Wepwawet — ēģiptiešu mitoloģijas kara dievs un mirušo ceļu atklājējs
Wepwawet — ēģiptiešu mitoloģijas kara dievs un “ceļu atklājējs”: vilks, kas atver ceļus karaspēkam un ved mirušu garus uz Duatu.
Vēlajā ēģiptiešu mitoloģijā Wepwawet (arī Upuaut) sākotnēji bija kara dievība, kuras kulta centrs bija Asyut Augšēģiptē. Viņa vārds nozīmē ceļu atklājējs, un viņš bieži tiek attēlots kā vilks vai kā cilvēks ar vilka (vai šakāļa līdzīgu) galvu, kas stāv pie saules laivas priekšgala. Šāds attēlojums simbolizē viņa lomu kā iznirstoša izlūka un priekšgājēja — gan kaujas laukā, gan dievišķā ceļā uz aizsaules pasauli. Dažas interpretācijas liecina, ka Wepwawet tiek uzskatīts par izlūku, kas dodas uz priekšu, lai atbrīvotu ceļus karaspēka virzībai; vienā uzrakstā no Sinaja salas teikts, ka Wepwawet "atver ceļu" uz karaļa Sekhemkhet uzvaru.
Ikonogrāfija un simbolika
Wepwawet parasti attēlo kā stāvošu vilka figūru vai cilvēku ar vilka galvu, reizēm viņam blakus redzams svētā karoga (standarta) simbols. Bieži viņš tiek rādīts pie saules laivas jeb baržas priekša, kur viņš "atver" ceļu saules dievam vai karalim. Šī priekšgājēja loma sasaista viņu ar orientēšanos, ceļvežiem un aizsardzību pret ceļā sastopamajiem bīstamajiem spēkiem.
Saistība ar karu un nāvi
Wepwawet sākotnēji bija cieši saistīts ar karu — viņu sauca, lai pavērtu ceļus armijai un nodrošinātu uzvaru. Laika gaitā šī saikne ar karu un tās blakusnozīmēm noveda pie tā, ka viņu sāka uzskatīt arī par dievību, kas atver mirušo gariem ceļu uz Duatu un caur to. Tādējādi Wepwawet funkcionēja gan kā kaujas priekšgājējs, gan kā ceļvedis pēcnāves ceļā.
Kults, tempļi un vietvārdi
Wepwawet galvenais kults atradās Asyutā (grieķu valodā Lycopolis — “vilku pilsēta”), kur viņam bija svētnīcas un ikgadēji svētki. Viņa priesteri uzturēja rituālus, kuros lūdza dievu atvērt ceļus karalim un mirušajiem. Wepwawet attēlojumi un statujas sastopami dažādos Egiptes muzeju un arheoloģisko pieminekļu komplektos, liecinot par plašu un ilgstošu pielūgsmi.
Attiecības ar citām dievībām
Wepwawet reizēm tiek jaucēts ar Anubu, jo abiem ir šakāļa/vilka tipa attēlojums un tie saistīti ar nāvi un pēcnāves procesiem. Tomēr viņu funkcijas ir dažādas: Anubs galvenokārt saistīts ar balzamēšanu, mirušo rūpēm un tiesu aizsākšanu pēc nāves, kamēr Wepwawet uzsver ceļa atvēršanu, aizsardzību un uzvaru — gan dzīvē, gan pārejā uz Duatu.
Vēsturiskā nozīme
Wepwawet dievība sastopama jau no agrīnām ēģiptiešu vēstures fāzēm un saglabāja nozīmi cauri dažādiem periodiem. Viņa lomu raksturo praktiska, militāra un rituāla dimensija: kā dievu, kas dod ceļu, viņu aicināja laika brīžos, kad bija nepieciešama aizsardzība, virzība vai ceļvedība pāri briesmām. Tādā veidā Wepwawet simbolizē pāreju, atvēršanu un drošības nodrošināšanu gan fiziskajā, gan garīgajā jomā.
Meklēt