Kvadrātskaitlis — definīcija, piemēri un īpašības
Kvadrātskaitlis, ko dažkārt sauc arī par ideālo kvadrātu, ir vesels skaitlis, kas reizināts ar sevi pašu. 1, 4, 9, 16 un 25 ir pirmie pieci kvadrātskaitļi. Formulā skaitļa n kvadrāts tiek apzīmēts ar n2 (eksponentizācija), parasti to izrunā kā "n kvadrāts". Kvadrātskaitļa nosaukums cēlies no formas nosaukuma; sk. tālāk.
Kvadrātveida skaitļi nav negatīvi. Cits veids, kā pateikt, ka (nenegatīvs) skaitlis ir kvadrātskaitlis, ir tāds, ka tā kvadrātsakne atkal ir vesels skaitlis. Piemēram, √9 = 3, tātad 9 ir kvadrātskaitlis.
Papildpiemēri
- Daži papildus kvadrātskaitļu piemēri: 0 (jo 0 = 0·0), 36 (6²), 49 (7²), 64 (8²), 81 (9²), 100 (10²).
- Secība sākot no 0: 0, 1, 4, 9, 16, 25, 36, 49, ...
Galvenās īpašības
- Neatkarība no zīmes: kvadrātskaitļi pēc definīcijas ir nenegatīvi (0 vai pozitīvi).
- Pāra/nejaušība: ja n ir pāra, tad n² ir pāra; ja n ir nepaara, tad n² ir nepaara.
- Atšķirība starp blakus kvadrātiem: (n+1)² − n² = 2n + 1 — tātad secīgo kvadrātu starpības ir pakāpeniski augoši nepāra skaitļi.
- Summa no pirmajiem n nepāra skaitļiem: 1 + 3 + 5 + ... + (2n−1) = n². Tas dod vienu ģeometrisku interpretāciju kvadrāta veidošanai no nepāra vienībām.
- Faktorizācijas tests: vesels skaitlis ir kvadrātskaitlis tad un tikai tad, ja tā pirmreizinātāja faktoru (prime factor) eksponenti ir visi pāra skaitļi. Piemēram, 36 = 2²·3², visi eksponenti ir pāri → kvadrāts (6²).
- Dalītāju skaits: kvadrātskaitlim bagātināts dalītāju skaits: pilnīgs kvadrāts vienmēr ir loģiski saistīts ar nepāra dalītāju skaita īpašību (vesela skaitļa dalītāju skaits ir nepāra tieši tad, ja tas ir kvadrātskaitlis).
- Beigu cipari (dekametriskā sistēmā): veseli kvadrāti nevar beigties ar cipariem 2, 3, 7 vai 8; iespējami beigu cipari ir 0, 1, 4, 5, 6, 9.
- Modulo īpašības: kvadrātskaitļa atlikums dalot ar 4 var būt tikai 0 vai 1; ar 3 — 0 vai 1; ar 8 — 0, 1 vai 4. Šīs īpašības tiek plaši izmantotas, pārbaudot iespējamību, vai vienādojumam ir risinājumi moduļu līmenī.
Kā noteikt, vai skaitlis ir kvadrātskaitlis
- Vienkāršs praktisks tests: aprēķini k = floor(√m) vai aplēsi veselo daļu no kvadrātsaknes un pārbaudi, vai k·k = m. Ja jā — m ir kvadrātskaitlis.
- Prime-faktorizācija: pārbaudi, vai visiem pirmreizinātāja eksponentiem ir pāra vērtības.
- Ātrs modulu tests: ja m modulo 4, 3 vai 8 dod vērtību, kas neatbilst iespējamiem kvadrātresiduu, tad m noteikti nav kvadrāts.
Praktiska nozīme un pielietojumi
- Ģeometrijā kvadrātskaitlis attēlo laukumu kvadrātam ar veselu malu garumu (piem., kvadrāta laukums = n², ja mala = n).
- Algebrā kvadrātskaitļi parādās, veidojot kvadrātais vienādojums vai izmantojot metodi "pabeigt kvadrātu".
- Skaitļu teorijā kvadrātskaitļi ir nozīmīgi Diofanta vienādojumu, Pītagora trijnieku un kvadrātiskās reziduālu pētījumos.
Īsi kopsavilkumi
- Kvadrātskaitlis = vesels skaitlis, kas ir kāda vesela skaitļa kvadrāts (n²).
- Var pārbaudīt ar kvadrātsakni vai prime-faktorizāciju.
- Rada daudz noderīgu īpašību un tiek plaši izmantots matemātikā un praktikā.
Piemēri
Kvadrāti (A000290 secība OEIS), kas ir mazāki par 702 , ir šādi:
102 =100
112 = 121
122 = 144
132 = 169
142 = 196
152 = 225
162 = 256
172 = 289
182 = 324
192 = 361
202 = 400
212 = 441
222 = 484
232 = 529
242 = 576
252 = 625
262 = 676
272 = 729
282 = 784
292 = 841
302 = 900
312 = 961
322 = 1024
332 = 1089
342 = 1156
352 = 1225
362 = 1296
372 = 1369
382 = 1444
392 = 1521
402 = 1600
412 = 1681
422 = 1764
432 = 1849
442 = 1936
452 = 2025
462 = 2116
472 = 2209
482 = 2304
492 = 2401
502 = 2500
512 = 2601
522 = 2704
532 = 2809
542 = 2916
552 = 3025
562 = 3136
572 = 3249
582 = 3364
592 = 3481
602 = 3600
612 = 3721
622 = 3844
632 = 3969
642 = 4096
652 = 4225
662 = 4356
672 = 4489
682 = 4624
692 = 4761
Ir bezgalīgi daudz kvadrātskaitļu, tāpat kā bezgalīgi daudz naturālo skaitļu.
Īpašības
Skaitlis m ir kvadrātskaitlis tad un tikai tad, ja no m vienādiem (mazākiem) kvadrātiem var salikt kvadrātu:
m = 12 = 1 | |
m = 22 = 4 | |
m = 32 = 9 | |
m = 42 = 16 | |
m = 52 = 25 | |
Piezīme: baltās atstarpes starp laukumiem kalpo tikai vizuālās uztveres uzlabošanai. |
Kvadrāta ar n garu malu laukums ir n2 .
Izteiksme ntajam kvadrātskaitlim ir n2 . Tas ir vienāds arī ar pirmo n nepāra skaitļu summu, kā redzams iepriekš redzamajos attēlos, kur kvadrāts rodas no iepriekšējā kvadrāta, pievienojot nepāra punktu skaitu (attēlots purpursarkani). Formula ir šāda:
n 2 = ∑ k = 1 n ( 2 k - 1 ) . {\displaystyle n^{2}=\sum _{k=1}^{n}(2k-1). }
Piemēram, 52 =25= 1 + 3 + 5 + 7 + 9.
Kvadrātveida skaitlis var beigties tikai ar cipariem 0, 1, 4, 6, 9 vai 25 10 bāzē, kā norādīts tālāk:
- Ja skaitļa pēdējais cipars ir 0, tā kvadrāts beidzas ar pāra skaitli 0 (t. i., vismaz 00), un cipariem, kas atrodas pirms nullēm, arī jāveido kvadrāts.
- Ja skaitļa pēdējais cipars ir 1 vai 9, tā kvadrāts beidzas ar 1, un skaitlim, ko veido iepriekšējie cipari, jābūt dalāmam ar četri.
- Ja skaitļa pēdējais cipars ir 2 vai 8, tā kvadrāts beidzas ar 4, un iepriekšējam ciparam jābūt pāra skaitlim.
- Ja skaitļa pēdējais cipars ir 3 vai 7, tā kvadrāts beidzas ar 9, un skaitlim, ko veido iepriekšējie cipari, jābūt dalāmam ar četri.
- Ja skaitļa pēdējais cipars ir 4 vai 6, tā kvadrāts beidzas ar 6, un iepriekšējam ciparam jābūt nepāra skaitlim.
- Ja skaitļa pēdējais cipars ir 5, tā kvadrāts beidzas ar 25, un iepriekšējiem cipariem jābūt 0, 2, 06 vai 56.
Kvadrātskaitlis nevar būt ideāls skaitlis.
Visas ceturtās pakāpes, sestās pakāpes, astotās pakāpes utt. ir ideāli kvadrāti.
Īpašie gadījumi
- Ja skaitlis ir formā m5, kur m apzīmē iepriekšējos ciparus, tā kvadrāts ir n25, kur n = m × (m + 1) un apzīmē ciparus pirms 25. Piemēram, 65 kvadrātu var aprēķināt pēc n = 6 × (6 + 1) = 42, kas kvadrātu padara vienādu ar 4225.
- Ja skaitlis ir formā m0, kur m apzīmē iepriekšējos ciparus, tā kvadrāts ir n00, kur n = m2 . Piemēram, 70 kvadrāts ir 4900.
- Ja skaitlim ir divi cipari un tas ir formā 5m, kur m ir vienības cipars, tā kvadrāts ir AABB, kur AA = 25 + m un BB = m2 . Piemērs: Lai aprēķinātu 57 kvadrātu, 25 + 7 = 32 un 72 = 49, kas nozīmē 572 = 3249.
Nepāra un pāra kvadrātskaitļi
Pāra skaitļu kvadrāti ir pāra skaitļi (un faktiski dalās ar 4), jo (2n)2 = 4n2 .
Nepāra skaitļu kvadrāti ir nepāra skaitļi, jo (2n + 1)2 = 4(n2 + n) + 1.
No tā izriet, ka pāra kvadrātskaitļu kvadrātsaknes ir pāra, bet nepāra kvadrātskaitļu kvadrātsaknes ir nepāra.
Tā kā visi pāra skaitļi ir dalāmi ar 4, pāra skaitļi formā 4n + 2 nav kvadrātskaitļi.
Tā kā visi nepāra kvadrātskaitļi ir formā 4n + 1, tad nepāra skaitļi formā 4n + 3 nav kvadrātskaitļi.
Nepāra skaitļu kvadrāti ir formā 8n + 1, jo (2n + 1)2 = 4n(n + 1) + 1 un n(n + 1) ir pāra skaitlis.