Virpuļvaboles (Gyrinidae) — apraksts, bioloģija un sugas
Virpuļvaboles (Gyrinidae) — visaptverošs apraksts, bioloģija un sugu pārskats: dzīve uz ūdens virsmas, uzvedība, izmēri un vairāk nekā 700 pasaules sugu.
Virpuļvaboles ir ūdens vaboļu dzimtas (Gyrinidae) vaboles, kas peld saldūdens virspusē.
Ja tās netraucēti peld ūdens virspusē, parasti tās peld uz ūdens, bet, ja tās ir apdraudētas, tad zem ūdens. Satraukuma gadījumā tās strauji peld riņķī. Tām ir dalītas acis, kas var ļaut tām vienlaikus redzēt gan virs ūdens, gan zem ūdens.
Šajā dzimtu grupā ietilpst aptuveni 700 pasaulē dzīvojošas sugas 15 ģintīs, kā arī dažas fosilās sugas. Lielākā daļa sugu ir ļoti līdzīgas pēc izskata, lai gan to izmērs svārstās no 3 mm līdz 18 mm. Tās parasti ir saplacinātas un noapaļotas. To forma labi līdzinās elipsoīda formai, un kājas un citi piedēkļi cieši iekļaujas izliektā virsmā.
Gan kāpuri, gan pieaugušie īpatņi ir aktīvi plēsēji. Pieaugušie īpatņi zem elitras nēsā gaisa burbuli, un, ja vēlas, var iegremdēties uz ilgu laiku. Pārsvarā tie pārvietojas uz virsmas grupās.
Izskats un pielāgojumi
Virpuļvaboles parasti ir spīdīgas vai tumšas, bieži ar lakotu virsmu. Tām ir kompakts, saplacināts ķermenis, kas samazina ūdens pretestību. Kājas ir radītas peldēšanai — aizmugurējās skriešanas kājas ir rievotas un ar spalvām, kas palīdz vilkt ūdeni. Raksturīgā iezīme ir dalītās (bifidās) acis — augšējā daļa orientēta uz gaisu un apkārtni virspusē, apakšējā — uz ūdens tilpni zem virsmas. Tas nodrošina vienlaicīgu informāciju par potenciālajiem plēsējiem un upuriem gan virs, gan zem ūdens.
Uzvedība un kustība
Virpuļvaboles bieži peld mazos, ātrus aplīšos — no tā radies sugas latviskais nosaukums. Šāds ritmisks, riņķveida pārvietošanās veids palīdz sameklēt barību un ātri reaģēt uz draudiem. Kad tās izjūt draudu, tās var ātri iegremdēties zem virsmas, izmantojot zem elitras nēsāto gaisa burbuli kā elpošanas rezerves.
- Grupu dzīve: daudz sugu veido grupas uz virsmas; tas samazina individuālo risku no plēsējiem un palīdz koordinēt meklēšanu pēc barības.
- Komunikācija: virpuļvaboles var izmantot ķermeņa kustības un ūdens viļņus signāliem starp indivīdiem.
Barība un medības
Gan pieaugušie, gan kāpuri ir aktīvi plēsēji — tie uzturas uz ūdens virsmas un medī dažādus ūdens kukaiņus, kāpuri, ūdens skudras un cita izmēra bezmugurkaulniekus. Tie spēj ātri ieķerties un piesaistīt savus upurus ar spēcīgām žokļu daļām. Dažkārt tie ķer barbību, izmantojot grupu taktiku.
Reprodukcija un attīstība
Pēcnācēji tiek dēti kā olas, kuras izdala pieaugušās vaboļes vai kuras tiek pielipinātas pie ūdens augu vai akmeņu virsmām. No olām izšķiļas kāpuri, kas ir pilnībā ūdensdzīvojoši un plēsīgi. Kāpuri iziet vairāk attīstības stadiju (instaru) pirms pārvēršanās par nymfu un vēlāk par pieaugušu īpatni. Pieaugušo īpatņu dzīves ilgums atšķiras pēc sugas, bet parasti tas ir vairākas mēnešus līdz gadu.
Izplatība un sugu daudzveidība
Gyrinidae dzimta ir kosmopolītiska — tās sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot ļoti aukstās polārās zonas. Pasaulē aprēķināmi aptuveni 700 sugu sadalītas aptuveni 15 ģintīs. Dažas sugas ir plaši izplatītas un adaptējušās dažādiem saldūdens biotopiem (dīķi, upes, lēni tekas), citas ir lokāli endēmiskas un saistītas ar konkrētiem ezeros vai upju posmiem.
Ekoloģiskā loma un aizsardzība
Virpuļvaboles ierindojas ūdens ekosistēmas plēsēju tīklā — tās kontrolē mazo ūdens bezmugurkaulnieku populācijas, bet pašas ir barība zivīm, ūdens putniem un lielākiem bezmugurkaulniekiem. To klātbūtne parasti liecina par samērā labu ūdens kvalitāti, jo daudzas sugas izvēlas tīrākus, labi aerētus ūdeņus.
Lielākā daļa virpuļvaboļu sugu nav tieši apdraudētas, tomēr ūdens aizsērēšana, piesārņojums, ūdens līmeņa svārstības un biotopu iznīcināšana var negatīvi ietekmēt lokālās populācijas. Saglabāšana ietver mitrāju aizsardzību, ūdens kvalitātes uzlabošanu un dabisku dzīvesvietu saglabāšanu.
Interesanti fakti
- Dalītās acis ir unikāla adaptācija, kas ļauj vienlaicīgi uzraudzīt vidi virs ūdens un ūdens dzīvi zem virsmas.
- Gaisa burbulis zem elitras darbojas gan kā gaisa rezerves tvertne, gan kā tā sauktā “fiziskā žauna” — tam ir plāna gāzu apmaiņa ar apkārtējo ūdeni, kas pagarināt iegremdēšanos laiku.
- Virpuļvaboles peld ar ļoti ātru, ritmisku kustību; šo peldēšanas veidu pētī inženieri un bioloģijas pētnieki, lai iedvesmotu mazenerģijas peldlīdzekļu un robotiņu dizainu.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētām sugām vai to izplatību jūsu reģionā, varat meklēt datus par vietējām entomoloģijas organizācijām vai dabas novērojumu portāliem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir virpuļvaboles?
A: Vaboles virpuļvaboles ir ūdens vaboļu dzimtas (Gyrinidae) vaboles, kas peld saldūdens virspusē.
J: Kur parasti peld virpuļvaboles?
A: Vaboles parasti peld ūdens virspusē, ja tās netraucē.
J: Ko dara virpuļvaboles, ja tās ir apdraudētas?
A. Apdraudējuma gadījumā virpuļvaboles dodas zem ūdens.
J: Kā vīgriežu vaboles redz?
A.: Virpuļvabolēm ir dalītas acis, kas var ļaut tām vienlaikus redzēt gan virs ūdens, gan zem ūdens.
Jautājums: Cik daudz virpuļvaboļu sugu ir visā pasaulē?
A: Pasaulē ir aptuveni 700 dzīvu virpuļvaboļu sugu.
J: Kāds ir aptuvenais virpuļvaboļu izmērs?
A: Vaboļu virpuļvaboļu izmērs ir no 3 mm līdz 18 mm.
J: Ar ko pārtiek virpuļvaboļu kāpuri un pieaugušie īpatņi?
A: Gan virpuļvaboļu kāpuri, gan pieaugušie īpatņi ir aktīvi plēsēji.
Meklēt