Standartizēts tests — definīcija, pielietojums un piemēri
Standartizēts tests ir tests, kas tiek veikts un novērtēts konsekventā jeb "standarta" veidā. Standartizētie testi ir izstrādāti tā, lai viss tajos būtu standarta — uzdevumu secība, instrukcijas, laiks, vērtēšanas kritēriji un bieži arī testa vidē izmantotie materiāli. Tie tiek veikti un vērtēti iepriekš noteiktā, standarta veidā, lai rezultāti būtu salīdzināmi starp dažādiem kandidātiem, laika posmiem un vietām.
Raksturojums
Standartizētos testos parasti ir:
- vienotas instrukcijas visiem testa kārtotājiem;
- vienāds laika limits un darba vide;
- standartizēta vērtēšana (piemēram, atbilžu skaitīšana vai skalu lietošana);
- normas vai salīdzināmie rādītāji, kas ļauj interpretēt individuālos rezultātus salīdzinājumā ar plašāku mērogu.
Pielietojums
Bieži vien tās tiek izmantotas kā pārbaudījums, lai iestātos kādā iestādē vai iegūtu kādu licenci. Vērtēšanas sistēma ir vienāda neatkarīgi no tā, kur tie tiek kārtoti. Tos var izmantot, lai iestātos universitātē, tāpat kā SAT un ACT ASV vai Gaokao Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR). Tos var izmantot kā prasību, lai iegūtu darbu, piemēram, LSAT juristiem. Standartizētie testi tiek plaši izmantoti izglītības sistēmās, profesionālajās licencēs, personāla atlases procesos un pētniecībā.
Veidi un formatēšana
Standartizētie testi var būt dažādos formātos:
- vairākas izvēles (multiple-choice) — ātri vērtējami un bieži automātiski labošanas;
- atklātā tipa jautājumi (short answer, esejas) — prasa ekspertu vērtēšanu un detalizētākas vērtēšanas rubrikas;
- prasmju testi (performance tasks) — praktiskas uzdevumu izpildes vērtēšana;
- psihometriskie testi — personības, spēju vai interešu mērījumi, kas bieži tiek standartizēti, lai nodrošinātu objektivitāti.
Psiholoģiskie un mērījumu aspekti
Daudzi psiholoģiskie testi ir izstrādāti tā, lai tos varētu standartizēt. Tie ir veidoti kā "objektīvs un standartizēts uzvedības parauga mērījums", kas ļauj salīdzināt indivīda rādītājus ar populācijas normām. Standartizācija šajā kontekstā ietver normu izveidi, testa uzticamības (reliability) un derīguma (validity) pārbaudi, kā arī jutības un specifiskuma analīzi.
Priekšrocības
- objektivitāte — mazāk vietas subjektīvai vērtēšanai;
- saluņojamība — rezultātus var salīdzināt plašā mērogā;
- efektivitāte un izmaksu ziņā izdevīgāka vērtēšana (piem., automātiskā labošanā);
- normatīvu izveide, kas palīdz interpretēt individuālos rādītājus.
Trūkumi un kritika
Tomēr šie testi saņem kritiku. Daži uzskata, ka tie ir slikts veids, kā novērtēt izglītības sasniegumus. No galvenajām kritikas vietām:
- kultūras un valodas aizspriedumi — uzdevumi var dot priekšrocības noteiktām grupām;
- mācīšanās "testam" (teaching to the test) — mācību programma var tikt šaurināta, lai uzlabotu testu rezultātus;
- ierobežots prasību un spēju attēlojums — daudzus svarīgus prasmju aspektus, piemēram, radošumu vai starppersonu prasmes, grūti kvantificēt;
- psiholoģiskais spiediens — augstas likmes (high-stakes) testi var radīt stresu un ietekmēt sniegumu.
Uzticamība un derīgums
Lai standartizētais tests būtu jēgpilns, jānodrošina tā uzticamība (vai rezultāti ir konsekventi) un derīgums (vai tests patiešām mēra to, ko apgalvo, ka mēra). Testu izstrādātāji veic standarta statistiskas analīzes, piemēram, iekšējo konsekvenci, testu–pārtestu salīdzināšanu un faktoru analīzi, kā arī izstrādā vērtēšanas rubrikas un normatīvas skalas (piem., percentiļi, skalas punkti).
Administrēšana un piekļuve
Standartizētie testi tiek administrēti kontrolētā vidē, lai samazinātu ārējo faktoru ietekmi. Mūsdienās daudzi testi pieejami digitālā formātā, tomēr tiek rūpīgi definētas prasības attiecībā uz testa datoraparātu, interneta savienojumu, identifikāciju un uzraudzību. Ir ieviestas arī īpašas piekļuves iespējas cilvēkiem ar invaliditāti — paplašināts laiks, pārrakstu izmaiņas, alternatīvi formāti.
Vēsture un piemēri
Pirmais zināmais standartizētais tests tika veikts imperiālajā Ķīnā, kad imperatore Wu ļāva ikvienam, kurš izturēja testu, kļūt par valdības ierēdni, pamatojoties uz nopelniem, nevis dzimtām tiesībām, kas nozīmē, ka cilvēki strādā, lai kļūtu par vadītājiem, nevis piedzimst vadībā. Tomēr mēs nezinām šīs sistēmas detaļas. Mūsdienu piemēri ir standarta iekļautie testi, piemēram, SAT, ACT, Gaokao, profesionālie eksāmeni un dažādi licencēšanas testi, kā arī psihometriskie rīki, ko izmanto personāla atlasei vai klīniskajā diagnostikā.
Nākotnes tendences
Turpmākajās desmitgadēs standartizētie testi mainīsies uz tehnoloģiju pusi — adaptīvie testi, kas pielāgo jautājumus atbilstoši pārbaudāmā līmenim, tiešsaistes proktorings, datu analītika un mākslīgais intelekts, kas palīdzēs vērtēšanā un krāpšanas atklāšanā. Tāpat pieaugs uzmanība iekļaujošiem un kultūrneitrāliem testiem, kā arī testu daudzveidībai, lai labāk novērtētu dažādas cilvēku prasmes un spējas.
Secinājums
Standartizēts tests ir jaudīgs rīks salīdzināmai novērtēšanai, taču tas nav perfekts. Lai tas būtu taisnīgs un lietderīgs, nepieciešama rūpīga izstrāde, regulāra pārbaude, piekļuves nodrošināšana un apziņa par ierobežojumiem. Izvērtēšana jāizmanto kopā ar citiem informācijas avotiem, lai pieņemtu pamatotus lēmumus izglītībā, personāla atlasē un citās jomās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir standartizēts tests?
A: Standartizēts tests ir novērtējuma veids, kas tiek veikts un novērtēts konsekventā, vienotā veidā. Tas ir veidots tā, lai to varētu veikt un novērtēt vienādi neatkarīgi no tā, kur tas tiek veikts.
J: Kādi ir daži standartizēto testu piemēri?
A: Standartizēto testu piemēri ir SAT un ACT ASV, Gaokao Ķīnā un LSAT juristiem. ASV tos bieži izmanto arī izglītības sistēmās kā jautājumus ar atbilžu variantiem.
J: Kāpēc tiek uzskatīts, ka standartizētie testi ir nepietiekams izglītības progresa rādītājs?
A: Daži cilvēki uzskata, ka standartizētie testi nav precīzs vai visaptverošs izglītības progresa rādītājs, jo tie ir ērts un lēts veids, kā novērtēt skolēnus, neprasot zināšanas pārbaudāmajā jomā.
J: Kad tika izveidots pirmais zināmais standartizētais tests?
A: Pirmais zināmais standartizētā testa piemērs bija imperatoriskās Ķīnas laikā, kad imperatore Wu ļāva ikvienam, kas nokārtoja testu, kļūt par valsts ierēdni, pamatojoties uz viņa nopelniem, nevis dzimtām tiesībām. Tomēr nav pieejama sīkāka informācija par šo sistēmu.
J: Kā var izstrādāt psiholoģiskos testus, lai tie būtu standartizēti?
A: Psiholoģiskos testus var izstrādāt tā, lai tie būtu standartizēti, izveidojot objektīvu un standartizētu uzvedības mērauklu, kas saglabāsies nemainīga neatkarīgi no tā, kas un kad to veiks.
J: Kas šodien izmanto šāda veida testus? A: Šāda veida testus mūsdienās izmanto augstskolas, piemēram, SAT vai ACT, darba devēji, lai izpildītu darba prasības, piemēram, LSAT, un skolas, lai izglītības sistēmās iekļautu jautājumus ar atbilžu variantiem.
