un ievārījumiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir sapote?

J: No kādas dzimtas ir daži sapotes augi?

J: Kas ir sākotnējais acteku tzapotl?

J: No kurienes ir baltā sapote?

J: No kurienes nāk mameja sapote?

Jautājums: No kurienes ir dzeltenā sapote?

J: Kāds Vjetnamas auglis ir līdzīgs sapotes sugai?

Meklēt pēc burta