Kas ir kārta?

Mūzikā kārta (angļu valodā "round" vai "rota") ir īpašs kanona veids, kurā viena balss vai grupa sāk dziedāt noteiktu melodiju, un pēc kāda laika otra balss vai grupa sāk to pašu melodiju no sākuma. Tā rezultātā melodijas frāzes pārklājas un veido harmonisku daudzbalsību, ja daļas ir pareizi saskaņotas.

Kā kārta darbojas

Kārtas parasti raksturo šādi elementi:

  • Pakāpeniskas ieejas: katra nākamā grupa sāk to pašu melodiju ar nelielu laika nobīdi pret iepriekšējo.
  • Atkārtošanās: kad grupa sasniedz dziesmas beigas, tā parasti sāk no jauna; tautā tās var dziedāt vairākas reizes cik nepieciešams.
  • Daļu skaits: bieži kārtas paredzētas 2, 3 vai 4 daļām, taču var būt arī vairākas daļas vai papildus basa partijas (droni).
  • Strukturālā vienkāršība: daudzas kārtas ir ģeniāli vienkāršas, tāpēc tās labi piemērotas bērnu un kopkoru dziedāšanai.

Praktiski: ja viena grupa sāk pēdējā, tā arī parasti pēdējā beidz; reizēm izpildījumā nosaka konkrētu reižu skaitu, cik reizes jāatkārto melodija.

Piemēri

Frère Jacques ir labi zināma franču kārta, ko bieži dzied četrdaļīgi. Vēl viens plaši pazīstams piemērs ir London's Burning, ko arī var izpildīt četrdaļīgi. Angļu tautas dziesma Row, Row, Row Your Boat ir vēl viens bieži izmantots kārtas piemērs mācību un rotaļu nolūkos.

Vēsture un nozīme

Viena no senākajām un slavenākajām kārtām, ko mēs pazīstam, ir Sumer Is Icumen In (bieži dēvēta arī par "Reading Rota"). To apmēram 1250. gadā ierakstīja kāds mūks. Šis skaņdarbs ir īpaši nozīmīgs, jo tas ir agrīns rakstisks piemērs daudzbalsībai un rātas tipa kanoniskai konstrukcijai — to var izpildīt kā četras rota daļas kopā ar diviem pastāvīgiem basa droniem (ilgstoši noturētiem basu toņiem), kas dod fonu un harmonisku pamatu.

Kārtas un kanoni kā komponēšanas paņēmiens attīstījās viduslaikos un turpināja attīstīties renesanses un baroka laikos. Mūsdienās kārtas joprojām ir populāras bērnu dziesmās, koru repertuārā un kā kompozīcijas vingrinājums mūzikas teorijā.

Kanoniskā rakstība

Mūzikas rakstīšanu, kurā viena partija imitē citu pēc noteikta laika nobīdes vai ar noteiktu transformāciju, sauc par kanonisko rakstīšanu. Kārta ir kanona vienkāršākais variants — parasti imitācija notiek vienā un tajā pašā balsī (unisonā) bez ritmiskām vai melodiskām pārveidēm. Tomēr kanoni var būt arī sarežģītāki: piemēram, imitācija var notikt oktāvā, pretējā virzienā (inversija), pagarinātā vai saīsinātā formā (augmentācija/diminūcija) u. c.

Mūsdienu lietojums

Kārtas ir viegli apgūstamas un tiek izmantotas gan izglītībā (sadarbības un dizuģēšanas prasmes attīstīšanai), gan kopādziedāšanā, gan laicīgā un reliģiskā repertuārā. Tās bieži kalpo par ieeju daudzbalsības pamatos un par radošu instrumentu komponistiem, kuri eksperimentē ar imitāciju un tekstūru.