Teremīns (theremin) — elektroniskais instruments, ko spēlē bez pieskāriena

Teremīns — mistisks elektroniskais elektroniskais instruments, ko spēlē bez pieskāriena. Uzzini tā vēsturi, darbību, kinomūziku un ietekmi avangardā un populārajā mūzikā.

Theremin [ˈθɛɹəmɪn] (arī thereminvox vai aetherphone) ir viens no pirmajiem pilnībā elektroniskajiem mūzikas instrumentiem. To izgudroja krievu izgudrotājs Leons Teremins 1920. gada oktobrī pēc Krievijas pilsoņu kara sākuma. Tā izgudrojums radās, meklējot veidus, kā noteikt kustību. Tas bija pirmais mūzikas instruments, ko varēja spēlēt, nepieskaroties — spēlētājs kontrolē skaņu, kustinot rokas gaisā ap antenām. Vadības daļā ir divas metāla antenas, kas uztver spēlētāja roku pozīcijas. Viena roka parasti kontrolē skaņas augstumu, otra roka regulē skaļumu. Lai spēlētu theremin, spēlētājs kustina rokas ap abām metāla antenām, precīzi regulējot attālumu un augstumu attiecībā pret antenām. Elektriskos signālus no theremina pastiprina un nosūta uz skaļruni, bieži izmantojot filtrus un efektus, lai iegūtu vēlamo toni.

Teremīna skaņa asociējas ar "svešzemju", sirreālu un bieži baisu portamento, glissando, tremolo un vibrato skanējumu. To plaši izmantojuši filmu skaņu celiņos, piemēram, Spellbound, The Lost Weekend, Ed Wood, Mars Attacks! un The Day the Earth Stood Still. Teremīns bija BBC Radiofoniskās darbnīcas (BBC Radiophonic Workshop) galvenais elements, radot tematisko mūziku vairākām BBC TV un radio programmām. Teremīnus izmanto arī klasiskajā un mūsdienu avangarda mūzikā, īpaši 20. gadsimta "jaunajā mūzikā", kā arī populāros žanros — roks un popmūzika.

Vēsture īsumā

Instrumentsā izstrādāts 1920. gados, un tā autors Leons Teremins to demonstrēja gan Krievijā, gan ārzemēs. Angļu valodā bieži lieto terminu "theremin" pēc izgudrotāja uzvārda. Pirmie publiskie priekšnesumi un koncerti 1920. un 1930. gados popularizēja instrumentu, kas izcēlās ar neparasto spēlēšanas paņēmienu un mistisko skanējumu. Komponists DmitrijsŠostakovičs (Dmitrijs Šostakovičs) bija viens no pirmajiem, kas orķestra skaņdarbos iekļāva teremīna partijas; viņš izmantoja šo instrumentu arī 1931. gada filmas "Odna" partitūrā.

Kā darbojas theremin

Teremīns balstās uz heterodīna principu: tajā ir vismaz divi oscilatori, no kuriem viens ir fiksēts, bet otrs mainās atkarībā no spēlētāja rokas pie antenas. Pitch (augstuma) antena maina elektrisko kapacitanci starp antenu un spēlētāja roku, tā izraisot nedaudz mainīgu oscilatora frekvenci; frekvenču starpības (beat frequency) rezultātā rodas dzirdams tonis. Skaļuma (volume) antena parasti darbojas kā loģiska cilpa vai sensoru raksts, kas samazina vai palielina signāla līmeni atkarībā no rokas tuvuma. Signāls parasti tiek pastiprināts un, ja nepieciešams, apstrādāts ar efektu ierīcēm (reverbs, delay, filtres), pirms tiek atskaņots caur skaļruni vai studijas izeju.

Spēlēšanas tehnika un raksturīgas grūtības

• Intonācijas kontrole: precīza toņu atrašana prasa ļoti smalku rokasspēli un labu iekšējo klausīšanos — theremin nav taustiņi vai skaidri atzīmētas pozīcijas.
• Vibrato un frāzēšana: spēlētāji iegūst izteiksmību, manipulējot ar roku kustības ātrumu un amplitūdu; bieži izmanto nelielus ritmiski regulētus svārstījumus, lai radītu vibrato.
• Skaļuma kontrole: otra roka jālieto, lai gludi pāriet no klusuma uz skaļu skanējumu, bieži izmantojot plaukstas, lāpstiņas vai daļēji salocītas pirkstus.
• Accents un artikulācija: īsi, asāki izpildījumi ir tehniski prasīgāki, jo nepieciešams ātri mainīt rokas pozīciju bez pieskāriena.

Lietojums mūzikā un kinofilmās

Teremīna unikālā timbra dabiski piesaista kompozitorus un skaņu dizainerus, kuri meklē svešas vai spoku līdzīgas skaņas. Tas plaši izmantots 1950. un 1960. gadu zinātniskajās fantastikas filmās kā simbols ārējo spēku vai tehnoloģisku anomāliju attēlošanai. Tajā pašā laikā instrumentam ir vieta arī koraļmūzikā un mūsdienu koncertmūzikā, kur to izmanto gan solistiski, gan kombinācijā ar citiem instrumentiem.

Pazīstami izpildītāji un modernās versijas

Vairāki izpildītāji un inovatori popularizēja teremīnu: Clara Rockmore tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām behold virtuozēm, kura radīja klasisku tehniku un programmēšanu instrumentam. Mūsdienās pazīstamas ir arī Lydia Kavina (izcelsme saistīta ar Leona Teremina ģimeni), Carolina Eyck un Pamelia Kurstin, kuras attīsta jaunas izpildes un kompozīcijas pieejas. Mūsdienās pieejamas gan oriģināla dizaina restaurētas ierīces, gan elektroniski modernizētas vai digitālas versijas, kā arī DIY komplekti un zema prasmju līmeņa mācību theremini.

Praktiski padomi iesācējiem

• Sāciet ar pamata toņa un skaļuma vingrinājumiem — centieties sasniegt stabilu, vienmērīgu skanējumu pirms sarežģītu frāžu apgūšanas.
• Praktizējiet ar vibrato un maziem glissando pārejām; izmantojiet metronomu, lai nostiprinātu mērķtiecīgas kustības.
• Regulāri pārbaudiet un noregulējiet instrumenta kalibrāciju — temperatūra un citi vides faktori var ietekmēt oscilatoru stabilitāti.
• Eksperimentējiet ar pastiprinātāju iestatījumiem un efektiem (reverb, delay), lai bagātinātu skanējumu.

Secinājums

Teremīns ir unikāls instruments ar bagātu vēsturi un raksturīgu skanējumu, kas turpina iedvesmot komponistus, mūziķus un skaņu dizainerus. Tā bezkontakta spēlēšanas prasība padara to par tehniski izaicinošu, bet arī emocionāli spēcīgu izteiksmes līdzekli, kas joprojām atrod vietu gan eksperimentālajā mūzikā, gan popkultūras skaņu ainās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir theremin?

J: Kā theremin rada skaņu?

J: Kāda veida mūzika ir saistīta ar theremin?

J: Kurš bija viens no pirmajiem mūziķiem, kas orķestra skaņdarbos iekļāva teremīna partijas?

J: Kad tika izgudrots Theremin?

J: Kā notika tā izgudrošana?

Meklēt pēc burta