Zombiji — mītiskie dzīvie mirušie: izcelsme, raksturojums, popkultūra
Zombiji — mītiskie dzīvie mirušie: izcelsme, raksturojums un loma popkultūrā; filmas, sērijas, videospēles un mīti par atdzīvinātiem līķiem.
Zombijs ir mītisks miris cilvēks, kas tiek attēlots kā atgriezies dzīvē — staigājošs līķis. Šīs būtnes dažkārt dēvē par nemirstīgajiem, bet plašākā nozīmē par dzīvajiem mirušajiem. Mīts par zombijiem ir cieši saistīts ar Karību jūras reģiona folkloru un reliģiskajām tradīcijām, taču mūsdienu zombiju tēls attīstījies un pārtapis daudzās variācijās.
Izcelsme un folklora
Zombiju ideja sakņojas haitiešu un citu Karību tautu ticējumos, kur pastāv uzskats, ka cilvēciska dvēsele var tikt piesavināta vai spēka līdzekļiem atjaunota ķermenī. Voodoo tradīcijās zombijs bieži tiek attēlots kā kontroles objekts — ķermenis bez brīvas gribas. Rietumu kultūrā šie motīvi tika pārveidoti un kombinēti ar šausmu literatūru, zinātniskās fantastikas elementiem un sociālām metaforām.
Raksturojums un uzvedība
Populārākajos attēlojumos zombiji ir lēni, nepilnīgi saprāta, taču agresīvi pret dzīvajiem. Viņi var ēst dzīvu cilvēku miesu vai smadzenes, un bieži vien viņu kustības ir negludas un automatizētas. Taču mūsdienu kultūrā ir arī ātrie, koordinētie zombiji — tie demonstrē dažādus kustību un uzvedības veidus atkarībā no stāsta vajadzībām.
Cēloņi un skaidrojumi
Zombiju “atdzīvināšanu” dažādi stāsti izskaidro atšķirīgi:
- Maģija un rituāli: tradicionālā folklora, voodoo prakse.
- Vīrusi un infekcijas: daudz mūsdienu šausmu filmu un grāmatu attēlojumu skaidro zombijus kā vīrusa izraisītu pandēmiju (vīrusa motīvs).
- Ķīmiski vai bioloģiski eksperimenti: laboratorijas kļūdas, biotehnoloģiju izmantošana.
- Fungusu vai parazītu hipoteze: ideja, ka organisms var pārņemt citu organismu (piem., reāls piemērs dabā — Cordyceps sēnes ietekmē kukaiņus).
Variācijas žanros
Zombiji parādās dažādos medijos ar atšķirīgām īpašībām. Klasiskie “Karību” zombiji vairāk uzsver rituālu kontroli, kamēr modernais popkultūras zombijs bieži ir infekcijas rezultāts, kas rada sabiedrības krahu scēnas un izdzīvošanas stāstus. Ir arī humora pieeja (komēdijas-filmas) un sociālās satīras varianti.
Zombiji popkultūrā
Zombiji kļuvuši par vienu no populārākajiem šausmu elementiem filmās, seriālos, videospēlēs un grāmatās. Tie kalpo gan kā tīra šausmu izklaide, gan kā metafora bailēm — slimību, sabiedrības sabrukuma, patērētāja kultūras vai politiskas manipulācijas motīviem. Piemēri ar lielu ietekmi uz popkultūru ir uzņēmumi un nosaukumi, kas iemūžināti dažādos medijos, piemēram, Capcom spēļu sērija Resident Evil, seriāla drāma The Walking Dead un filma Zombieland.
Kultūras ietekme un nozīme
Zombiju tēls ietekmē ne tikai izklaidi, bet arī diskusijas par ētiku, cilvēktiesībām, medicīnu un sabiedrības gatavību krīzēm. Zombiju stāsti bieži liek domāt par to, kas cilvēku padara par cilvēku — apziņa, brīvā griba vai sociālās saites.
Izdzīvošanas padomi (popkultūras kontekstā)
- Plānojiet evakuācijas maršrutus un drošas vietas.
- Uzkrājiet pārtiku, ūdeni un pirmās palīdzības līdzekļus.
- Uzturiet sakarus ar citiem cilvēkiem un domājiet stratēģiski, nevis vienkārši bēdziet haotiski.
Noslēgumā — zombiji ir daudzveidīgs un ilgtspējīgs mīts, kas laika gaitā attīstījies no konkrētas folkloras formas par plaši lietojamu literāru un vizuālu metaforu. Viņu attēlojums turpina mainīties, atspoguļojot sabiedrības bailes un fantāzijas.
Aktieru grupa, kas darbojas kā zombiji
Voodoo zombiji
Haiti iedzīvotāji tic, ka Voodoo burvji jeb bokor var atdzīvināt mirušos cilvēkus, padarot viņus par zombijiem. Zombiju kontrolē burvis, jo zombijiem nav brīvas gribas. Tiek uzskatīts, ka zombijs ir cilvēka dvēsele, kas ieslodzīta slazdā. Ja burvim izdodas notverto dvēseli noķert, burvis kļūst spēcīgāks.
Pētījumi par Haiti zombijiem
Vads Deiviss (Wade Davis), kanādiešu etnobotāniķis (cilvēks, kas pēta augu ietekmi uz cilvēkiem), par zombijiem rakstīja divās grāmatās - "The Serpent and the Rainbow" (1985) un "Passage of Darkness": The Ethnobiology of the Haitian Zombie (1988). Deiviss 1982. gadā devās uz Haiti un rakstīja par to, kā dzīvu cilvēku var pārvērst zombijā, ieziežot brūcē divus īpašus pulverus. Pirmais pulveris izraisa "nāves" stāvokli, jo tā sastāvā ir zināma inde, ko sauc par tetrodotoksīnu (tā pati nāvējošā inde, kas atrodama japāņu pūslīšos). Pareizā daudzumā tas var likt cilvēkam gandrīz nomirt, bet ne gluži. Otrais pulveris izraisa zombijam līdzīgu stāvokli, kad cilvēkam šķiet, ka viņam nav brīvas gribas.
Daudzi cilvēki ārpus Haiti joprojām netic tam, par ko raksta Deiviss, bet Haiti daudzi tic "zombiju narkotikām". Tas varētu nozīmēt, ka, lai gan narkotikām varētu nebūt fiziskas ietekmes uz cilvēku, spēcīgā ticība var psiholoģiski padarīt viņu par gaidīto zombiju (kā placebo efekts).
Zombiji vēsturē
Senās civilizācijas
Mezopotāmijas mitoloģijā mīlestības un auglības dieviete Ištara reiz dusmās teica:
"Tēvs dod man Debesu bulli,
Lai viņš varētu nogalināt Gilgamešu viņa dēlī.
Ja tu man nedosi Debesu bulli,
Es nolauzšu Nāves pasaules vārtus,
Es izsitīšu durvju stabus un atstāju durvis uz leju,
un ļaus mirušajiem iet ēst dzīvos!
Un mirušo būs vairāk nekā dzīvo!"
Viduslaiki
Viduslaikos daudzi cilvēki ticēja, ka mirušo dvēseles var atgriezties kā spoki un vajāt dzīvos, bieži vien kāda nozieguma dēļ, ko dzīvie bija izdarījuši. Dažkārt spoks varēja pieņemt fizisku veidolu un pieskarties lietām vai cilvēkiem vai uzbrukt tiem, kas var būt ļoti bīstami.
Zombiji daiļliteratūrā
Zombiji var staigāt, domāt (dažos gadījumos) un uzbrukt dzīviem cilvēkiem. Lielākā daļa zombi ēd dzīvu cilvēku smadzenes. Zombijiem joprojām darbojas sirds, plaušas un neliela daļa smadzeņu. Viņi var reaģēt uz apkārtējo vidi, bet viņiem nav apziņas. Zombiji var izmantot savu skeletu un muskuļus, lai pārvietotos. Āda ir sapuvusi. Mati un nagi nokrīt. Zombijiem parasti ir asinis. Viņiem bieži ir atvērtas brūces, un tie ir ģērbušies saplēstās drēbēs.
Zombiji bieži parādās šausmu un fantāzijas filmās. Parasti zombijs ir bezgaumīgs, neveikls līķis, kas ēd cilvēka gaļu. Zombijus nevar saukt par kanibāliem, jo viņi neēd cits citu, bet tikai dzīvus cilvēkus. Pirmie stāsti par zombijiem parādījās 1600. gados. Kopš tā laika zombiji ir parādījušies daudzās grāmatās un filmās.
Raksturojums
Zombiju filmās zombiji gandrīz vienmēr ir:
- Mobils (spējīgs kustēties), bet tehniski miris, bez sirdsdarbības vai citām dzīvības pazīmēm.
- bojā grimstošā (pūstošā) stāvoklī, ar izbalējušu ādu un acīm.
- Nekomunicējošs (tā vietā, lai runātu, sten un gaudo)
- Bez emocijām, bez žēlsirdības pret upuriem.
- izsalkuši pēc cilvēka gaļas (zombiji parasti ignorē dzīvniekus).
- Nemākulīgs un vardarbīgs
- Jutīgi pret smadzeņu iznīcināšanu (kas tos nogalina).
- To neietekmē ievainojumi, pat parasti nāvējoši, ja vien smadzenes nav smagi bojātas.
- Infekciozs: cilvēks, kuram iekodis zombijs, kļūs par zombiju.
- Ļoti noturīgs
Zombijs ar savu upuri filmā Plan 9 from Outer Space (9. plāns no kosmosa)
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir zombijs?
A: Zombijs ir mītisks miris cilvēks, kas ir atgriezies dzīvē kā staigājošs līķis.
J: Kā sauc mītiskas lietas, kas ir "atdzīvojušās"?
A: Mītiskās lietas, kas ir "atdzīvinātas", sauc par nemirstīgajiem jeb dzīvajiem mirušajiem.
J: No kurienes radās mīts par zombijiem?
A: Mīts par zombijiem radās Karību jūras reģionā.
J: Vai zombiju uzskata par dzīvu vai mirušu?
A: Zombiju uzskata par nemirstīgo, t. i., ne par dzīvu, ne mirušu.
J: Vai zombiji ir īsti?
A: Zombiji nav reāli un pastāv tikai mitoloģijā un izdomās.
J: Vai zombijus var nogalināt?
A: Jā, saskaņā ar dažiem mītiem un nostāstiem zombijus var nogalināt.
J: Kā nogalināt zombiju?
A: Atkarībā no stāsta vai mīta zombiju var nogalināt dažādos veidos, piemēram, iznīcinot smadzenes, sadedzinot ar uguni vai izmantojot ieročus, piemēram, šautenes vai zobenus.
Meklēt