1193. gads: notikumi, dzimšanas un nāves gadījumi, valstu vadītāji

Notikumi

1193. gads Eiropā, Tuvajos Austrumos un citur pasaulē tiek iezīmēts ar pārejas periodiem politiskā vadībā un ar Ainavu pārkārtošanos Ayyubīdu dinastijas teritorijās pēc spēcīga valdnieka nāves. Reģionos notika gan vietējās autoritātes stiprināšanās, gan intrigas par varu.

• Saladīna (Ṣalāḥ ad‑Dīn) nāve: 1193. gada 4. martā Damaskā nomira slavenais Ayyubīdu valdnieks Saladins, kurš bija izveidojis plašu valstu konfederāciju Tuvajos Austrumos un kuram piedēvē plašu pretkrusta karu perioda lomu. Viņa nāve radīja varas vakuumu un izraisīja Ayyubīdu valstu sadalīšanos starp dažādiem ģimenes locekļiem.
• Ayyubīdu varas pārdale: pēc Saladīna nāves valdījumi netika saglabāti kā vienota impērija — viņa dēliem un brāļiem tika piešķirtas atsevišķas provinces (piem., Al‑Afdal Damaskā, Al‑Aziz Ēģiptē, al‑Zāhir Ālepā). Šī sadalīšanās vēlāk radīja iekšējus konfliktus un pakāpenisku varas konsolidāciju cita starpā Al‑Adil (Saladīna brāļa) vadībā.
• Rietumu un Eiropas politiskā situācija: Anglijā turpinājās perioda politiskās pārmaiņas pēc kara ar Franciju un pēc kara laika notikumiem — karalis Ričards I (Ričards Lauvassirds) joprojām atradās ārpus Anglijas un 1192.–1194. gados bija ieslodzīts pēc atgriešanās no krusta kariem; tas ietekmēja politisko situāciju un valdības vadību. Francijas karalis Filips II (Filips Augusts) turpināja nostiprināt savu varu.
• Bizantija un Balkāni: Bizantiešu impēriju joprojām vadīja Īzaks II Angeloss, kurš saskārās ar iekšpolitiskām problēmām un ārēju spiedienu no latīņu un vietējiem baroniem. Balkānu reģionā turpinājās vietējie konflikti un dinastiskās cīņas.
• Citviet pasaulē: Ķīnas Song dinastijā un Dienvidaustrumāzijā 1193. gads neradīja pasaulē ievērojamas izmaiņas, kas būtu īpaši atzīmējamas vispārējā Eiropas un Tuvo Austrumu vēsturē; tomēr vietējās dinastiskās un administratīvās pārmaiņas turpinājās atbilstoši reģionālajām tradīcijām.

Piezīme: 12. gadsimta hroniku avotu fragmentaritāte dažiem notikumiem liedz precīzu datāciju vai detalizētu notikumu aprakstu — daļa ziņu ir balstīta uz lokālajām hronikām un vēlākām analīzēm.

Dzimšanas gadījumi

Precīzu nozīmīgu personu dzimšanas datumu 1193. gadā reģistrācija ir ierobežota; daudzos gadījumos vēsturnieki var datēt dzimšanas aptuvenu gadu, nevis konkrētu datumu. Nav plaši atzītu pasaules mēroga figūru, kuru dzimšana būtu droši datējama tieši ar 1193. gadu, kas saglabājusies kā konsenss vēsturiskajos avotos.

Vairos reģionos var minēt vietējas nozīmes aristokrātu un reliģisku līderu dzimšanas gadus, taču to precizitāte ir dažāda. Ja nepieciešams, iespējams meklēt specifiskus reģionālos personāžus (piem., lokālo kungu, bīskapu vai feudālo valdnieku), kuru dzimšana tradicionāli tiek datēta ap 1193. gadu.

Nāves gadījumi

• Saladins (Ṣalāḥ ad‑Dīn Yūsuf ibn Ayyūb) — nomira 1193. gada 4. martā. Saladins ir plaši pazīstams ar savām kampaņām pret Krusta valstīm, Ākru 1187. gada atgūšanu un ar centieniem apvienot daudzus musulmaņu valdniekus zem savas varas.
• Atsevišķos reģionos reģistrētas arī vietējas nozīmes personu nāves, bet plaši pazīstamu starptautisku līderu vai kultūras figūru sakarā ar 1193. gadu avotos ir ierobežota informācija.

Valstu vadītāji (ap 1193. gadu)

Zemāk ir saraksts ar galvenajiem Eiropas un Tuvo Austrumu valstiskajiem vadītājiem aptuveni 1193. gadā. Reģionos ar sadalītu varu (piem., Ayyubīdi) norādītas galvenās personas vai pēctecība.

• Anglija — Ričards I (Ričards Lauvassirds) (valdīja 1189–1199)
• Franca — Filips II (Filips Augusts) (valdīja 1180–1223)
• Svētais Romas impērija — Henrijs VI (valdīja 1191–1197)
• Bizantija — Īzaks II Angeloss (valdīja 1185–1195)
• Pāvesta — Celestīns III (pāvests 1191–1198)
• Ayyubīdu valdījumā — līdz 1193. gada 4. martam Saladins; pēc viņa nāves varas dalīšana starp viņa dēliem un radiniekiem (piem., Al‑Afdal Damaskā, Al‑Aziz Ēģiptē, al‑Zāhir Ālepā)
• Sicīlija — Tanreds (Tancred) (valdīja 1189–1194)
• Ungārija — Bēla III (valdīja 1172–1196)
• Aragona — Alfonss II (valdīja 1164–1196)
• Kasītā Eiropā: Kastīlija — Alfonss VIII (valdīja 1158–1214); Portugāle — Sančo I (valdīja 1185–1211); Skotija — Viljams Lāčais (William the Lion) (valdīja 1165–1214)
• Norvēģija — Sverre Sigurdsson (valdīja 1184–1202)

Piezīme: 12. gadsimta valdību robežas un dinastiju statuss var atšķirties atkarībā no lokālajām hronikām un vēlākas historiogrāfijas interpretācijām. Dažos reģionos pastāvēja de facto neatkarīgi feodāli valdījumi, kas ne vienmēr pilnībā sakrita ar centrālās varas sarakstos norādīto.

Ja vēlaties, varu pievienot konkrētāku informāciju par notikumiem, hronoloģisku hēliju (piem., precīzas datu līnijas pēc mēnešiem) vai paplašināt sarakstu ar vietējiem vadītājiem un svarīgām personām no konkrētiem reģioniem (piem., Bizantija, Iberija, Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi).

Meklēt pēc burta