1273. gads — svarīgākie notikumi, dzimšanas un nāves gadījumi

1 Notikumi

1.1 Eiropa

1.2 Tuvie Austrumi

1.3 Āzija

2 Dzimšanas

3 Nāves gadījumi

Notikumi

Eiropa

1273. gads ir nozīmīgs Eiropas politiskajā vēsturē galvenokārt dēļ Rudolfas Hābsburgieša (Rudolf I) ievēlēšanas par Vācijas (Romiešu) karali. 1273. gada 1. oktobrī vācu kurfirsti izvēlējās Rudolfu par karali, kas daudzos avotos tiek uzskatīts par Beigām lielajam interregnumam (periodam bez spēcīga centrālā valdnieka Svētās Romas impērijā). Rudolfas ievēlēšana iezīmēja jaunu varas balansu starp teritorālajiem prinčiem un karalisko institūciju, kā arī bija Hābsburgu dinastijas sākums kā Eiropas politiskai spēka grupai.

Tāpat 13. gadsimta 70. gadi raksturojās ar:

• starpvalstu un dinastisku strīdu risināšanu caur aliansēm un laulībām;
• pilsētu un tirgotāju klases pieaugošu ietekmi — tirgus, ceļu un ostu attīstība pastiprināja tirdzniecību starp Rietumeiropu un Baltijas reģionu (Hanzas savienības pirmie posmi);
• Itālijas pilsētvadoņu un pilsētu jeb komūnu savstarpējās cīņas (guelfu un ghibeliņu pretstāve) par reģionālo dominanci;
• Vidusjūras tirdzniecības republiku — Venēcijas un Genujas — konkurences pastiprināšanos par tirgiem Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Tuvie Austrumi

Levantē un Tuvajos Austrumos 1273. gads paiet Mamluku sultanāta konsolidācijā un krustnešu valstīšu vājuma fona apstākļos. Mamluku sultāns Baibars (Baibars I) turpināja nostiprināt savu varu, atjaunojot kontroli pār daudziem iepriekšējiem krustnešu nocietinājumiem un veidojot politisko līdzsvaru pret Mongolu ietekmi reģionā. Jāņem vērā, ka reģionālie notikumi 13. gadsimtā bieži dokumentējas fragmentāri, tomēr šis periods iezīmē Mamluku uzplaukumu kā galveno spēku Āfrikas ziemeļaustrumos un Sapirienē.

Āzija

Austrumāzijā 1273. gads ir daļa no plašāka laika, kad Kublai hana vadītā Juaņu (Yuan) dinastija konsolidēja savu varu Ķīnā pēc Mongolu iekarošanas. Kublai hana pārvaldībā tika īstenotas pārvaldes reformas, administratīvas reorganizācijas un tirdzniecības politikas, kas veicināja iekšpilsētas attīstību un starptautisko tirdzniecību.

Turklāt 1270.–1280. gados Mongolu dinastija plānoja un gatavojās tālākai ekspansijai, tostarp jūras ekspedīcijām uz Japānu un Dienvidaustrumāziju — notikumi, kuru sekas kļuva īpaši nozīmīgas 1274. un 1281. gadā. Šajā laikā arī tirdzniecības ceļi pa Zīda ceļu bija intensīvi noslogoti, nodrošinot kultūras un tehnoloģiju apmaiņu starp Eiropu un Āziju.

Dzimšana

13. gadsimta dokumentācija par precīzām dzimšanas datumiem bieži ir nepilnīga. Starptautiskā mērogā 1273. gadā nav plaši atzītu, viennozīmīgi datētu dzimšanas datumu liela mēroga vēsturiskām personībām, kuras būtu vispārzināmi atzītas mūsdienu hronikās. Reģionālajos arhīvos un vietējos genealoģiskajos ierakstos var būt minētas vairākas vietējas aristokrātiskās dzimšanas, taču to akurātums un pieejamība atšķiras.

Nāves gadījumi

Līdzīgi kā ar dzimšanām, arī 1273. gada nāves gadījumu reģistrācija ir fragmentāra. Daudzu baznīcu, klosteru un vietējo hroniku ieraksti liecina par dažādu vietējo notāru, bruņinieku un reliģisko personu nāvi šajā periodā, taču nav daudz pasaules mēroga figūru, kuru nāves datums droši būtu 1273. gadā viennozīmīgi reģistrēts.

Piezīme: 13. gadsimta hronikas un mūsdienu vēsturnieku izpēte nereti sniedz atšķirīgus datumus vai kontekstus attiecībā uz kāda notikuma precīzu laiku. Ja nepieciešama detalizētāka informācija par konkrētu personu vai notikumu, ieteicams konsultēt specializētus vēstures avotus, monogrāfijas vai akadēmiskos rakstus, kas balstās uz primārajiem dokumentiem un reģionālajiem arhīviem.