Ūdens dārzs — definīcija, vēsture, veidi un dizaina principi
Uzzini par ūdens dārzu — definīcija, vēsture, veidi un dizaina principi. Iedvesmojoši piemēri, praktiski padomi un ainavu risinājumi jūsu dārzam.
Ūdens dārzs ir dārzs, kurā galvenais, interesantākais un pievilcīgākais ir ūdens un augi, kas dzīvo ūdenī. Ūdens var būt strūklakā, dīķī, ūdenskritumā vai citur. Ūdens ir veidots jau tūkstošiem gadu. Bija likumsakarīgi, ka karstajās Ēģiptes un Mezopotāmijas vietās atradās atsvaidzinoši ūdens dārzi. Jau 1225. gadā p. m. ē. Ramsess III uzbūvēja ūdens liliju dīķus.
Peru inki jau 2500 gadus pirms mūsu ēras būvēja zelta un sudraba ūdens kanālus, baseinus un baseinus. Viņu mājokļos un pilīs zem grīdām bija kanāli, pa kuriem tecēja ūdens, lai atvēsinātu apkārtējo gaisu. Viņu pagalmos bija atvēsinoši baseini nogurušajiem ceļotājiem.
Ķīnieši un japāņi savos ūdens dārzos atdarināja dabu. Ūdens dārzs bija pilnības un miera zīme. Jau mūsu ēras trešajā gadsimtā viņi bija pierakstījuši ūdens dārza pamatprincipus. 15. gadsimtā viņi pārvērta ūdens dārzu par mākslas formu, kurā izmantoja ūdens skaņu un kustību. Atstarojošais baseins pauda debesu un zemes savienību. Japāņi veidoja sauso dārzu, izmantojot mazus akmentiņus, smiltis un citus materiālus, lai atveidotu strauta vai upes tecējumu. Daba tika atjaunota, lai kalpotu kā domāšanas avots.
Viduslaikos eiropieši sāka izmantot ūdeni spēlēm. Avoti un akas kļuva par dārzu centrālajiem punktiem. Karpu baseini nodrošināja ne tikai pārtiku, bet arī vietu pārdomām un atpūtai klosteros. Spānijā Alhambras pils skarbumu mīkstināja kanāli un baseini.
Īss vēsturisks ieskats
Ūdens dārzi ir plaši sastopami daudzās senajās civilizācijās, jo ūdens sniedza gan praktisku vērtību (atdzesēšana, lauksaimniecība, pārtika), gan simbolisku — mieru, dievišķumu un varu. Persiešu un islāma dārzos (piemēram, Granadas Alhambra un tās Generalife dārzos) ūdens tiek izmantots kā centrāla kompozīcijas sastāvdaļa, kur tas simbolizē dzīvību un harmoniju. Renesanses un baroka laikā Eiropā attīstījās lieliski strūklaku kompleksi (piem., Versaļa), kas demonstrēja inženierzinātnes un mākslas savienojumu. Mūsdienās pieprasīti ir gan formālie, gan dabiskie ūdens dārzi, kā arī ekoloģiski ilgtspējīgi risinājumi — pelddīķi, biodīķi un plūstoši strauti ar dabiskām filtrācijas zonām.
Ūdens dārza veidi
- Refleksijas baseins — plakans, kluss ūdens laukums, kas atspoguļo apkārtni un optiski paplašina telpu.
- Dīķis ar ūdens augiem — ietver plaukstošās ūdens lilijas, malu apaugumu un zemūdens augus; piemērots bioloģiskai daudzveidībai.
- Straujš/strömūdens dārzs — imitē upi vai ūdenskritumu; sniedz skaņu un kustību elementu.
- Funkcionāls baseins (karpu baseins) — centrs gan estētikai, gan izmantošanai (piem., zivju turēšanai, pirmsākumos arī pārtikai).
- Žogs vai sauss dārzs (karekteriski japāņu stilam) — izmanto akmeņus un smiltis, lai radītu ūdens iespaidu bez patiesa ūdens klātbūtnes.
- Pelddīķis un biodīķis — apvieno peldēšanas funkciju ar ekoloģisku attīrīšanu, izmantojot augu filtrācijas zonas.
- Miniūdens elementi — strūklakas, kabatas dīķi un ūdens sienas pilsētas apstādījumos.
Dizaina principi
- Mērogs un proporcijas: ūdens laukuma lielumam jābūt saskaņotam ar apkārtējo dārzu — pārāk liels dīķis var aizēnot, pārāk mazs — nebūs pamanāms.
- Līnijas un forma: izvēlieties formu, kas atbilst dārza stilam — tīras ģeometriskas līnijas formālai videi vai brīvākas, dabiskas formas ainavai.
- Skatu punkti un piekļuve: plānojiet vietas, kur no sēdvietām vai gaitas var novērot ūdeni; izveidojiet piekļuvi apsaimniekošanai.
- Akrta zona (mala): mīkstina pāreju starp zemi un ūdeni — izmantojiet malas augus, akmeņus vai pakāpienus.
- Augi: kombinējiet plūstošos, malu un zemūdens augus. Izvēlieties vietējās sugas, ja mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību.
- Ūdens kvalitāte un filtrācija: nodrošiniet labu cirkulāciju, aerāciju un bioloģisko (augi, mitrā zona) vai mehānisko filtrāciju, lai saglabātu skaidru ūdeni.
- Materiāli: piemērojiet ūdensizturīgas pamatnes (linerus), akmeņus un apdares materiālus, kas iztur suspendēto mitrumu un ledus ziemā.
- Skaņa un kustība: ūdens skaņa ietekmē atmosfēru — mierinoša, klusa atspoguļošanai, vai dinamiska, ja vēlaties enerģiju un maskē apkārtējās troksni.
- Drošība: īpaši māju dārzos — plānojiet slēdžus, stūrēšanas barjeras vai mērenu dziļumu, lai mazinātu negadījumu risku.
- Ilgtspējība: izmantojiet energoefektīvas sūkņu sistēmas, saules enerģiju un vietējās izejvielas, samazinot uzturēšanas resursus.
Augu un dzīvnieku izvēle
Veidojot ūdens dārzu, ņemiet vērā klimatu un ekoloģiju. Latvijā piemērotas sugas: Nymphaea (ūdens lilijas) — virsūdens plaukstošās lapas un ziedi; malas augi — Iris pseudacorus (dzeltenā īriss), Caltha palustris (dīķu vizbulīte); zemūdens skābekļa augi — Elodea, Myriophyllum. Izvairieties no invazīvām svešzemju sugām, kas var nosprostot dīķi vai izkonkurēt mūžzaļos vietējos augus. Dīķī var izvietot arī dzīvesvietu ūdens bezmugurkaulniekiem, abiniekiem un putniem — tie bagātina dārza bioloģisko daudzveidību.
Tehniskie aspekti un uzturēšana
- Pamatne un hermetizācija: izmantojiet rūpīgu grunts sagatavošanu un piemērotu lineru vai betonēšanu, lai novērstu noplūdes.
- Sūkņi un filtri: nodrošina ūdens cirkulāciju, kas ir svarīga attīrīšanai un ledus profilaksei.
- Sezonālā apkope: rudenī jānoņem kritušie lapas, jāierobežo organiskā viela, lai samazinātu ziemas nogulumu; pavasarī atjaunot aprīkojumu un pārbaudīt ūdens kvalitāti.
- Ziemas apsvērumi: nelieli dīķi var aizsalt pilnībā — paredziet gaisa caurumu vai nelielu sildītāju, ja uzturat zivis.
Praktiski padomi
- Sāciet ar skaidru ideju — vai dārzs būs dekoratīvs, bioloģisks, peldams vai daudzfunkcionāls.
- Plānojiet dabu — nevajadzētu likt kokus tieši pie dīķa malas, lai samazinātu lapu nokrišanu ūdenī.
- Lēnām mainiet ūdens aprīkojumu un augus, vērojot ekosistēmas atbildi; mēģiniet ievērot vietējo faunu un floru.
- Ja plānojat lielu vai tehniski sarežģītu ūdens elementu, konsultējieties ar ainavu arhitektu vai dīķu speciālistu.
Ūdens dārzs var kļūt par dārza centru — vizuāli pievilcīgu, relaksējošu un ekoloģiski vērtīgu telpu. Pareizi izvēlēts veids, rūpīga plānošana un regulāra apkope nodrošinās, ka tas kalpos gadiem ilgi un bagātinās dārza kopējo estētiku un dzīvības daudzveidību.

Ramzess III ir veidojis ūdens dārzus un šeit redzams ar lotosa ziedu rokās.
Saistītās lapas
Galerija
· 
Lauvas strūklaka pie Alhambras
· 
Apolona pirtis Versaļā
· 
Japāņu ūdens dārzs
·
Kew Gardens, Londona
· 
Renesanses dārzs Villa Lante, Itālija
·
Yuyuan ūdens dārzs Ķīnā
· 
Papīrusi Ēģiptes ūdens dārzā
· 
Pēterhofas kaskāde
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ūdens dārzs?
A: Ūdens dārzs ir dārzs, kurā galvenokārt ir ūdens un augi, kas aug ūdenī.
J: Kādi ir daži piemēri, kā ūdens dārzos var izmantot ūdeni?
A: Daži ūdens dārzu ūdens elementu piemēri ir strūklakas, dīķi un ūdenskritumi.
J: Cik ilgi ir pastāvējuši ūdens dārzi?
A.: Ūdens dārzi pastāv jau tūkstošiem gadu.
J: Kur tika atklāti daži no pirmajiem ūdens dārziem?
A: Daži no pirmajiem ūdens dārziem tika atrasti tādās karstās vietās kā Ēģipte un Mezopotāmija.
J: Kas jau 1225. gadā pirms mūsu ēras ierīkoja ūdensrozes dīķus?
A: Ramzess III jau 1225. gadā pirms mūsu ēras uzbūvēja ūdens liliju dīķus.
J: Kā ķīnieši un japāņi veidoja ūdens dārzus?
A: Ķīnieši un japāņi ūdens dārzos atdarināja dabu un uzskatīja tos par pilnības un miera zīmi.
J: Kas ir sausais dārzs?
A: Sausais dārzs ir ūdens dārza veids, kurā izmanto mazus akmentiņus, smiltis un citus materiālus, lai atveidotu strauta vai upes tecējumu.
Meklēt