Kvadrātskaitlis — definīcija, piemēri un īpašības

Kvadrātskaitlis, ko dažkārt sauc arī par ideālo kvadrātu, ir vesels skaitlis, kas reizināts ar sevi pašu. 1, 4, 9, 16 un 25 ir pirmie pieci kvadrātskaitļi. Formulā skaitļa n kvadrāts tiek apzīmēts ar n2 (eksponentizācija), parasti to izrunā kā "n kvadrāts". Kvadrātskaitļa nosaukums cēlies no formas nosaukuma; sk. tālāk.

Kvadrātveida skaitļi nav negatīvi. Cits veids, kā pateikt, ka (nenegatīvs) skaitlis ir kvadrātskaitlis, ir tāds, ka tā kvadrātsakne atkal ir vesels skaitlis. Piemēram, √9 = 3, tātad 9 ir kvadrātskaitlis.

Papildpiemēri

  • Daži papildus kvadrātskaitļu piemēri: 0 (jo 0 = 0·0), 36 (6²), 49 (7²), 64 (8²), 81 (9²), 100 (10²).
  • Secība sākot no 0: 0, 1, 4, 9, 16, 25, 36, 49, ...

Galvenās īpašības

  • Neatkarība no zīmes: kvadrātskaitļi pēc definīcijas ir nenegatīvi (0 vai pozitīvi).
  • Pāra/nejaušība: ja n ir pāra, tad ir pāra; ja n ir nepaara, tad ir nepaara.
  • Atšķirība starp blakus kvadrātiem: (n+1)² − n² = 2n + 1 — tātad secīgo kvadrātu starpības ir pakāpeniski augoši nepāra skaitļi.
  • Summa no pirmajiem n nepāra skaitļiem: 1 + 3 + 5 + ... + (2n−1) = n². Tas dod vienu ģeometrisku interpretāciju kvadrāta veidošanai no nepāra vienībām.
  • Faktorizācijas tests: vesels skaitlis ir kvadrātskaitlis tad un tikai tad, ja tā pirmreizinātāja faktoru (prime factor) eksponenti ir visi pāra skaitļi. Piemēram, 36 = 2²·3², visi eksponenti ir pāri → kvadrāts (6²).
  • Dalītāju skaits: kvadrātskaitlim bagātināts dalītāju skaits: pilnīgs kvadrāts vienmēr ir loģiski saistīts ar nepāra dalītāju skaita īpašību (vesela skaitļa dalītāju skaits ir nepāra tieši tad, ja tas ir kvadrātskaitlis).
  • Beigu cipari (dekametriskā sistēmā): veseli kvadrāti nevar beigties ar cipariem 2, 3, 7 vai 8; iespējami beigu cipari ir 0, 1, 4, 5, 6, 9.
  • Modulo īpašības: kvadrātskaitļa atlikums dalot ar 4 var būt tikai 0 vai 1; ar 3 — 0 vai 1; ar 8 — 0, 1 vai 4. Šīs īpašības tiek plaši izmantotas, pārbaudot iespējamību, vai vienādojumam ir risinājumi moduļu līmenī.

Kā noteikt, vai skaitlis ir kvadrātskaitlis

  • Vienkāršs praktisks tests: aprēķini k = floor(√m) vai aplēsi veselo daļu no kvadrātsaknes un pārbaudi, vai k·k = m. Ja jā — m ir kvadrātskaitlis.
  • Prime-faktorizācija: pārbaudi, vai visiem pirmreizinātāja eksponentiem ir pāra vērtības.
  • Ātrs modulu tests: ja m modulo 4, 3 vai 8 dod vērtību, kas neatbilst iespējamiem kvadrātresiduu, tad m noteikti nav kvadrāts.

Praktiska nozīme un pielietojumi

  • Ģeometrijā kvadrātskaitlis attēlo laukumu kvadrātam ar veselu malu garumu (piem., kvadrāta laukums = n², ja mala = n).
  • Algebrā kvadrātskaitļi parādās, veidojot kvadrātais vienādojums vai izmantojot metodi "pabeigt kvadrātu".
  • Skaitļu teorijā kvadrātskaitļi ir nozīmīgi Diofanta vienādojumu, Pītagora trijnieku un kvadrātiskās reziduālu pētījumos.

Īsi kopsavilkumi

  • Kvadrātskaitlis = vesels skaitlis, kas ir kāda vesela skaitļa kvadrāts (n²).
  • Var pārbaudīt ar kvadrātsakni vai prime-faktorizāciju.
  • Rada daudz noderīgu īpašību un tiek plaši izmantots matemātikā un praktikā.

Piemēri

Kvadrāti (A000290 secība OEIS), kas ir mazāki par 702 , ir šādi:

02 =0

12 = 1

22 = 4

32 = 9

42 = 16

52 = 25

62 = 36

72 = 49

82 = 64

92 = 81

102 =100

112 = 121

122 = 144

132 = 169

142 = 196

152 = 225

162 = 256

172 = 289

182 = 324

192 = 361

202 = 400

212 = 441

222 = 484

232 = 529

242 = 576

252 = 625

262 = 676

272 = 729

282 = 784

292 = 841

302 = 900

312 = 961

322 = 1024

332 = 1089

342 = 1156

352 = 1225

362 = 1296

372 = 1369

382 = 1444

392 = 1521

402 = 1600

412 = 1681

422 = 1764

432 = 1849

442 = 1936

452 = 2025

462 = 2116

472 = 2209

482 = 2304

492 = 2401

502 = 2500

512 = 2601

522 = 2704

532 = 2809

542 = 2916

552 = 3025

562 = 3136

572 = 3249

582 = 3364

592 = 3481

602 = 3600

612 = 3721

622 = 3844

632 = 3969

642 = 4096

652 = 4225

662 = 4356

672 = 4489

682 = 4624

692 = 4761

Ir bezgalīgi daudz kvadrātskaitļu, tāpat kā bezgalīgi daudz naturālo skaitļu.

Īpašības

Skaitlis m ir kvadrātskaitlis tad un tikai tad, ja no m vienādiem (mazākiem) kvadrātiem var salikt kvadrātu:

m = 12 = 1

m = 22 = 4

m = 32 = 9

m = 42 = 16

m = 52 = 25

Piezīme: baltās atstarpes starp laukumiem kalpo tikai vizuālās uztveres uzlabošanai.
Starp faktiskajiem laukumiem nedrīkst būt atstarpju.

Kvadrāta ar n garu malu laukums ir n2 .

Izteiksme ntajam kvadrātskaitlim ir n2 . Tas ir vienāds arī ar pirmo n nepāra skaitļu summu, kā redzams iepriekš redzamajos attēlos, kur kvadrāts rodas no iepriekšējā kvadrāta, pievienojot nepāra punktu skaitu (attēlots purpursarkani). Formula ir šāda:

n 2 = ∑ k = 1 n ( 2 k - 1 ) . {\displaystyle n^{2}=\sum _{k=1}^{n}(2k-1). } {\displaystyle n^{2}=\sum _{k=1}^{n}(2k-1).}

Piemēram, 52 =25= 1 + 3 + 5 + 7 + 9.

Kvadrātveida skaitlis var beigties tikai ar cipariem 0, 1, 4, 6, 9 vai 25 10 bāzē, kā norādīts tālāk:

  1. Ja skaitļa pēdējais cipars ir 0, tā kvadrāts beidzas ar pāra skaitli 0 (t. i., vismaz 00), un cipariem, kas atrodas pirms nullēm, arī jāveido kvadrāts.
  2. Ja skaitļa pēdējais cipars ir 1 vai 9, tā kvadrāts beidzas ar 1, un skaitlim, ko veido iepriekšējie cipari, jābūt dalāmam ar četri.
  3. Ja skaitļa pēdējais cipars ir 2 vai 8, tā kvadrāts beidzas ar 4, un iepriekšējam ciparam jābūt pāra skaitlim.
  4. Ja skaitļa pēdējais cipars ir 3 vai 7, tā kvadrāts beidzas ar 9, un skaitlim, ko veido iepriekšējie cipari, jābūt dalāmam ar četri.
  5. Ja skaitļa pēdējais cipars ir 4 vai 6, tā kvadrāts beidzas ar 6, un iepriekšējam ciparam jābūt nepāra skaitlim.
  6. Ja skaitļa pēdējais cipars ir 5, tā kvadrāts beidzas ar 25, un iepriekšējiem cipariem jābūt 0, 2, 06 vai 56.

Kvadrātskaitlis nevar būt ideāls skaitlis.

Visas ceturtās pakāpes, sestās pakāpes, astotās pakāpes utt. ir ideāli kvadrāti.

Īpašie gadījumi

  • Ja skaitlis ir formā m5, kur m apzīmē iepriekšējos ciparus, tā kvadrāts ir n25, kur n = m × (m + 1) un apzīmē ciparus pirms 25. Piemēram, 65 kvadrātu var aprēķināt pēc n = 6 × (6 + 1) = 42, kas kvadrātu padara vienādu ar 4225.
  • Ja skaitlis ir formā m0, kur m apzīmē iepriekšējos ciparus, tā kvadrāts ir n00, kur n = m2 . Piemēram, 70 kvadrāts ir 4900.
  • Ja skaitlim ir divi cipari un tas ir formā 5m, kur m ir vienības cipars, tā kvadrāts ir AABB, kur AA = 25 + m un BB = m2 . Piemērs: Lai aprēķinātu 57 kvadrātu, 25 + 7 = 32 un 72 = 49, kas nozīmē 572 = 3249.

Nepāra un pāra kvadrātskaitļi

Pāra skaitļu kvadrāti ir pāra skaitļi (un faktiski dalās ar 4), jo (2n)2 = 4n2 .

Nepāra skaitļu kvadrāti ir nepāra skaitļi, jo (2n + 1)2 = 4(n2 + n) + 1.

No tā izriet, ka pāra kvadrātskaitļu kvadrātsaknes ir pāra, bet nepāra kvadrātskaitļu kvadrātsaknes ir nepāra.

Tā kā visi pāra skaitļi ir dalāmi ar 4, pāra skaitļi formā 4n + 2 nav kvadrātskaitļi.

Tā kā visi nepāra kvadrātskaitļi ir formā 4n + 1, tad nepāra skaitļi formā 4n + 3 nav kvadrātskaitļi.

Nepāra skaitļu kvadrāti ir formā 8n + 1, jo (2n + 1)2 = 4n(n + 1) + 1 un n(n + 1) ir pāra skaitlis.


AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3