SS Andrea Doria bija Itālijas lielais okeāna laineris un pasažieru kuģis, kas piederēja kompānijai Italian Line. To dēvēja par vienu no modernākajiem un greznākajiem Itālijas kuģiem pēc Otrā pasaules kara: tika uzsvērta tā ātruma, drošības un komforta kombinācija. Oficiāli kuģis varēja pārvadāt līdz 1221 pasažieri un 563 apkalpes locekļus.

Celtniecība un pirmie reisi

Andrea Doria uzbūvēja kuģu būvētava Ansaldo Dženovā, Itālijā. To nolaida ūdenī 1951. gada 16. jūnijā, un pirmais reiss notika 1953. gada 14. janvārī. Kuģis bija paredzēts pārsvarā transatlantiskiem reisem starp Eiropu un Ameriku, un tajā bija plašas sabiedriskās telpas, restorāni, saloni un moderni stabilizācijas un drošības risinājumi savai laikmeta mērauklai.

Sadursme Atlantijas okeānā

1956. gada naktī 25. jūlijā Andrea Doria sadūrās ar citu okeāna kuģi, MS Stockholm, Atlantijas okeānā pie Nantaketas salas krastiem Ziemeļamerikas austrumu piekrastē. Tai laikā uz Andrea Doria atradās 1134 pasažieri un 572 apkalpes locekļi. Sadursme notika miglas apstākļos; galvenie iemesli bija navigācijas kļūdas, komunikācijas un radara informācijas nepareiza interpretācija — kuģu kursi tuvojās pārāk tuvu, un Stockholm triecienā iegrieza savas priekškantes daļas pret Andrea Doria sānu, izraisot lielu caurumu un spēcīgu bojājumu.

Evakuācija un nogrimšana

Sadursmes dēļ Andrea Doria ieņēma strauju slīpumu uz dekas malas (starp citu bija grūtības ar laivu palaidiņu operācijām), taču operatīva evakuācija un palīdzība no apkārtējiem kuģiem — īpaši francūžu transatlantiskā līnija SS Ile de France — nodrošināja, ka lielākā daļa no vairāk nekā 1700 cilvēkiem tika izglābta. Tomēr negadījums bija traģisks — bojā gāja vairākas desmiti cilvēku. Andrea Doria nogrima aptuveni 11 stundu laikā pēc sadursmes; Stockholm spēja turpināt ceļu un vēlāk tika atjaunots.

Pēcnākumi un izmeklēšana

Negadījums izraisīja plašu izmeklēšanu un diskusijas par šofera darbību, navigācijas procedūrām miglā un radara izmantošanu. Izmeklēšanās kritiski tika vērtēta komunikācija starp kuģiem un to, kā tika interpretēta radara informācija nakts apstākļos. Negadījums veicināja uzlabojumus kuģu drošības protokolos, radaru apmācībā un saziņas standartizācijā starp kuģu tiltjiem un ostām.

Vraks un mantojums

Andrea Doria vraks atrodas Atlantijas okeānā un jau kopš nogrimšanas ir piesaistījis nirēju, pētnieku un mediju interesi. Vraks nogulst uz sāna lielā dziļumā un tiek uzskatīts par izaicinājumu pat pieredzējušiem tehniskajiem nirējiem; vairākas niršanas uz vraku bijušas bīstamas un prasījušas dzīvības. Vraks arī kļuvis par objektu vēsturiskām un komerciālām norisēm — no tā vēlējās iegūt artefaktus un vērtīgas mantas, taču tas pakļauts arī erozijai un bojājumiem laika gaitā.

Andrea Doria simbolizē pārejas posmu jūras kuģošanas vēsturē — tā nogrimšana bija viens no pēdējiem plaši atzīmētajiem laineru negadījumiem pirms komerciālo lidmašīnu lidojumu izplatīšanās, kas vēlāk būtiski izmainīja transatlantiskās ceļošanas paradumus.