Vispārējā priesterība (doktrīna)
Kristietībā dažādas grupas nevienojas par to, kurš var būt priesteris. Protestanti uzskata, ka par priesteri var kļūt jebkurš kristīts ticīgais (lai gan konfesiju viedokļi var atšķirties atkarībā no dzimuma) un ka ikviens var runāt tieši ar Dievu. Lai kļūtu par priesteri, nav obligāti nepieciešama ordinācija, tomēr neordinētie parasti tiek dēvēti par "sludinātājiem", un termins "mācītājs" var tikt lietots savstarpēji aizvietojami.
Turpretī Romas katoļi uzskata, ka par priesteriem var kļūt tikai ticīgi vīrieši un ka viņiem ir jāsaņem īpaša apmācība, jo viņi ir starpnieki starp Dievu un Viņa tautu. Pāvests Pāvils VI 1964. gadā izdeva pāvesta bullu ar nosaukumu Lumen Gentium: Tajā viņš izklāstīja Romas katoļu baznīcas nostāju pēc Vatikāna II koncila:
Kristus Kungs, Augstais Priesteris, kas ņemts no cilvēku vidus, padarīja jauno tautu par "Dieva Tēva valstību un priesteriem".Kristītie ar atdzimšanu un Svētā Gara svaidījumu tiek iesvētīti (..) par svētu priesterību, lai ar visiem tiem darbiem, kas pieder kristīgajam cilvēkam, viņi pienestu garīgus upurus un pasludinātu Tā spēku, kas tos ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.
Vēsture
Pirmais, kurš par to runāja, bija Mārtiņš Luters. Luters nelietoja precīzu frāzi "visu ticīgo priesterība". Viņš savā 1520. gada grāmatā "Vācu nācijas kristīgajai muižniecībai" (To the Christian Nobility of the German Nation) saka, ka kristietībā pastāv vispārēja priesterība. Šajā tekstā viņš arī noraida viduslaiku uzskatu, ka kristieši pašreizējā dzīvē ir iedalāmi divās klasēs: "garīgās" un "laicīgās". Viņš izvirzīja mācību, ka visi kristītie kristieši Dieva priekšā ir "priesteri" un "garīgie":
Tas, ka pāvests vai bīskaps (..) ģērbjas citādāk nekā laji, var padarīt par liekuli vai elku pielūdzēju ar eļļu apgleznotu ikonu, bet tas nekādā ziņā nepadara viņu par kristieti vai garīgu cilvēku. Patiesībā mēs visi caur Kristību esam iesvētīti priesteri, kā saka svētais Pēteris 1. Pēt. 2[:9]: "Jūs esat ķēnišķīga priesterība un priesterības valstība," un Atklāsmes grāmatā [5:10]: "Ar savām asinīm Tu mūs esi darījis par priesteriem un ķēniņiem." Un, kā saka Sv.
Divus mēnešus vēlāk Luters savā grāmatā Par baznīcas babiloniešu gūstā (1520) rakstīja:
Kā tad, ja viņi ir spiesti atzīt, ka mēs visi esam vienādi priesteri, tik daudzi no mums, cik ir kristīto, un tādi mēs patiesi esam; kamēr viņiem ir uzticēta tikai kalpošana (ministerium Predigtamt) un mūsu piekrišana (nostro consensu)? Ja viņi to atzītu, viņi zinātu, ka viņiem nav tiesību īstenot varu pār mums (ius imperii, attiecībā uz to, kas viņiem nav uzticēts), izņemot tiktāl, ciktāl mēs viņiem to esam piešķīruši, jo tā teikts 1. Pēt. 2: "Jūs esat izredzēta cilts, karaliska priesterība, priesterības valstība." Šādā veidā mēs visi esam priesteri - tik daudzi no mums, cik ir kristiešu. Patiesi, ir priesteri, kurus mēs saucam par kalpotājiem. Viņi ir izredzēti no mūsu vidus un dara visu mūsu vārdā. Tā ir priesterība, kas nav nekas cits kā kalpošana. Tā 1. Korintiešiem 4:1: "Neviens lai mūs neuzskata par ko citu kā vien par Kristus kalpotājiem un Dieva noslēpumu izdalītājiem." Un mēs esam kalpotāji.
Bībeles pants, kas tiek uzskatīts par šīs ticības pamatu, ir Pētera vēstules 2:9:
Bet jūs neesat tādi, jo esat izredzētā tauta. Jūs esat ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums. Tā rezultātā jūs varat parādīt citiem Dieva labestību, jo Viņš jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas var kļūt par priesteri protestantismā?
A: Protestanti uzskata, ka par priesteri var kļūt jebkurš kristīts ticīgais, lai gan konfesiju pārstāvji var atšķirties atkarībā no jautājuma par dzimumu.
Q: Kāds termins protestantismā tiek lietots, lai apzīmētu nesvētītus priesterus?
A: Protestantismā neiesvētīti priesteri parasti tiek dēvēti par "sludinātājiem", un var lietot arī terminu "mācītājs", kas ir savstarpēji aizstājams.
J: Kas Romas katolicismā var kļūt par priesteri?
A: Romas katolicismā par priesteriem var kļūt tikai ticīgi vīrieši.
J: Kāda veida apmācība ir nepieciešama Romas katoļu priesteriem?
A: Romas katoļu priesteriem ir jāsaņem īpaša apmācība, jo viņi ir starpnieki starp Dievu un Viņa tautu.
J: Kad pāvests Pāvils VI izdeva pāvesta bullu Lumen Gentium?
A: Pāvests Pāvils VI 1964. gadā izdeva pāvesta bullu Lumen Gentium.
J: Ko pāvests Pāvils VI norādīja bullā Lumen Gentium?
A: Lumen Gentium bullā pāvests Pāvils VI apgalvoja, ka Kristus jauno tautu ir padarījis par "Dieva Tēva valstību un priesteriem" un ka ar kristību un Svētā Gara svaidījumu kristītie tiek iesvētīti svētā priesterībā, lai viņi varētu nest garīgos upurus un sludināt Tā spēku, kas tos ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.
