Sunda (Bornejas) mākoņainais leopards (Neofelis diardi) — suga, izplatība

Uzzini par Sunda (Bornejas) mākoņainā leoparda Neofelis diardi bioloģiju, izplatību Borneo un Sumatrā, unikālajām īpašībām un aizsardzības izaicinājumiem.

Sunda mākoņainais leopards (Neofelis diardi) jeb Borneja mākoņainais leopards ir sastopams Sumatrā un Borneo. Tā ir ģenētiski atšķirīga suga, radniecīga mākoņainajam leopardam. Tagad tas ir nofilmēts.

Sunda mākoņainais leopards ir lielākais kaķis Borneo, kas sver aptuveni 12-25 kg. Klīnie zobi ir divus collas gari, kas proporcionāli ir garāki nekā citiem dzīvajiem kaķu dzimtas dzīvniekiem. Tā aste, kas var būt tikpat gara kā ķermenis, palīdz tam noturēt līdzsvaru skrienot un lēkājot.

Borneo tās sastopamas zemajos lietus mežos. Sumatrā tie vairāk dzīvo kalnainos, kalnainos apvidos. Nav zināms, vai mazajās Batu salās netālu no Sumatras joprojām ir sastopami Sundas mākoņainie leopardi.

Taksonomija un atklāšana

Sunda mākoņainais leopards (Neofelis diardi) agrāk tika uzskatīts par kontinenta mākoņainā leoparda populāciju, taču ģenētiskie pētījumi ir parādījuši pietiekamas atšķirības, lai to klasificētu kā atsevišķu sugu. Rezultātā tas tiek uzskatīts par Sundas salu endēmu — galvenokārt Borneo un Sumatra.

Izskats un izmēri

Tas ir muskuļots, kompaktas būves plēsējs ar raksturīgu raibumu — tumši “mākonīši” uz bāla līdz dzeltenīgi brūna fona. Svars parasti svārstās ap 12–25 kg, ķermeņa garums (bez astes) ir aptuveni 60–110 cm, bet aste var būt gandrīz tikpat gara kā ķermenis — 60–90 cm, kas palīdz saglabāt līdzsvaru koku kronēs. Kā norādīts iepriekš, klīnie zobi ir salīdzinoši gari (apmēram 5 cm), kas ir īpaša iezīme šai sugai.

Dzīvesveids un uzvedība

Sunda mākoņainie leopardi parasti ir vientuļnieki un visaktīvāki krēslā un naktī (krepuskulāri un nakts dzīvnieki). Tie ir izcili kāpelētāji — var pārvietoties pa koku vainagiem, noslīdēt galvu uz leju un izmantot koku gan kā novērošanas vietu, gan laupījuma slēptuvi. Mežā tie bieži medī mazos un vidējos zīdītājus, putnus un plēsīgākos bezmugurkaulniekus.

Barība

Diēta ir vispusīga un ietver mazos ungulātus (piem., mazus stirnas veidus), cūkas, pērtiķus, putnus, trušus un lielākus grauzējus. Tie var medīt arī uz zemes, taču biežāk izmanto koku novērošanas vietas, lai izdarītu uzbrukumu no augšas.

Vairošanās

Par sugas vairošanās paradumiem ziņas ir daļēji ierobežotas, tomēr pieejamie dati liecina, ka grūtniecības periods ir aptuveni 80–95 dienas, un metiens parasti sastāv no 1–4 mazuļiem. Jaunie kļūst patstāvīgi vairākus mēnešus pēc piedzimšanas, sasniedzot reproduktīvo briedumu ap 2–3 gadu vecumu.

Izplatība un biotopi

Sunda mākoņainais leopards galvenokārt dzīvo Borneo zemajos lietus mežos un Sumatrā augstākos, kalnainos reģionos. Lai gan uz mazajām Batu salām netālu no Sumatras situācija nav pilnīgi skaidra, kameras novērojumi un pētījumi daļēji apstiprina to klātbūtni abās lielajās Sundas salās. Izplatība ir sašaurināta un fragmentēta atkarībā no saglabājamo mežu platībām.

Apdraudējumi un aizsardzība

Galvenie draudi ir:

• mežu izciršana un pārvēršana par plantācijām (piem., palma eļļas plantācijām);
• nelikumīga medības un tirdzniecība ar kažokādām un ķermeņa daļām;
• prezādes laupījuma samazināšanās (barības bāzes zudums);
• dzīvesvietu fragmentācija, kas ierobežo migrāciju un ģenētisko apmaiņu.

IUCN Sarkanajā sarakstā Sunda mākoņainais leopards tiek iekļauts kā neaizsargājama suga (Vulnerable), tomēr apstākļi vietām var būt smagāki. Aizsardzības pasākumi ietver aizsargāto teritoriju izveidi un uzturēšanu, kameru novērošanas programmas, pretmedību aktivitātes un vietējo iedzīvotāju izglītošanu. Dažas nevalstiskās organizācijas un zinātniskie projekti strādā pie populāciju monitoringa un koridoriem, kas palīdz savienot izolētus meža fragmentus.

Pētniecība un novērojumi

Jaunākie pētījumi — tostarp ģenētiskie pētījumi un camera trap novērojumi — ir uzlabojuši izpratni par šīs sugas izplatību, uzvedību un taksonomiju. Kameras un foto/video ieraksti ir būtiski pierādījumi, kas palīdz kartēt populācijas un plānot mērķtiecīgu aizsardzību.

Vaicājumiem par vietējiem statusiem, aizsardzības iniciatīvām vai jauniem novērojumiem ieteicams sazināties ar reģionālajām vides aizsardzības organizācijām un nacionālajiem parkiem, kas strādā Borneo un Sumatras reģionos.

Meklēt pēc burta