1191. gads — vēsturiskais pārskats: notikumi, dzimšanas un nāves

Notikumi

1191. gads pasaules vēsturē visbiežāk tiek sasaistīts ar Trešo krustu karu un ar to saistītajiem notikumiem Vidusjūras reģionā. Galvenās iezīmes un notikumi:

• Trešais krustu karš: šajā gadā turpinājās militārie un diplomātiskie notikumi, kas ietekmēja Svarīgu svēto vietu kontroli. Lielākie kristīgo sacēlienu vadītāji — Anglijas karalis Ričards I (Ričards Lāč­sirdsirdis) un Francijas karalis Filips II — piedalījās kampaņās Palestīnā, lai atgūtu zaudētās teritorijas.
• Kipra: pavasarī Ričards I ieņēma Kipru pēc sadursmes ar vietējo valdnieku Isaaku Komnēnu; šī sala kļuva par stratēģisku atbalsta punktu ceļā uz Palestīnu. Kiprā Ričards arī apprecējās ar Berengāriju no Navarras (precēšanās notika Limassolas reģionā).
• Akres ieņemšana: pēc ilgstošas aplenkšanas Akre (Acre) krita krustnešu spēku rokās — tas bija viens no nozīmīgākajiem militārajiem sasniegumiem krusta karu gaitā un uz laiku mainīja varas attiecības reģionā.
• Arsufas kauja: 7. septembrī notika kauja pie Arsufas (jūras piekrastē netālu no Jaffas), kur Ričards I spēja gūt uzvaru pār gandrīz vienādo Saladīna vadīto musulmaņu armiju; uzvara nodrošināja krustnešiem drošāku piekļuvi piekrastes teritorijām.
• Franču norises: Filipam II vēlāk 1191. gadā radās domstarpības ar Ričardu un veselības problēmas, kas noveda pie viņa agrākas atgriešanās Francijā — tas samazināja sinkronizēto spiedienu pret musulmaņu spēkiem.
• Sakarā ar Hohenštaufen dinastijas ambīcijām: Svētās Romas impērijas valdnieki turpināja mēģinājumus nostiprināt savu ietekmi Itālijā un Dienviditālijā; šis process ilgstoši ietekmēja Itālijas politisko situāciju.

dzimšanas gadījumi

Viduslaiku hronikas nav vienmēr precīzi saglabājušas dzimšanas datumus, tāpēc par 1191. gada konkrētām, pasaules mēroga nozīmes dzimšanām nav daudz droši dokumentētu ziņu. Reģionālajās hronikās reizēm minēti vietēji šķiras vai bruņinieku dzimšanas gadījumi, taču lielāko figūru precīzas dzimšanas dienas bieži tiek datētas ap gadu vai ar nelielu nenoteiktību.

Ja nepieciešamas informācijas par konkrētu personu dzimšanu, labāka pieeja ir pārbaudīt specializētus hroniku izdevumus vai biogrāfiskos vārdnīcu ierakstus, kur norādīta avotu ticamība.

nāves gadījumi

Kā ierasts viduslaikos, arī 1191. gadā reģionālās un lokālās hronikas dokumentē daudzu vietējo bīskapu, bruņinieku un citu notekumu aiziešanu mūžībā, bieži sakarā ar kariem vai slimībām. No vispārīgā viedokļa var izcelt, ka:

• vairāki krustneši un vietējie līderi krita kaujās vai mirst no sekām tūlīt pēc lielajām militārajām sadursmēm (piemēram, pēc Akres kritiena un cīņām pie piekrastes);
• reģionālās elites nāves gadījumi ietekmēja varas pārdali gan Eiropas valstīs, gan Krusta kara štatos; konkrēti vārdi un datumi bieži jāmeklē hronikās vai vietējos arhīvos;
• pētniecību par konkrētiem nāves gadījumiem atvieglo vietējo klostera un diecēzes reģistra saglabātie ieraksti.

Dažādi

1191. gads vēsturiskajā perspektīvā svarīgs galvenokārt kā Trešā krusta kara intensīvas fāzes daļa, kas ietekmēja attiecības starp Rietumu Eiropas monarhiem un tuvāko austrumu politiskajiem spēkiem. Sekas bija gan militāras (teritoriālas pārbīdes un jaunas varas nostiprināšanās), gan diplomātiskas (jaunas sarunu un sadarbības formas starp kristiešu un musulmaņu vadītājiem).

Lai iegūtu padziļinātu priekšstatu par 1191. gada notikumiem, ieteicams konsultēt:

• mūsdienu hroniku izdevumus par Trešo krustu karu un Ričarda I kampaņām;
• vietējās hronikas (Klostera, diecēzes un pilsētu reģistri) attiecīgajos reģionos;
• akadēmiska rakstura pētījumus par Hohenštaufen un Angevin dinastiju politiku 12. gs. beigās.

Piezīme: Viduslaiku datu un personu hronoloģija bieži ir neskaidra vai pretrunīga; daudzi datumi un notikumu apraksti atšķiras atkarībā no avota. Ja nepieciešama detalizēta, avotiem balstīta informācija par konkrētu notikumu vai personu, varu palīdzēt sastādīt sarakstu ar uzticamiem avotiem vai pārbaudīt konkrētu teikumu vēsturisko ticamību.

Meklēt pēc burta