"Spageti koku triks" bija viltus ziņu reportāža, ko 1957. gadā aprīļa pirmajā dienā sagatavoja raidorganizācija BBC. Tajā bija attēlota ģimene Tičīno pilsētā Šveicē, kas vāca spageti no "spageti koka". Reportāžas stils bija nopietns un dokumentāls, kas vēl vairāk pastiprināja uztveri, ka redzētais ir īsts lauksaimniecības sižets, nevis joku ziņa.

1957. gada aprīļa muļķības dienā šo triku noskatījās aptuveni astoņi miljoni cilvēku. Tajā laikā Apvienotajā Karalistē spageti bija reta parādība — to bieži uzskatīja par eksotisku delikatesi, ko varēja iegādāties tikai specializētos veikalos. Nākamajā dienā simtiem cilvēku zvanīja uz BBC, lai noskaidrotu, vai spageti koki ir īsti un kā tos audzēt. BBC zvanītājiem teica, lai viņi ieliek spageti tomātu mērces bundžā un "cer uz labāko". Šī humora atbilde vēlāk kļuva par leģendāru piemēru, kā organizācija reaģēja uz skatītāju jautājumiem par aprīļa joku.

BBC parādīja šo triku televīzijas raidījumā Panorāma. Šo izdomājumu sagatavoja žurnālists vārdā Čārlzs de Žegers (Charles de Jaeger). Viņš atcerējās, kā viņa skolotāji teica, ka viņa klasesbiedri domā, ka spageti aug uz kokiem. Viņš ieguva 100 mārciņu budžetu, lai izdomātu šo triku. Par šo triku ziņoja uzticams reportieris vārdā Ričards Dimblebijs. CNN 2010. gadā paziņoja, ka tā ir lielākā krāpšana, ko jebkad sarīkojusi uzticama ziņu organizācija. Tā ir arī viena no pirmajām televīzijā izdomātajām blēņām, kas līdz mūsdienām tiek pieminēta kā klasisks aprīļa pirmā dienas joks.

Kā tas tapa un kāda bija ietekme

  • Sižeta tapšana: de Žegers sagatavoja stāstu, izmantojot autentiska izskata kadrus no Šveices un nofilmētu materiālu, kas parādīja sievietes "vēžojam" spageti no zariem. Raidījuma tonis bija nopietns, bez atklātas norādes, ka tas ir joks.
  • Sabiedrības reakcija: daudzi skatītāji bija patiesi apjukuši un zvanīja uz BBC, lai noskaidrotu, kā audzēt spageti. Citi to uztvēra kā smieklu vai asprātību — reakcijas bija dažādas, taču incidents noteikti palielināja Panorāmas raidījuma un BBC atpazīstamību.
  • Mediju mantojums: spageti koka sižets tiek piesaukts kā etalons par to, cik pārliecinoši var darboties televīzijas stāstījums un kā viegli pat uzticami avoti var izraisīt maldināšanu, pat ja tā mērķis ir humors.

Šis gadījums arī ilustrē kultūras un ekonomiskos apstākļus 1950. gadu Lielbritānijā — ārvalstu produkti kā spageti vēl nebija plaši izplatīti, tāpēc ideja par spageti kā "augļu" ražu šķita daļai sabiedrības ticama. Mūsdienās spageti koka stāstu plaši izmanto kā piemēru mediju analīzē par to, kā uztveram informāciju un kā svarīgi ir kritiski lasīt vai skatīties ziņu saturu.

Gadiem vēlāk BBC reportāžu piemin kā klasisku aprīļa joku, bet arī kā brīdinājumu žurnālistikai — pat humoristisks sižets publikai var šķist uzticams, ja tiek pasniegts nopietnā žurnālistiskā formā. Spageti koks ir saglabājis savu vietu populārajā kultūrā kā smieklīgs un atmiņā paliekošs piemērs no televīzijas zelta laikmeta.