Desmits
Desmitā daļa ir desmitā daļa no kaut kā, parasti ienākumiem, kas tiek maksāta reliģiskai organizācijai. Desmitu var uzskatīt par nodokli, maksu par pakalpojumu vai brīvprātīgu iemaksu. Desmits nāca no Skaitļu grāmatas. Senajā Izraēlā levītu ciltis bija priesteri. Pārējās ciltis deva desmito tiesu levītu ciltīm, jo tām nebija piešķirta zeme Kanaānā. Desmits varēja būt nauda vai raža, vai kāda cita vērtīga lieta.
Mozus likums
Saskaņā ar Mozus likumiem desmitā daļa tiek dota priesteriem. Tad priesteriem bija pienākums desmito daļu no tā, ko viņi saņēma, atdot Dievam kā upuri. Šī desmitā daļa tika maksāta reizi gadā.
Eiropa
Francijā pirms Franču revolūcijas Romas katoļu baznīca iekasēja desmito tiesu nodokļus. Desmitu iekasēja no trešās šķiras (vienkāršo ļaužu), kas veidoja aptuveni 98 % Francijas iedzīvotāju. Desmits bija nodoklis par zemi, kas piederēja trešās šķiras pārstāvjiem. Desmits tika atcelts pēc Jaunās Francijas konstitūcijas izveides 1791. gadā, kad tika pabeigta konstitūcijas izstrāde.
