Vivjena Lī (Vivien Leigh, 1913. gada 5. novembris – 1967. gada 7. jūlijs) bija pazīstama angļu aktrise, kura ietekmēja gan kino, gan teātri. Viņas slavenākās kinolomas ir Skārletas O'Hāras filmā "Aizgājuši ar vēju" (Gone with the Wind, 1939) un Blanšas DuBois lomā filmā "Tramvajs vārdā Tēvā" (A Streetcar Named Desire, 1951). Par abām šīm lomām Lī saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvas. Viņas spilgtā āriene, skatuves klātbūtne un emocionālā intensitāte lika tai ilgi palikt skatītāju atmiņā.

Agrīnā dzīve un izglītība

Lī dzima kā Vivian Mary Hartley Dardžilingā, Bengālijā, Britu Indijā. Pusaudzes gados viņa atgriezās Lielbritānijā, kur mācības un radošā interešu attīstība noveda pie aktrises karjeras. Lī agrīnie soļi uz skatuves deva pamatu vēlākajām lielajām lomu izpildēm gan klasiskajā, gan mūsdienu repertuārā.

Karjera: kino un teātris

Lī karjera iezīmējās ar spēcīgām skatuves lomām un ierobežotu, taču nozīmīgu darbu kino. Lai gan viņa kļuva pasaulslavena ar galveno lomu "Aizgājuši ar vēju", viņa pati uzskatīja skatuvi par savu galveno mākslas formu. No 1930. līdz 1960. gadiem viņa regulāri spēlēja teātrī — tostarp Šekspīra un citu klasisku autoru lugās — un sadarbojās ar izcilajiem režisoriem un aktieriem.

Bez jau minētajām ikoniskajām lomām Lī piedalījās arī citās nozīmīgās filmās un izrādēs; piemēram, viņas priekšnesumi uz skatuves bieži tika augsti novērtēti, un kinolomas (piem., melodrāmas un vēsturiskas filmas) parādīja viņas plašo diapazonu. Kastinga un filmēšanas procesi "Aizgājuši ar vēju" laikā bija sarežģīti: režisora maiņa (no Džordža Kukora uz Viktoru Flemingu) un citi lēmumi radīja spriedzi uz komplekta, un arī galvenā aktiera iebildumi ietekmēja filmēšanu; tajos laikos ražošanas lēmumi bieži atspoguļoja gan personīgās attiecības, gan producentu interešu spiedienu.

Attiecības ar Lorensu Olivjē un skatuves partnerība

No 1940. līdz 1960. gadam viņa bija precējusies ar Lorensu Olivjē un bieži spēlēja kopā ar viņu izrādēs un filmās. Olivjē bija Lī otrais vīrs; viņas pirmais vīrs bija Herbert Leigh Holman. Lī un Olivjē kopā veidoja vienu no pazīstamākajām skatuves pāriem savā paaudze, bieži strādājot Šekspīra un citu klasisko darbu iestudējumos. Viņa uzskatīja, ka skatuve ir īstā aktrisdarba vieta, un lielu daļu savas enerģijas veltīja teātrim, reizēm vairāk nekā kino.

Lī bija vairākkārt kritizēta un reizēm netaisnīgi salīdzināta ar savu vīru — daļa recenziju uzsvēra Olivjē vokālo un dramatisko tehnisko meistarību, taču citi atzina Lī unikālo emocionālo intensitāti un ekrāna klātbūtni. Sabiedrības uzmanība viņas skaistumam dažkārt novirzīja uzmanību no viņas aktiermeistarības.

Veselība un personīgās grūtības

Īpaša uzmanība Vivjenas Lī dzīvē bija veselības problēmām. Lī bija diagnosticēti bipolāri traucējumi, kas vairākkārt ietekmēja viņas darba spējas un prasīja ārstēšanu un hospitalizāciju. Turklāt viņa ilgstoši slimoja ar tuberkulozi, kas radīja gan fiziskas, gan profesionālas komplikācijas un mazināja viņas spēju regulāri filmēties vai iestudēt intensīvas teātra sezonas.

Šīs veselības problēmas izraisīja karjeras nuošanas periodus un darīja viņu reizēm grūti pieejamu produkciju prasībām. Tomēr, pat cīnoties ar slimībām, viņa atstāja nozīmīgu māksliniecisku mantojumu.

Mantojums un nāve

Vivjena Lī paliek atmiņā kā viena no 20. gadsimta ievērojamākajām aktrisēm — īpaši pateicoties viņas diviem Oskariem un spēcīgajiem skatuves priekšnesumiem. Viņas attēlojums Skārletas O'Hāras un Blanšas DuBois ilgi tiek uzskatīts par etalonu aktiermākslā, kas joprojām iedvesmo aktierus un skatītājus.

Lī mira no tuberkulozes 1967. gada 7. jūlijā Londonā. Pēc viņas nāves viņas darbi turpina tikt pētīti un godināti — gan filmu klasiskās lomas, gan teātra izpildījumi saglabā viņas reputāciju kā spēcīgas, emocionāli dziļas aktrises ar mūžīgu māksliniecisko ietekmi.