Jitlandes kauja
Jitlandes kauja bija vissvarīgākā jūras kauja Pirmajā pasaules karā.
Pirmajā pasaules karā Vācijas floti bloķēja lielākais Karaliskais flotes spēks. Lielākoties tā atradās savā bāzē Vilhelmshāfenē. Jitlandes kauja notika, kad vācu flote admirāļa Reinharda Šēra vadībā mēģināja iziet atklātā jūrā. Vācu flotes sastāvā bija 22 kaujas kuģi, pieci kaujas kruizeri, 11 kreiseri un 61 torpedu kuteris. Šēram bija arī zemūdenes ar torpēdām. Tās viņš izvietoja ārpus galvenajām britu bāzēm.
Galvenās britu bāzes atradās Skotijā: Orkneju un Šetlendas salās bija milzīga bāze pie Scapa Flow, bet kontinentālajā daļā bāzes bija Kromartijā pie Morejas Fērta un Rosītā pie Forta Fērta ziemeļu krasta.
Tādējādi britu flote no savām bāzēm devās uz dienvidaustrumiem un satikās ar vācu floti, kas virzījās uz ziemeļiem. Cīņa norisinājās plašā teritorijā Jitlandes krastā uz rietumiem no Skagerraka starp Norvēģiju un Dāniju.
Kodu grāmatas
Scapa Flow ir tālu no Skagerraka, taču, kā jau tas bija, britu flote bija brīdināta par vācu izlidošanu. Briti bija uzlauzuši vācu šifru, un, kad Šērs deva pavēli izbraukt, Admiralitāte Londonā deva pavēli Lielajai flotei izbraukt no Orknejām. 124. lpp.
Tas bija rezultāts tam, ka briti ieguva trīs kodu grāmatas no avarējušiem kuģiem. Viena grāmata maziem kuģiem bija no vācu kravas kuģa. Cita grāmata diplomātiskajiem ziņojumiem tika iegūta no vraka Ziemeļjūras dibenā. Vācijas tāljūras flotes kods bija no Baltijas jūrā avarējuša kreisera. Lai gan briti šos avotus neizmantoja vislabāk, viņu rokās bija nenovērtējama priekšrocība.
Kaujas gaita
Pirmā sadursme
Pirmā britu kuģu grupa, ar kuru izdevās sazināties, bija Fērta Fērta kuģu grupa, ko komandēja viceadmirālis Deivids Beitijs. Beittija rīcībā bija seši kaujas kruizeri un četri ātrgaitas kaujas kuģi. Tie bez zaudējumiem izkļuva cauri zemūdeņu kordonam ārpus Firth of Forth.
Beittija kaujas kruīzeru grupa satikās ar vācu kaujas kruīzeru spēkiem, kurus vadīja kontradmirālis Francs Hipers. Vācu priekšrocības tāluma noteikšanā (pārāka optika) bija svarīgas, taču britu kruizerus glāba četru kaujas kuģu ierašanās. Tā kā kaujas kuģi bija pārāki gan ar bruņojumu, gan uguns spēku, Hippers bija spiests novērsties austrumu virzienā un galveno vācu kaujas kuģu spēku virzienā.
Galvenie spēki
Visbeidzot, dienas beigās galvenā kaujas flote ("Lielā flote") no Scapa Flow (vadīja admirālis Džons Jellicoe) satikās ar galvenajiem vācu kaujas kuģu spēkiem (komandēja admirālis Šērs). "Šēra tālmēri... viss loks, kas stiepās no ziemeļiem uz austrumiem, bija uguns jūra". 128. lpp. Pēc desmit minūtēm Šērs deva signālu vienlaicīgi novērsties.
21 torpēdas lika arī "Jellico" novērsties, un Šērs norobežoja britu kaujas kuģus no sevis par 10 jūdzēm. Iestājoties tumsai, notika vēl dažas sadursmes, līdz vācu flote nokļuva mājās. Viņi bija nogremdējuši vairāk britu kuģu, taču spēku samērs nebija mainījies.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Jitlandes kauja?
A: Jitlandes kauja bija vissvarīgākā jūras kauja Pirmajā pasaules karā.
J: Kāpēc Pirmajā pasaules karā Vācijas flote tika bloķēta?
A: Pirmā pasaules kara laikā Vācijas floti bloķēja lielākā Karaliskā kara flote.
J: Kur galvenokārt atradās Vācijas flote?
A: Vācijas flote galvenokārt atradās savā bāzē Vilhelmshāfenē.
J: Kas vadīja Vācijas floti Jitlandes kaujas laikā?
A: Jitlandes kaujas laikā Vācijas floti vadīja admirālis Reinhards Šērs.
J: No kādiem kuģiem sastāvēja vācu flote Jitlandes kaujas laikā?
A: Jitlandes kaujas laikā vācu flotē bija 22 kaujas kuģi, pieci kaujas kruizeri, 11 kreiseri un 61 torpedu kuteris.
J: Kur Jitlandes kaujas laikā atradās galvenās britu bāzes?
A: Galvenās britu bāzes atradās Skotijā, tostarp Orkneju un Šetlendas salās, kurām bija milzīga bāze pie Scapa Flow, bet kontinentālajā daļā bāzes bija Kromartijā pie Morejas Fērta (Moray Firth) un Rosītā (Rosyth) Fērta Fērta ziemeļu krastā.
J: Kur notika Jitlandes kauja?
A: Jitlandes kauja notika plašā teritorijā Jitlandes krastā uz rietumiem no Skagerraka starp Norvēģiju un Dāniju.
