Thunbergia — Acanthaceae ģints: tropiskie pulksteņvīni, sugas un izcelsme
Atklāj Thunbergia — Acanthaceae tropiskos pulksteņvīnus: sugu daudzveidību, izcelsmi Āfrikā, Madagaskarā un Dienvidāzijā, populāras kultivācijas un atpazīstamus ziedus.
Thunbergia Retz. ir Acanthaceae dzimtas ziedošu augu ģints, kuras dzimtene ir Āfrikas, Madagaskaras un Dienvidāzijas tropiskie reģioni. Tās locekļi ir pazīstami ar dažādiem nosaukumiem, tostarp tunbergijas; pulksteņvīnijs pats par sevi parasti apzīmē Thunbergia grandiflora, savukārt Thunbergia alata bieži tiek dēvēta par melno zūzānu vītoli vai vienkārši melno zūzānu (nejaukt ar citiem ziediem, ko sauc par melno zūzānu). Apelsīnu pulksteņvīns ir Thunbergia gregorii nosaukums.
Thunbergia tika nosaukta Karla Pētera Tunberga vārdā.
Raksturojums
Thunbergia sugas ir galvenokārt puskliņainas vīteņaugi vai krūmi ar vienkāršām, pretēji sakārtotām lapām. Ziedi ir izteikti trimitveida vai trompetei līdzīgi, dažkārt ļoti lieli un pamanāmi, bieži spilgti zili, violeti, dzelteni vai oranži ar kontrastējošu centru. Ziedi piesaista apputeksnētājus — bite, kolibri un citi putni vai tauriņi, atkarībā no reģiona. Augļi parasti ir sēkloņkapsulas, kas atveras, izkliedējot sēklas.
Pazīstamākās sugas
- Thunbergia alata — mazāka vīteņaugu suga ar dzelteniem vai oranžiem ziediem un tumšu “acu” centru; populāra kā dekoratīvs ainavu augs.
- Thunbergia grandiflora (bieži saukta arī par Thunbergia laurifolia) — liela, strauji augoša vīteņaugu suga ar lieliem ziliem ziediem, izmantojama pergolām un trellisiem.
- Thunbergia gregorii — «apelsīnu pulksteņvīns», ar oranžiem ziediem, piemērota siltākiem un sausākiem klimatiem.
- Thunbergia erecta — krūmveida forma ar tumšākiem, bieži purpursarkaniem ziediem; izmantojama kā apmale vai puskrūms.
Izplatība un biotopi
Ģints dabiski sastopama tropiskajos un subtropiskajos reģionos Āfrikā, Madagaskarā un Dienvidāzijā. To sugas aizņem dažādus biotopus — no mitrām mežmalām līdz sausākiem krūmājiem. Dažas sugas veiksmīgi adaptējušās arī cilvēku radītā vidē un tiek plaši kultivētas visā pasaulē kā dārza dekoratīvie augi.
Audzēšana un kopšana
- Vieta: izvēlieties saulainu līdz daļēji ēnainu vietu; vairāk saules parasti veicina bagātīgāku ziedēšanu.
- Augsne: labi drenēta, vidēji barības vielām bagāta augsne. Daudzas sugas nerada labu augšanu pārāk smagā, nosēdinātā augsnē.
- Laistīšana: regulāra laistīšana augšanas periodā; sausākos mēnešos samazināt.
- Atbalsts: vīteņaugiem nepieciešams trelliss, režģis vai pergola, uz ko kāpt.
- Pavairošana: sēklas, spraudeņi vai dalīšana. Karstākos reģionos daudzas sugas viegli izplatās ar sēklām.
- Apgriešana: regulāra atzarošana veicina kompakto augumu un atkārtotu ziedēšanu.
Izmantošana
Thunbergia sugas galvenokārt audzē kā dekoratīvus augus dārzos, uz terasēm un balkoniem. Lielas vīteņsugas var izveidot ēnu, dekoratīvu sienu vai privātuma aizsegu. Dažās tradicionālās medicīnas sistēmās tiek izmantotas lokālas sugu daļas, taču lietošanai ārpus dārzkopības vajadzētu pieiet piesardzīgi un balstīties uz drošiem avotiem.
Iespējamā invazivitāte un kaitēkļi
Dažas Thunbergia sugas, īpaši ātri augošas vīteņaugi, var kļūt invazīvas tropiskos un subtropiskos reģionos, pārņemt vietējo veģetāciju un mainīt ekosistēmas. Piemēram, bezkontroles izplatība ir reģistrēta vairākos Klusā okeāna reģiona un Karību salu punktos. Audzējot ārpus to dzimtās areālas, ieteicams sekot vietējām vadlīnijām un nepieļaut savvaļā nonākušas populācijas veidošanos.
Parastie dārza kaitēkļi un slimības: lapu ēdāji, kāpurķi, laputis, baltflies; arī dažādas sēnīšu slimības var uzbrukt, ja nav nodrošināta laba ventilācija un drenaža.
Saglabāšana un bioloģiskā nozīme
Dažas Thunbergia sugas dzīvo specifiskos biotopos, kas ir pakļauti izmaiņām dēļ mežu izciršanas un zemes izmantošanas intensifikācijas. Saglabāšanas pasākumi, kas ietver biotopu aizsardzību un ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, palīdz uzturēt ģints daudzveidību.
Vārda izcelsme
Ģints nosaukums Thunbergia atzīmē Karla Pētera Tunberga (Carl Peter Thunberg) — zviedru botāniķa un Linneja skolnieka — vārdu, kurš 18. gadsimtā pētīja Dienvidāfrikas un Japānas floru.
Meklēt