SS Andrea Doria

Agrīnā vēsture

Andrea Doria tika uzbūvēts Ansaldo kuģu būvētavā, kas bija kuģu būves uzņēmums Dženovā, Itālijā. Būvēšanas laikā tā bija:

• 697 pēdu (212 m) garš
• 90 pēdu (27 m) platumā
• svēra 29 100 bruto tonnu.
• var uzņemt 1221 pasažieri.
• varēja uzņemt 563 apkalpes locekļus.

Tas tika izstrādāts, lai nodrošinātu komfortu. Tās dizainers bija itāļu arhitekts Minoletti. Bija arī vēl viens kuģis - Cristoforo Colombo, kas izskatījās gluži kā Andrea Doria.

Andrea Doria bija transatlantiskais okeāna laineris - kuģis, kas šķērso Atlantijas okeānu. Kuģim bija trīs peldbaseini, un tas bija pirmais kuģis, uz kura to bija tik daudz. Kuģa dekorēšanai tika iztērēts vairāk nekā 1 miljons dolāru.

Kuģis tika būvēts arī drošībai. Tajā bija 11 ūdensnecaurlaidīgi nodalījumi. Tās ir īpašas starpsienas kuģī, lai noturētu ūdeni vienā vietā. Ja divi no tiem tiktu piepildīti, kuģis neapdegtu. Andrea Doria bija arī ļoti moderns radars. Radars varēja brīdināt Andrea Doria kapteini, ja kuģa ceļā kaut kas atrastos. Tomēr liela problēma bija tā, ka kuģis bieži vien pārāk daudz sasvērās uz vienu pusi.

Uz "Andrea Doria" bija divas glābšanas laivu rindas, kas ir nelielas laivas, ar kurām var evakuēt pasažierus, ja kuģis nogrimst. Tomēr, ja kuģis pārāk stipri sasvērās, pusi no glābšanas laivām nevarēja izmantot. Andrea Doria pirmais reiss (pirmais reiss) notika 1953. gada 14. janvārī.

Pirms sadursmes

Andrea Doria nogrima naktī no 1956. gada 25. jūlija uz 26. jūliju. Kad tā nogrima, tajā bija 1134 pasažieri un 572 apkalpes locekļi, un tās kapteinis bija Pjero Calamai. Kuģis kuģoja Atlantijas okeānā. Tās ceļš bija no Dženovas Itālijā uz Ņujorku Amerikas Savienotajās Valstīs. Andrea Doria iekļuva ļoti biezā miglā, kad tā šķērsoja Nantaketu, kas ir neliela sala netālu no Masačūsetsas štata. Drīz vien miglā iebrauca vēl viens kuģis. Tas bija SS Stockholm. SS Stockholm bija vēl viens pasažieru kuģis. Miglas dēļ abi kuģi nevarēja viens otru saskatīt. Kad tie beidzot pamanīja viens otru, tie mēģināja novērsties. Andrea Doria pagriezās pa kreisi, lai pabrauktu garām Stokholmai. Savukārt Stokholma pagriezās pa labi, lai apbrauktu Andrea Doria. Miglas dēļ tie nevarēja saskatīt, ko viens otram mēģina darīt. 1956. gada 25. jūlijā plkst. 23.10 Andrea Doria un Stockholm avarēja kopā.

Sinking

Stokholma ietriecās Andrea Doria labajā pusē netālu no vidus. Tā radīja lielu, gandrīz 40 pēdu (12 m) dziļu bedri. Tas pārrāva vairākus Andrea Doria ūdensnecaurlaidīgos nodalījumus. Tā salauza arī piecas degvielas tvertnes. Degvielas tvertnes bija piepildītas ar 500 tonnām ūdens. Stokholma un Andrea Doria atdalījās 30 sekunžu laikā. Andrea Doria sāka sasvērties uz labo pusi. Drīz vien pusi no glābšanas laivām nevarēja izmantot, jo tā pārāk stipri sasvērās. Arī ar ūdeni piepildīto degvielas tvertņu svars to vilka uz leju. Visa Stokholmas priekšpuse tika sagrauta, taču tā neapdraudējās. Trieciena rezultātā gāja bojā 46 Andrea Doria pasažieri. Bojā gāja arī pieci Stokholmas apkalpes locekļi. Tomēr viena neticami izdzīvojusi bija Linda Morgana, Andrea Doria pasažiere, kas nogāzusies uz Stokholmas kuģa, kad tas avarēja.

Trīsdesmit minūtes pēc katastrofas cilvēki, kas atradās uz Andrea Doria, nolēma pamest kuģi. Tomēr daži apkalpes locekļi jau bija pametuši kuģi. Tas apgrūtināja situāciju, jo nebija apkalpes, kas varētu palīdzēt. Tomēr glābšanas laivu joprojām bija pietiekami daudz, lai visus droši izceltu. Francijas kuģis SS Ile de France ieradās pie Andrea Doria, lai palīdzētu glābt pasažierus. Tas nolaida glābšanas laivas, lai glābtu "Andrea Doria" pasažierus. Ile de France bija kuģojis tikai vienu dienu, tāpēc tam bija palicis daudz krājumu, lai palīdzētu Andrea Doria pasažieriem. Andrea Doria turpināja slīkt pa labi un galu galā sāka grimt 1956. gada 26. jūlijā pulksten 9:45. Pirms tam, plkst. 9:00, visi izdzīvojušie bija izkāpuši no kuģa. Pulksten 10:00 Andrea Doria bija tik ļoti sasvēries pa labi, ka tā logi saskārās ar okeānu. Pulksten 10:09 kuģis nogrima. Tas notika 10 stundas un 59 minūtes pēc sadursmes ar Stokholmu. Andrea Doria aizmugure pacēlās, un tā kreisais dzenskrūve pacēlās no ūdens. Dažas glābšanas laivas, kas joprojām atradās uz kuģa, atdalījās un aizpeldēja otrādi. Kuģis bija dreifējis 1,6 jūras jūdzes (jūrā izmantotais mērīšanas attālums) no vietas, kur tas sadūrās ar Stokholmu.

"Andrea Doria" pasažierus izglāba seši dažādi kuģi, tostarp Stokholma un Ile de France. Stokholma ieradās pēdējā, jo tā bija bojāta. Daudzu ģimeņu cerības atkal redzēt savus tuviniekus bija sagrautas. Visvairāk cieta tie, kuri bija satikušies ar vairāku ģimeņu locekļiem, kas emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm cerībā uz jaunu dzīvi. Kopā ar pārējām automašīnām uz Andrea Doria klāja pazuda arī Chrysler Norseman, automašīnas prototips, kas bija paredzēts uz Ņujorku. Uz Andrea Doria klāja atradās arī Rolls-Royce luksusa automobilis.

Iegrimšanas cēloņi

Reaģējot uz katastrofu, abas kuģu līnijas iesniedza vairākas prasības tiesā. Tika izvirzīti šādi argumenti:

• Galvenais sadursmes un nogrimšanas iemesls bija bieza migla. Tomēr bija arī citi iemesli.
• "Andrea Doria" apkalpe nepareizi izmantoja radaru. Līdz pat katastrofai viņi nezināja Stokholmas vietu un ātrumu.
• Saskaņā ar Starptautiskajiem sadursmju novēršanas jūrā noteikumiem "Andrea Doria" bija jāgriežas pa labi, nevis pa kreisi. Kad Andrea Doria pagriezās pa kreisi, tā patiesībā devās Stokholmas virzienā.
• Andrea Doria miglas apstākļos pārvietojās pārāk ātri.
• Abi kuģi līdz avārijai faktiski atradās dažādos laika apstākļos. Stokholma pirms avārijas bija tikko iegājusi miglā.
• Andrea Doria tukšās degvielas tvertnes nebija piepildītas ar ūdeni, lai kuģis būtu stabils.
• Iespējams, ka uz "Andrea Doria" trūka ūdensnecaurlaidīgu durvju, kas neļauj ūdenim iekļūt citā ūdensnecaurlaidīgā nodalījumā.
• Stokholmas kuģa pirmais palīgs kļūdījās, nolasot radaru.

Niršana

Andrea Doria piestāja uz okeāna dibena sāniem, ar kreiso sānu uz augšu, labā stāvoklī. Sākotnēji kuģa vraka augšdaļa atradās ūdenī aptuveni 160 pēdu (49 m) dziļumā. Tas bija populārs nirēju galamērķis. Tomēr "Andrea Doria" ir kļuvis par grūti izpētāmu kuģi. Kuģa vraks atrodas 40°29′30″N 69°51′00″W / 40.49167°N 69.85000°W / 40.49167; -69.85000 (Wreck of SS Andrea Doria).

Pavisam nesen kuģa augšējā daļa ir sabrukusi. Kuģa iekšpusē ir salūzuši daudzi balsti. Kuģis lēnām kļūst īsāks, jo tā svars spiež uz leju. Kuģa vraka augšdaļa tagad atrodas 190 pēdu (58 m) zem ūdens. Piecpadsmit cilvēki ir gājuši bojā, pētot Andrea Doria.

Rezultāts

Stokholmas fronte beidzot tika salabota. Tika iztērēts aptuveni 1 miljons ASV dolāru. Tagad Stokholmas vārds ir Atēna, un tā joprojām kuģo.

Par Andrea Doriju ir izdotas vairākas grāmatas. Šis ir dažu no tām saraksts:

• Izdzīvojušā Pierette Domencia, "Alive on the Andrea Doria: The Greatest Sea Rescue in History", 2006. g.
• Sadursmes kurss: Stāsts par "Andrea Doria" un "Stokholmas" sadursmi", autors Alvins Maskava, 1959. gads.
• Glābts!: The Story of the Andrea Doria- The Greatest Sea Rescue in History (Stāsts par Andrea Doria - lielākais jūras glābšanas gadījums vēsturē), autors: William Hoffer, 1979.
• Bezcerīgas stundas: The Epic Rescue of the Andrea Doria, autors: Richard Goldstein, 2003

Vietā, kur 2002. gada jūlijā nogrima Andrea Doria, tika novietots piemiņas vainags.