"Laugh-In" bija amerikāņu televīzijas seriāls, kas no 1968. līdz 1974. gadam bija skatāms NBC kanālā. Tā vadītāji bija komiķi Dan Rowan un Dick Martin. Seriāla nosaukums radās no tendences nosaukt publiskus pasākumus ar "-In", piemēram, 1967. gada "Human Be-In".

Pirmais "Laugh-In", kas sākotnēji tika veidots kā vienreizējs televīzijas speciālizlaidums, guva tik lielu skatītāju atsaucību, ka 1968. gadā tas kļuva par pastāvīgu raidījumu. Rovans un Mārtins bieži parādījās smokingos, uzstādot šovu kā ātru, kodolīgu un stilizētu varietē. Raidījuma diktoru lomu pildīja radio vadītājs Garijs Ouenss, savukārt producenti Džordžs Šlaters un Eds Frenlijs strādāja aizkulisēs un parasti nekādā veidā neparādījās kamerā.

Formāts un raksturīgās iezīmes

Laugh-In izcēlās ar ļoti ātru tempa montāžu, īsiem skečiem un hipiju laikmeta estētiku — spilgtām krāsām, dinamiskiem kameras leņķiem un mūzikas ievijumiem. Šova humors bija aktuāls un bieži atsaucās uz politiskajiem un sociālajiem notikumiem, populārajām tēmām un televīzijas klišejām. Raksturīgās iezīmes bija:

  • Īsie, strauji skeči un viens teiciens vai vizuāls joku triks, kas darbojās kā momentāna humora daļa.
  • Atkārtojošies segmenti, kas skatītājiem kļuva pazīstami un gaidāmi.
  • Daudzveidīgs aktieru sastāvs, kurā gan pieredzējuši mākslinieki, gan jauni talanti ieguva vietu kamerā.

Regulārie skeči un saukļi

Raidījums regulāri izmantoja vairākus repeticijas elementus, piemēram:

  • „Ballīte” — mākslinieki pievienojās tēlam vai kontekstam un stāstīja viencēlienus par aktuāliem jautājumiem.
  • „Laugh-In Looks at the News” — izspēlēta ziņu parodija, kurā aktualitātes tika izcelts ar ironiju.
  • „Joku siena” — aktieri skrēja pa speciāli uzbūvētas sienas durvīm, ik pa brīdim izlecot un izstāstot kādu joku vai frāzi.

Šovā parādījās atpazīstamas frāzes, kas kļuva par popkultūras citātiem: "Sock it to me!", "You bet your bippy!" un "Look that up in your Funk and Wagnall!".

Dalībnieki un viesi

Šovā piedalījās liels aktieru sastāvs, tostarp daudzi, kuri vēlāk kļuva plaši pazīstami. Starp tiem bija Goldija Hauna, Arte Džonsone, Lilija Tomlina, Henrijs Gibsons, Rūta Buzī, Deivs Maddens, Džoanna Vorlija, Alans Sjūzs, Čelsija Brauna, Džūdija Karne u. c. Vairāki no dalībniekiem izveidoja ilggadējas karjeras kā komiķi un aktieri. Reizēm šovā viesojās arī britu aktieris Džeremijs Loids (Jeremy Lloyd) un seriāla Hogana varoņi dalībnieki Ričards Doussons (Richard Dawson) un Lerijs Hoviss (Larry Hovis).

Viesmākslinieku rindās bija gan populāri mūziķi, gan aktieri: raidījumā viesojās, piemēram, Tiny Tim, The Monkees, Ringo Starr u. c. Daži viesi jau bija šovbiznesa veterāni, citi — tikko kļuvuši slaveni vai savas karjeras popularitāti daļēji guva pēc parādīšanās šovā.

Piemēri, ietekme un diskusijas

Viens no spilgtākiem piemēriem, kā šovs popularizēja agrāk mazāk zināmus māksliniekus, bija Dewey "Pigmeat" Markham — afroamerikāņu komiķis, kurš, pateicoties šovam, kļuva pazīstams arī balto auditorijai ar savu slaveno Judge rutīnu. No šova populārajiem elementi kļuva arī dažādi personāži un repeticijas saukļi, kas nonāca plašā sabiedrības lietojumā.

Raidījuma viesojums ASV prezidenta kandidāta Ričarda M. Niksona īsā fragmentā raisīja diskusijas — daļa skatītāju uzskatīja, ka tas varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu, jo šāda parādīšanās deva kandidātam plašu redzamību. Tāpat šovs saņēma gan lielu skatītāju atbalstu, gan arī kritiku par to, ka humors reizēm šķita virspusējs vai pārāk ātrs, lai būtu dziļi analītisks.

Kritika, popularitātes samazināšanās un beigas

Laika gaitā skatītāju interese par Laugh-In samazinājās — daļēji tāpēc, ka televīzijas gaume mainījās, daļēji arī tāpēc, ka šova formāts tika plaši kopēts un zaudēja svaigumu. 1974. gadā seriāls beidzās; tā veidotāji atzina, ka tam «pietrūcis lietu, ko parodēt». Pēc 1979. gadā notikušā atkalapvienošanās speciālizlaiduma seriāls uz īsu brīdi atdzima kā «vasaras aizvietošanas» raidījums, kurā viesojās arī tādi jauni talanti kā Robins Viljamss (Robin Williams).

Balvas, mantojums un pieejamība

Laugh-In ir atzīts par nozīmīgu posmu ASV televīzijas komēdiju attīstībā — tas popularizēja ātri montētus skečus, atkārtojošus joku motīvus un bija nozīmīgs daudzu komiķu aizsākumos. Šova ietekme bija jūtama nākamajos gadu desmitos, iedvesmojot citus viesizrāžu un skeču šovus.

Arī pēc izzišanas no ētera Laugh-In epizodes tika atkārtotas, dažas no tām iznāca uz DVD un kļuva pieejamas arhīvā, un šova frazes un personāži turpināja parādīties popkultūrā. Tomēr, tā kā oriģinālais materiāls ir plašs un daļēji saistīts ar sava laika aktualitātēm, pieejamība un popularitāte laika gaitā ir samazinājusies salīdzinājumā ar pirmo uzplaukumu.

Secinājums

Laugh-In bija savas ēras fenomens — ātrs, provokatīvs un stilizēts komēdiju šovs, kas iezīmēja 1960. gadu beigu un 1970. gadu sākuma televīzijas garu. Tas iepazīstināja plašu auditoriju ar jauniem talantiem, radīja vairākas populāras frāzes un skečus, kā arī atstāja paliekošu ietekmi uz televīzijas humoru un varietē formu.