Jutlandes kauja (1916) — lielākā jūras kauja Pirmajā pasaules karā

Jutlandes kauja bija vissvarīgākā jūras kauja Pirmajā pasaules karā un vienlaikus lielākā jūras sadursme starp divām lielvalstu flotēm modernā kuģu ēra sākumā.

Notikums un spēki

Kauja norisinājās 1916. gada 31. maijā un 1. jūnijā. Vācijas floti, kuru pārstāvēja Imperiālā jūras spēku vadība un kuru kaujā vadīja admirālis Reinhards Šērs, sastāvēja no lielākas daļas Vācijas virsūdeņu spēkiem: aptuveni 22 lielajiem kaujas kuģiem, pieciem kaujas kruizeriem, 11 kreiseriem un ap 61 torpedu kuteriem. Šēram arī bija zemūdenes ar torpēdām, kuras tika izvietotas, lai traucētu britu flotes kustības apkārt galvenajām bāzēm.

Britu puses galveno pretspēku — Lielo floti (Grand Fleet) — vadīja admirālis John Jellicoe, ar atbalstu no viceadmirāļa David Beatty vadītajiem kaujas kruizeriem. Britu Lielā flote bija skaitliski pārāka un bloķēja Vāciju: Karaliskais flotes spēks uzturēja jūras bloķādi, kas būtiski ierobežoja Vācijas tirdzniecību un piegādes. Lielākoties britu flote atradās savās bāzēs, tostarp Vācijas rietumos — Vilhelmshāfenē — pretstatā britu lielajām bāzēm.

Bāzes un ģeogrāfija

Galvenās britu bāzes atradās Skotijā. Orkneju un Šetlendas salās bija milzīga bāze pie Scapa Flow, bet kontinentālajā daļā flote izmantoja arī bāzes Kromartijā pie Morejas Fērta un Rosītā pie Forta Fērta ziemeļu krasta. Tā kā britu flote izbrauca no šīm bāzēm uz dienvidaustrumiem, tās ceļš krustojās ar vācu flotes kustību uz ziemeļiem. Cīņa norisinājās plašā teritorijā pie Jitlandes (Jutlandes) krasta uz rietumiem no Skagerraka starp Norvēģiju un Dāniju.

Gaita un taktika

Jutlandes kauja sākās kā izlūku sadursme starp britu kaujas kruizeriem un vācu priekšgājējiem, bet strauji pārauga pilna mēroga flotes sadursmē. Kaujā tika izmantoti lielgabali, torpēdas, destruktīvas lādiņu un naktī — iznīcinātāju un torpedu kuteru uzbrukumi. Lielas nozīmes bija sakaru sistēmām, radioraidam un gaisa izlūkošanai (baloni, vēlāki lidmašīnas), kas visai jaunā veidā ietekmēja kuģu kustības un lēmumu pieņemšanu.

Tehniski svarīgs bija jautājums par kaujas kruizeru bruņojumu un bruņu aizsardzību: vairāki britu kaujas kruizeri cieta smagus bojājumus, to iekšējās eksplozijas (magazīnu aizdegšanās) kļuva par traģisku un pamanāmu problēmu. Tās vēlāk tiks saistītas ar amatierisku munīcijas glabāšanu un nepietiekamu drošības procedūru ievērošanu (cordite un zibšņu aizsardzība).

Rezultāti un zaudējumi

Kopumā Jutlandes kauja tehniski netika skaidri uzvarēta no kādas puses: Vācijas flote spēja atkāpties un nepieļaut, ka tās flote tiek iznīcināta, bet tā arī nespēja izjaukt britu jūras bloķādi vai pastāvīgi apdraudēt Lielo floti. Stratēģiski uzvaru var uzskatīt par britu — Vācijas flote palika piespiesta bāzēm un blokādei, kas ilgtermiņā bija nozīmīga sabiedroto panākumos.

Zaudījumi bija lieli abām pusēm. Briti zaudēja vairāk cilvēku un vairāk kuģu tonnāžas, bet Vācija nesa salīdzinoši mazāk cilvēku zaudējumu. Aptuveni:

• Britu puses cilvēku zaudējumi: aptuveni 6 000 karavīru.
• Vācijas zaudējumi: aptuveni 2 500 karavīru.

Nozīme un sekas

Jutlandes kauja pierādīja, ka lielas flotes kaujas sakarā gan tehnoloģija, gan taktika ir izšķirošas. Galvenās mācības un ilgtermiņa sekas:

• Britu flote saglabāja dominanci un turpināja jūras bloķādi, kas stratēģiski vājina Vāciju.
• Kauja atklāja konstrukcijas un drošības trūkumus — īpaši attiecībā uz munīcijas uzglabāšanu un bruņas izvietojumu —, kas noveda pie kuģu projektēšanas un piekaujas procedūru pārskatīšanas.
• Tika uzsvērta torpēdu un naktī veicamo uzbrukumu nozīme, kā arī sakaru un izlūkošanas sistēmu loma mūsdienu jūras cīņā.
• Politiskā un sabiedrības reakcija noveda pie militārām izmeklēšanām un diskusijām par admirāļu lēmumiem — gan Jellicoe, gan Beatty, gan Šērs saņēma kritiku un apsveikumus atkarībā no perspektīvas, taču visi saglabāja savas karjeras posmus.

Secinājums

Jutlandes kauja paliek kā galvenais piemērs Pirmā pasaules kara jūras operāciju sarežģītībai: tā vienlaikus bija tehnoloģiski mūsdienīga, taktiski sarežģīta un stratēģiski ambivalenta. Lai gan Vācijas flote spēja izvairīties no iznīcināšanas, britu jūras bloķāde neapšaubāmi turpināja darboties un galu galā kļuva par vienu no faktoriem, kas ietekmēja kara iznākumu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Jitlandes kauja?

J: Kāpēc Pirmajā pasaules karā Vācijas flote tika bloķēta?

J: Kur galvenokārt atradās Vācijas flote?

J: Kas vadīja Vācijas floti Jitlandes kaujas laikā?

J: No kādiem kuģiem sastāvēja vācu flote Jitlandes kaujas laikā?

J: Kur Jitlandes kaujas laikā atradās galvenās britu bāzes?

J: Kur notika Jitlandes kauja?

Meklēt pēc burta