Amerikas Savienoto Valstu Mazās attālās salas (angļu: United States Minor Outlying Islands) ir deviņas nelielas ASV salu teritorijas: ASV Beikera sala, Hovlenda sala, Džārvisa sala, Džonstona atols, Kingmena rifs, Midveja atols, Palmiras atols un Veika sala Klusajā okeānā, kā arī Navasas sala Karību jūrā. Šīs salu grupas apvienošana notiek galvenokārt statistikas un klasifikācijas nolūkos — tās netiek pārvaldītas kā vienota politiska vienība.

Ģeogrāfija un teritoriālais statuss

Salas ir plaši izkliedētas Klusajā un Atlantijas/Karību reģionos, un katrai ir savas ģeogrāfiskās, administratīvās un juridiskās īpatnības. Vietām apkārtējās jūras teritorijas piešķir lielas ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ), kas ir nozīmīgas resursu un zvejas apsvērumu dēļ. Lielākā daļa no šīm teritorijām tiek uzskatītas par federālām ASV teritorijām; to tiesiskais statuss var atšķirties (piemēram, Palmiras atols juridiski ir citāds nekā vairākas neapdzīvotās atoli).

Vēsture un cilvēku apdzīvotība

Dažas no salām bija zināmas un apmeklētas jau pirms 20. gadsimta, taču pastāvīgu vai ilgtspējīgu vietējo iedzīvotāju kopienu mūsdienu laikos nav. Kopš 2008. gada nevienā no šīm salām nav pastāvīgu civilo iedzīvotāju; vienīgie cilvēki, kas regulāri uzturas uz daudzām no tām, ir uz laiku izvietotie zinātnieki, dabas aizsardzības darbinieki vai militārie personāži.

Vēsturiskie piemēri:

  • 1930. gadu kolonizācijas programma: 1930. gados ASV īstenoja apdzīvotības programmas uz Beikera, Hovlenda un Džārvisa, sūtot tur amerikāņu apmetniekus. Taču Otrā pasaules kara draudi 1942. gadā lika šos apmetinājumus evakuēt.
  • Demogrāfiskie uzskaiti: 2000. gada tautas skaitīšanā Džonstona atolā tika reģistrēti 315 cilvēki (galvenokārt militārais un operatīvais personāls), bet uz Veikas salas 2000. gadā tika uzskaitīts 1 cilvēks. Šie skaitļi atspoguļo pagaidu izvietojumu, nevis pastāvīgu apdzīvotību. Arī 1940. gada tautas skaitīšana atspoguļo īslaicīgas apdzīvošanas mirkļus, bet mūsdienās nav tradicionālu pamatiedzīvotāju.

Pārvaldība un apsaimniekošana

Šīs teritorijas parasti neietilpst nevienā ASV štatā un tām ir īpašs federāls statuss. Pārvaldība var atšķirties: dažas salas ir pakļautas valsts vides aizsardzības iestādēm (piem., National Wildlife Refuge vai citas aizsargājamās zonas), citas ir izmantotas militāri vai administrētas no federālām iestādēm. Salu pārvaldība nav centralizēta — katrai teritorijai var būt savas nosacījumu kopums attiecībā uz piekļuvi, izmantošanu un aizsardzību.

Ekoloģija un aizsardzība

Daudzas no šīm salām ir svarīgas jūras un putnu biotopiem — tās kalpo par ligzdošanas vietām ūdensputniem, jūras bruņurupučiem un citām krasta un okeāna sugām. Uz atsevišķām salām atrodas korallrifu ekosistēmas un jūras dzīvības daudzveidība, kuru aizsardzībai ir noteikti īpaši režīmi. Dažas teritorijas ir iekļautas valsts aizsargājamo teritoriju tīklā un viņu apkārtne tiek pārvaldīta kā ainavu un jūras rezervāts; piekļuve bieži ir ierobežota izpētei vai īpašām atļaujām.

Ekonomika, piekļuve un izmantošana

No ekonomiskā viedokļa šīs salas nav nozīmīgas ar pastāvīgu komerciālu darbību — nav lauksaimniecības vai reālas vietējās ražošanas. Izņēmumi ir īslaicīgi pētījumi, militāras bāzes vai privātas darbības (piem., Palmiras atola īpašumtiesību aspekti). Liela daļa teritoriju ir grūti pieejama, un piekļuve publikai parasti ir ierobežota, lai aizsargātu dabas resursus un nodrošinātu drošību.

Starptautiskie kodi un klasifikācija

Visas devīņas teritorijas kopā ir apzīmētas ar ISO 3166-1 alfa-2 kodu UM. ISO 1986. gadā ieviesa terminu "ASV Mazās nomaļās salas". Agrāk, no 1974. līdz 1986. gadam, piecas no šīm salām (Beikera sala, Hovlenda sala, Džārvisa sala, Palmiras atols un Kingmena rifs) tika apvienotas ar terminu "Dažādas ASV Klusā okeāna salas" un marķētas ar ISO 3166 kodu PU. Iepriekš Midveja atola kods bija MI, Džonstona atola — JT, bet Veika salas — WK.

Aktuālie izaicinājumi un nozīme

Šo salu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana ir svarīga bioloģiskās daudzveidības, jūras resursu un reģionālās drošības nodrošināšanai. Galvenie izaicinājumi ir invazīvās sugas, klimata pārmaiņu radītās jūras līmeņa paaugstināšanās, plastmasas piesārņojums un nepieciešamība saglabāt ligzdošanas un migrācijas vietas jūras putniem un citām sugām. Tajā pašā laikā plašās ekskluzīvās ekonomiskās zonas piešķir ASV nozīmīgas tiesības uz viļņu, zivju un citu jūras resursu pārvaldību.

Kopsavilkumā, ASV Mazās nomaļās salas ir nelielas, galvenokārt neapdzīvotas ASV teritorijas ar lielu ekoloģisko un ģeopolitisko nozīmi, kuras tiek apvienotas statistikā ar ISO kodu UM, bet pārvaldība un izmantošana atšķiras atkarībā no katras salas vēstures, īpašumtiesībām un aizsardzības režīma.