Desmits (desmitā daļa): definīcija, vēsture un nozīme

Uzzini desmitas definīciju, vēsturisko izcelsmi un lomu reliģijā un sabiedrībā — no Bībeles piemēriem līdz mūsdienu interpretācijām.

Desmitā daļa ir desmitā daļa no kaut kā, parasti ienākumiem, kas tiek maksāta reliģiskai organizācijai. Desmitu var uzskatīt par nodokli, maksu par pakalpojumu vai brīvprātīgu iemaksu. Desmits nāca no Skaitļu grāmatas. Senajā Izraēlā levītu ciltis bija priesteri. Pārējās ciltis deva desmito tiesu levītu ciltīm, jo tām nebija piešķirta zeme Kanaānā. Desmits varēja būt nauda vai raža, vai kāda cita vērtīga lieta.

Definīcija un divējāda nozīme

Desmitā daļa var nozīmēt divas galvenās lietas:

• Relģiska prakse — desmitā daļa kā ziedošanas princips (tithe), kurā ticīgie atdod 10% no saviem ienākumiem vai ražas reliģiskai kopienai vai priesteriem.
• Matemātiska daļa — vienkārši skaitliski 1/10, jeb 0,1 decimālā izteiksmē vai 10% procentos, ko lieto arī ikdienas aprēķinos un finanšu plānošanā.

Vēsturisks konteksts

Desmits ir sena prakse, kas minēta Bībeles tekstos, īpaši Skaitļu grāmatā un citos Vecās Derības posmos. Senajā Izraēlā levīti (un izbiedri no priesteru dzimtas) nesa priesteriskās funkcijas; jo levītiem netika izdalīta sava lauksaimnieciskā zeme Kanaānā, pārējās ciltis atdeva desmitā tiesu levītiem, lai nodrošinātu viņu iztiku. Desmits varēja būt gan pārtikas produkts (raža), gan dzīvnieki, gan nauda.

Jūdaisma tradīcijā attīstījās sarežģītāki desmito noteikumi: pastāvēja dažādi desmitu veidi (piemēram, ma'aser rishon, ma'aser sheni, ma'aser ani), kā arī teruma — priesteriem atvēlētā daļa. Par desmitiem diskutē Talmuda un Mishna tekstos, kuri regulēja, kur un kā šīs daļas jāizlieto.

Kristietībā Jaunajā Derībā ir atsauces uz desmitu — Jēzus un pravieši min desmitas, tomēr kristīgā prakse attīstījās dažādi: viduslaikos Rietumeiropā desmits kļuva par formālu nodokli, ko iekasēja baznīca (bieži gan tas bija arī feodālo attiecību elements), savukārt reformācijas un mūsdienu periodā daudzās konfesijās desmits tiek uzskatīts par brīvprātīgu ziedošanas proporciju (piem., 10% no ienākumiem).

Arī citās reliģijās pastāv radniecīgas prakses: piemēram, islāmā ir pienākums dot zakāt (almužna), kas attiecas uz noteiktu bagātības daļu — likme gan nav 10% (parasti 2,5% no kvalificētas uzkrātas bagātības), bet ideja par regulāru ziedošanu sabiedrības atbalstam ir līdzīga.

Mūsdienu prakse un nozīme

• Reliģiskā joma: Daudzas kristīgās kopienas joprojām iesaka vai aicina ticīgos ziedot 10% no ienākumiem — kā garīgu disciplīnu un baznīcas darbības atbalstu. Citi uzskata to par brīvprātīgu, un daļa denomināciju neprasa stingras procentu likmes.
• Valsts un tiesiska puse: Viduslaikos desmits bieži bija obligāts ar likumu, taču mūsdienu valstīs tas parasti vairs nav ikdienas fiskāla prakse. Dažās zemēs vēsturiskās desmita iezīmes ietekmēja īpašuma tiesības un nodokļu sistēmas.
• Sociālā dimensija: Desmits ir bijis instruments, lai nodrošinātu priesteru un reliģisko institūciju iztiku, kā arī palīdzētu nabadzīgajiem. Mūsdienās ziedojumi tiek novirzīti gan reliģiskai darbībai, gan labdarībai, sociālajiem projektiem un kopienu atbalstam.

Matemātiska skaidrojuma piezīme

Kā skaitliski desmitā daļa nozīmē 1/10. To var izteikt dažādos veidos:

• Frakcionāli: 1/10
• Decimāli: 0,1
• Procentos: 10%

Piemērs: ja ienākumi ir 500 eiro, desmitā daļa — 500 × 0,1 = 50 eiro.

Ekonomiskās un kultūras ietekmes

Desmits ilgstoši ietekmēja resursu sadali sabiedrībā — tas nodrošināja reliģisko institūciju finansējumu, veicināja sociālo atbalstu un bieži bija daļa no kultūras identitātes. Tajā pašā laikā obligāts desmits varēja izraisīt protestus un pretestību, ja šķita nevienlīdzīgs vai pārāk uzspiežams. Mūsdienās diskusijas par desmitu bieži ir ētiskas un teoloģiskas dabas — par to, cik liela ziedošana ir pienākums, un kāda ir ziedošanas loma sabiedrībā.

Kopsavilkums

Desmitā daļa ir gan vienkārša matemātiska vienība (1/10), gan sena reliģiska prakse, kas vēsturiski kalpojusi par līdzekli priesteru uzturēšanai un sociālajai palīdzībai. Lai gan formas un prasības mainījušās — no bibliskajām norādēm līdz viduslaiku nodokļiem un mūsdienu brīvprātīgiem ziedojumiem — pamatideja par daļu resursu nodošanu kopienas vai trūcīgo atbalstam saglabājusies.

Meklēt pēc burta