Baltais kuģis

Kuģa vraks

Baltais kuģis bija jauns kuģis, kura kapteinis bija Tomass Ficstefens. Viņa tēvs Stīvens FitzAirards bija kuģa Mora kapteinis Viljama iekarotāja uzdevumā, kad viņš 1066. gadā iebruka Anglijā. FitzStephen piedāvāja savu kuģi Anglijas valdniekam Henrijam I, lai to izmantotu, lai atgrieztos Anglijā no Barflēra Normandijā. Henrijs jau bija izstrādājis citus plānus, taču atļāva daudziem savas karaļa galma locekļiem doties ar Balto kuģi. To vidū bija arī viņa vienīgais dēls Viljams Adelīns. Tajā bija arī viņa ārlaulības dēls Ričards Linkolnas, viņa ārlaulības meita Matilda Ficrojs, Peršas grāfiene, un daudzi citi augstmaņi. Saskaņā ar hronista Ordeika Vitālija (Orderic Vitalis) teikto, apkalpe lūdza Viljamam Adelīnam vīnu, un viņš viņiem to piegādāja lielā pārpilnībā. Līdz brīdim, kad kuģis bija gatavs izbraukt, uz tā atradās aptuveni 300 cilvēku, lai gan daži no tiem bija aizgājuši pirms kuģa izbraukšanas pārmērīgās dzeršanas dēļ.

Kuģa kapteinim Tomasam Ficdžeram (Thomas FitzStephen) jautrinieki pavēlēja panākt un apsteigt karaļa kuģi, kas jau bija izbraucis. Baltais kuģis bija ātrs, labākās konstrukcijas un nesen aprīkots ar jauniem materiāliem. Tas ļāva kapteinim un apkalpei būt pārliecinātiem, ka viņi pirmie var sasniegt Angliju. Taču, kad kuģis tumsā devās ceļā, tā kreisais borts atsitās pret iegrimušu klinti, ko sauca par Kvilbefu, un kuģis ātri nogrima. Viljams Adelīns iekāpa nelielā laivā un varēja izdzīvot, bet viņš atgriezās, lai mēģinātu glābt savu pusmāsu Matildi (Peršas grāfieni), kad dzirdēja viņas saucienus pēc palīdzības. Viņa laiva piepildījās ar ūdeni, kad citi mēģināja tajā iekāpt, lai glābtos, un Viljams noslīka kopā ar viņiem. Saskaņā ar Ordeika Vitālija teikto tikai divi izdzīvoja, visu nakti turēdamies pie klints. Viens no viņiem bija miesnieks no Ruānas, otrs - Džefrijs de l'Aigle. Turklāt hronists apgalvoja, ka, kad Tomass Ficstefens pēc nogrimšanas izkāpa virspusē un uzzināja, ka Viljams Adelīns nav izdzīvojis, viņš ļāva sev noslīkt, nevis stājās pretī karalim.

Viena no leģendām vēsta, ka kuģis bija lemts bojā, jo priesteri nedrīkstēja uz tā uzkāpt parastajā kārtībā.

Panākšana anarhijā

Vilhelma Adelina nāves tiešais rezultāts bija periods, kas pazīstams kā anarhija. Pēc Baltā kuģa katastrofas Henrijam I bija palicis tikai viens likumīgs bērns - otrā meita Matilda. Lai gan Henrijs I vairākkārt bija piespiedis savus baronus nodot zvērestu atbalstīt Matildi kā viņa mantinieci, Anglijā nekad nebija valdījusi sieviete. Matilda nebija populāra arī tāpēc, ka bija precējusies ar Anžu grāfu Džefrī V. Viņš bija tradicionāls Anglijas normāņu muižnieku ienaidnieks. Pēc Henrija nāves 1135. gadā Anglijas baroni nebija pārliecināti, vai vēlas Matildi par karalieni reģnanti.

Viens no Henrija I vīriešu kārtas radiniekiem, Stefans no Blois, karaļa brāļadēls no māsas Adelaidas, uzurpēja Matildas, kā arī savu vecāko brāļu Vilhelma un Teobalda varu un kļuva par karali. Kā apgalvots, Stefans bija plānojis ceļot ar Balto kuģi, bet aizbrauca īsi pirms tā atiešanas; Ordinieks Vitālijs to skaidro ar pēkšņu caurejas lēkmi.

Pēc Henrija I nāves Matilda un viņas vīrs Džefrijs no Anžu, Plantagenetu dinastijas dibinātājs, uzsāka ilgu un postošu karu pret Stefanu un viņa sabiedrotajiem, lai iegūtu kontroli pār Anglijas troni. Anarhijas periods ilga no 1135. līdz 1153. gadam un atstāja postošas sekas, īpaši Anglijas dienvidos.

Vēsturnieks, kurš dzīvoja aptuveni tajā laikā Viljams no Malmesberijas, rakstīja:

"Šeit kopā ar Viljamu gāja bojā arī Ričards, vēl viens no karaļa dēliem, kuru kāda sieviete bez ranga viņam bija dzemdējusi pirms viņa ieņemšanas, drosmīgs jauneklis un dārgs tēvam no savas paklausības; Ričards d'Avranšs, otrais Česteras grāfs, un viņa brālis Oters; Džefrijs Ridels; Valters Everči; Džefrijs, Hērefordas arhidiakons; Česteras grāfiene; karaļa māsīca Lūsija Mahauta no Blois un daudzi citi... Neviens kuģis nav atvedis uz Angliju tik daudz posta."

Dzeja

• Dante Gabriels Rossetti, "Baltais kuģis: balāde"; pirmo reizi publicēta 1881. gadā viņa krājumā "Balādes un sonātes".
• Džefrijs Hils, "Baltais kuģis". Savā pirmajā grāmatā "Par nekritušajiem" (For the Unfallen, 1959).
• Felicia Hemans, "Viņš nekad vairs nesmaidīja", ap 1830. gads