Teriodonti — terapsīdu grupa un zīdītāju priekšteči (definīcija)
Teriodonti: terapsīdu grupa un zīdītāju priekšteči — definīcija, evolūcija, anatomija un nozīme paleontoloģijā. Uzzini par cynodontiem, euteriodontiem un to adaptācijām.
Teriodontas ir galvenā terapsīdu grupa, kas ietver gan tradicionālos teriodontus, gan to tiešos pēctečus — zīdītājus. To loma evolūcijā ir analoģiska tam, kā teropodu dinozauriem pieder putni kā apakšklods: teriodonti ir plašs klads, no kura radušās mūsdienu zīdītāju līnijas.
Laika skalā un izplatība
Tradicionāli teriodontus definē kā Synapsida apakšgrupu, kas pastāvēja no vidējā perma līdz vidējam krītam. Tie pirmoreiz parādījās apmēram pirms 265 miljoniem gadu (vidējā permā). Jau agrīnās teriodontu formas bija vairāk līdzīgas zīdītājiem nekā daudzi citi to tuvie radinieki.
Sistēma un galvenās grupas
Teriodontus parasti iedala trīs galvenajās grupās: Gorgonopsia, Therocephalia un Cynodontia. No šīm grupām Cynodontia satur tās līnijas, kas galu galā noveda pie zīdītāju rašanās. Euteriodontiem tiek apzīmēti visi teriodonti, izņemot gorgonopsijus (uzskatāmi par visprimitīvāko grupu); pie euteriodontiem pieder terokefālijas, cynodontas un to pēcteči — zīdītāji. Nosaukums euteriodonti latviski nozīmē aptuveni "īstais zvēra zobs". Šiem dzīvniekiem bija salīdzinoši lielāki galvaskausi, kas saturēja lielākas smadzenes un pilnveidotus žokļa muskuļus.
Anatomiskās īpašības un adaptācijas
Teriodontu žokļi bija vairāk līdzīgi zīdītāju žokļiem nekā citiem terapsīdiem. To zobzobi (apakšžokļi) bija diferencēti un lielāki, kas nodrošināja efektīvāku košļāšanu un pārtikas apstrādi. Daži apakšžokļa kauli, kuri primitīvākos sinapsīdos atradās mutē, pakāpeniski pārcēlās uz ausīm, radot trīs vidusauss kauliņu sistēmu, kas ļāva labāk dzirdēt — šī pāreja ir viens no svarīgākajiem posmiem zīdītāju evolucionārajā attīstībā. Lielāka smadzeņu telpa un uzlabota žokļa muskulatūra deva teriodontiem priekšrocības gan plēsējdarbībā, gan pārtikas apstrādē.
Uzturs un ekoloģiskās nišas
Agrīnās teriodontu formas bija galvenokārt plēsīgas, taču laikā, īpaši triasa periodā, daļa grupu pārgāja uz zālēdāju uzturu. Teriodontu ģeoloģiskā un taksonomiskā daudzveidība ļāva tiem ieņemt dažādas ekoloģiskās nišas — no lielākiem plēsējiem līdz mazākiem zālēdājiem un visa ēdājiem.
Saglabāšanās, izmiršana un pēcnācēji
Teriodonti (īpaši euteriodonti) bija viena no divām synapsida grupām, kuras izdzīvoja lielo perma-triasa izmiršanas. Otra izdzīvojušā grupa bija dikinodonti (Dicynodontia). Tomēr daļai teriodontu grupu statusa mainības un vides spiediena dēļ daudzi veidi izzuda pakāpeniski. Pēc apakštrijāda daudzu teriodontu, īpaši lielāko plēsēju grupu, daudzums samazinājās, bet cynodontu līnijas turpināja attīstīties un samazināt izmērus, kas bija svarīgi soļi uz zīdītāju evolūciju.
Piemēri un nozīmīgas līnijas
Starp labi pazīstamajiem cynodontiem ir plēsīgais Cynognathus, kā arī vēlāk attīstītie zālēdāji Traversodontus. Traversodontu sugas parasti bija vidēji vai samērā lielas (dažu sugu garums līdz 2 metriem), kamēr triasa perioda gaļēdāji pakāpeniski kļuva mazāki.
Augšējā triasa periodā starp mazajiem cynodontiem parādījās grupas, kas ārēji atgādināja grauzējus — tritilodonti (iespējams, radniecīgi traversodontiem vai cēlušies no tiem) — un mazie, žurkas līdzīgie trithelodonti, no kuriem vēlāk radās pirmie patstāvīgie zīdītāji. Daži no šiem atvasinājumiem (piemēram, trithelodonti) iznīka jūras laikā jeb jūras periodā, bet citas līnijas turpināja pastāvēt līdz krīta periodam un tālāk attīstījās. Galu galā daudzi zīdītāju senči izdzīvoja krīta-terciārā (K–T) izmiršanu, kad tika smagi skartas daudzas dinozauru grupas — tas radīja apstākļus zīdītāju tālākai diferenciācijai un ekoloģiskai dominēšanai uz Zemes.
Evolucionārais nozīmīgums
Teriodontu pēctecība uzrauga svarīgas morfoloģiskas un funkcionālas pārejas: zobu diferenciācija un sarežģīta košļāšanas biomehānika, žokļa un auss kaulu pārvietošana, kā arī palielināta smadzeņu un sensoru attīstība. Šīs īpašības kopā veicināja to, ka teriodonti ir atslēgas grupas, lai saprastu, kā no permiskajiem sinapsīdiem izveidojās mūsdienu zīdītāji.
Piezīme: par taksonomiskajām attiecībām un precīzām filiālēm joprojām notiek zinātniskās diskusijas, un jauni fosilā materiāla atradumi regulāri papildina mūsu izpratni par teriodontu un zīdītāju evolūciju.
Scylacosaurus
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir theriodonts definīcija?
A: Teriodontas ir liela terapsīdu grupa, ko var definēt kā Synapsida apakšdzīvi, kas dzīvoja no vidusperma līdz vidējai krīta dienai.
J: Kad parādījās teriodontas?
A: Teriodontas parādījās apmēram pirms 265 miljoniem gadu, vidējā permā.
J: Kādas ir trīs galvenās teriodontu grupas?
A.: Trīs galvenās teriodontu grupas ir Gorgonopsia, Therocephalia un Cynodontia.
J: Vai agrīnie teriodontiem bija siltas asinis?
A: Agrīnās formas, iespējams, bija siltasiņu.
J: Kāda veida uzturs bija agrīnajām formām?
A: Agrīnās formas bija plēsēji, bet vairākas vēlākās grupas triasa periodā kļuva zālēdāji.
J: Ar ko viņu žokļi atšķīrās no citu terapsīdu žokļiem? A: Viņu zobzobi (apakšžoklis) bija lielāki nekā citiem terapsīdiem, kas ļāva tiem efektīvāk košļāt un plašāk atvērt muti. Tas padarīja tos veiksmīgākus nekā citus sinapsīdus.
J: Kas ir euteriodons?
A: Euteriodons ir visi teriondoti, izņemot gorgonopsi (visprimitīvākā grupa). Pie tiem piederēja terokefālijas, cynodoni un to pēcteči - zīdītāji.
Meklēt