Sveinns Bjērnsons — pirmais Islandes prezidents (1881–1952)

Sveinns Bjērnsons (1881–1952) — pirmais Islandes prezidents: viņa ceļš no Reikjavīkas līdera un regenta līdz valsts neatkarības simbolam. Uzzini biogrāfiju un politisko mantojumu.

Sveinns Bjērnsons (Sveinn Björnsson) (27. janvāris 1881 - 25. janvāris 1952) bija Islandes pirmais prezidents un nozīmīga valsts figūra 20. gadsimta pirmajā pusē. Viņš dzimis Kopenhāgenā, Dānijā un ilgstoši darbojās gan pašvaldības, gan valsts līmenī, piedaloties Islandes pārejā no personālās savienības ar Dāniju uz pilnīgu republikas statusu.

Agrīnā darbība un vietējā politika

Sveinns iesaistījās politiskajā dzīvē Reikjavīkā jau agrīni: 1912. gadā kļuva par Reikjavīkas pilsētas padomes locekli, un 1918. — 1920. gados bija pilsētas priekšsēdētājs (borgarstjóri). Viņš bija arī aktīvs parlamentārais darbinieks — Altinga deputāts 1914.–1916. un 1920. gados.

Valsts pārstāvniecība Dānijā un starpkaru perioda loma

Pēc Islandes konstitucionālajām izmaiņām 1918. gadā, kad tika noteikta personālā savienība ar Dānijas karali, Sveinns ieņēma svarīgas diplomātiskas un valdības pozīcijas. Viņš bija Islandes ministrs Dānijā (valdības pārstāvis Kopenhāgenā) 1920.–1924. un 1926.–1940. gados. Šajā amatā viņš pārstāvēja Islandes intereses pret Dāniju un rūpējās par praktiskiem starpnacionāliem jautājumiem pirms Otrā pasaules kara.

Lomas Otrā pasaules kara laikā un reģenta pienākumi

1939.–1940. gada notikumi – Vācijas iebrukums Dānijā – pārtrauca parastos sakarus starp Islandi un Kopenhāgenu. Tā rezultātā Islande īslaicīgi pārņēma lielāku kontroli pār savām ārlietām un drošību. Althings kā neatkarīgas valsts pārstāvniecība pakāpeniski sāka aizpildīt pienākumus, ko līdz tam īstenoja Dānijas kronis.

Sveinns Bjērnsons tika vairakkārt izvēlēts par Islandes reģentu (valsts galvas pārstāvi, kurš pildīja karalim piederošās prerogatīvas), un viņa loma šajā laikā bija svarīga, gatavojoties iespējamai konstitucionālajai pāreji uz republiku. Viņa reģenta amats nostiprināja viņa pozīciju kā valsts pārstāvja un simbolisku līderi.

Prezidentūra (1944–1952)

Kad 1944. gadā Islande oficiāli pasludināja republiku, Althings ievēlēja Sveinnu Bjērnsonu par pirmo Islandes prezidentu. Viņš pildīja šo amatu no 1944. līdz 1952. gadam. Prezidents Bjērnsons tika atkārtoti ievēlēts 1945. un 1949. gadā. Viņa prezidentūras laiks bija veltīts jaunas republikas institūciju nostiprināšanai, starptautisko attiecību veidošanai pēc kara un valsts prestiža celšanai ārpus robežām.

Personīgā dzīve, nāve un mantojums

Sveinns bija pazīstams kā apdomīgs un pragmatisks politiķis, kurš spēja sadarboties ar dažādām politiskajām grupām, lai nodrošinātu valsts stabilitāti pārejas periodā. Viņš nomira Reikjavīkā 25. janvārī 1952. — vairāk nekā gadu pirms viņa otrā pilnvaru termiņa beigām.

Vēsturē Sveinns Bjērnsons tiek atcerēts kā centrāla figūra Islandes ceļā uz neatkarību un kā pirmais valsts prezidents, kura vadībā tika ielikti daudzi republikas darbības principi. Viņa darbība palīdzēja nodrošināt pāreju no personālās savienības ar Dāniju uz pilnīgu suverenitāti un starptautisku atzīšanu.

• Dzīves gadi: 27. janvāris 1881 — 25. janvāris 1952
• Reikjavīkas pilsētas padome: no 1912. gada, pilsētas priekšsēdētājs 1918.–1920.
• Altinga deputāts: 1914.–1916., 1920.
• Islande ministrs Dānijā: 1920.–1924., 1926.–1940.
• Reģents un prezidents: reģenta pienākumi Otrā pasaules kara laikā, pirmais prezidents 1944.–1952.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Sveinns Bjērnsons?

J: Kad Bjornsons kļuva par Reikjavīkas pilsētas domes locekli?

J: Kāda bija Bjernsona loma Altingā?

J: Kādu amatu Bjornsons ieņēma Dānijā pēc Islandes neatkarības iegūšanas?

J: Kā Vācijas okupācija Dānijā ietekmēja Islandi?

J: Kad Bjērnsons kļuva par Islandes pirmo prezidentu?

Jautājums: Cik ilgus termiņus Bjernsons bija prezidents?

Meklēt pēc burta