1560. gadi: notikumi, pasaules līderi, dzimšanas un nāves

1 Notikumi

1.1 Pasaules līderi

2 dzimšanas gadījumi

3 nāves gadījumi

Notikumi (1560. — 1569.)

• 1560 — Skotijas reformācija un Treaty of Edinburgh: franču karaspēks pamet Skotiju, kā arī mirst vairāki nozīmīgi valdnieki (skat. sadaļu "Nāves gadījumi").
• 1561 — Livonijas konflikts turpinās: Livonijas ordenis zaudē savu autonomiju, un reģions tiek sadalīts starp kaimiņvalstīm (Krieviju, Poliju–Lietuvu, Zviedriju un Dāniju), kas padziļina Baltijas reģiona nestabilitāti.
• 1562 — Vassy asinsizliešana Francijā: notikums, kas katalizē Franču reliģiskos karus starp katoļiem un hugenotiem.
• 1563 — Tridentas koncils (Council of Trent) noslēdzas: katoļu baznīca īsteno pretreformācijas pasākumus, kas būtiski ietekmē Eiropas reliģisko un politisko ainu.
• 1565 — Lielā Maltes kauja (Great Siege of Malta): Osmaņu impērijas mēģinājums ieņemt Maltu tiek atvairīts, kas pastiprina Vidusjūras stratēģisko nozīmi kristīgajām valstīm.
• 1565–1569 — Krievijas Opričnina: Ivans IV ("Ivans Bargais") īsteno politiku, kas vērsta pret boļšiem un pretējiem lielkņaziem, radot teroru un centralizāciju Krievijā.
• 1566 — Beeldenstorm (ikonu grautiņi) Nīderlandē un osmaņu sultāna Suleimana Lieliskā nāve: abi notikumi vēl vairāk saasina konfliktus Eiropā un Osmānijas ietekmē.
• 1567 — Skotijas karaliene Marija II (Mary, Queen of Scots) tiek spiesta nodot troni; Nīderlandes sacelšanās pret Habsburgu varu kļūst vardarbīgāka — Spānija sūta uz reģionu karaspēku.
• 1568 — Nīderlandes sacelšanās (vai Holandes revolūcija) iezīmē Spānijas un Provinču ilgstošo konfliktu; tajā pašā gadā izdots arī Transilvānijas mierizlīgums par reliģisko brīvību (Edict of Torda).
• 1569 — Lubļinas savienība (Union of Lublin): Polijas karaļvalsts un Lietuvas lielkņaziste oficiāli apvienojas, veidojot Polijas–Lietuvas savienību (Rzeczpospolita), kas kļūst par lielāko valsti Austrumeiropā.

Pasaules līderi (1560. gadi)

• Elizabete I — Anglijas karaliene (no 1558 līdz 1603), dominējoša figūra Rietumeiropas politikā un protestantisma aizstāve.
• Filips II — Spānijas ķēniņš (no 1556 līdz 1598), kurš aktīvi centās saglabāt Habsburgu ietekmi un katoļu varu Eiropā.
• Ivans IV (Ivans Bargais) — Krievijas cars (no 1547 līdz 1584), pazīstams ar Opričninas politiku un centrālās varas pastiprināšanu.
• Suleimans Lieliskais — Osmaņu sultāns līdz 1566. gadam; pēc viņa nāves tronī kāpa Selim II (no 1566).
• Čārlzs IX — Francijas karalis (no 1560 līdz 1574), kuru valdīšana notiek franču reliģisko karu ēnā; faktiski liela ietekme bija viņa mātei Katrīnai Mediči.
• Eriks XIV — Zviedrijas karalis (no 1560 līdz 1568), kuru 1568. gadā gāž brālis Jānis (John III), kļūstot par Zviedrijas valdnieku.
• Sigismunds II Augusts — Polijas un Lietuvas valdnieks, kurš bija centrāls Lubļinas savienības noslēgšanā 1569. gadā.
• Marija I no Skotijas (Mary, Queen of Scots) — sarežģīta politiķe ar lielu ietekmi Skotijas notikumos, īpaši 1560. un 1567. gados.

Dzimšanas gadījumi (nozīmīgākie 1560. gadu dzimušie)

• Galileo Galilei — dzimis 1564. gada 15. februārī; itāļu astronoms, matemātiķis un fiziķis, kura atklājumi vēlāk būtiski mainīja zinātnes attīstību.
• Viljams Šekspīrs (William Shakespeare) — kristīts 1564. gada 26. aprīlī (tradicionāli pieņemts dzimšanas datums 23. aprīlis); angļu dramaturgs un dzejnieks, viens no pasaules literatūras klasiķiem.
• Kristofers Mārlovs (Christopher Marlowe) — kristīts 1564. gada 26. februārī; angļu dramaturgs un dzejnieks, nozīmīgs renesanses teātra pārstāvis.
• Andreā Vesalijs — (norādīts starp nāves gadījumiem kā 1564. g. miris) — anatomists; šeit pieminēts, jo viņa darbi ietekmēja medicīnas izpratni, un viņa pēdējie gadi sakrīt ar 1560. gadu notikumiem.

Nāves gadījumi (1560. — 1569. gados nozīmīgākie)

• Gustavs I Vasa — Zviedrijas karalis, mirst 1560. gada 29. septembrī; viņa valdīšana bija svarīga Zviedrijas centralizācijai un reformām.
• Francis II — Francijas karalis, mirst 1560. gada 5. decembrī; viņa nāve atstāj ievērojamu ietekmi uz Francijas politiku un Katrīnas Mediči ietekmi.
• Marija no Guise — Skotijas regente un Marijas (Queen of Scots) māte, mirst 1560. gada 11. jūnijā; viņas nāve atvieglo franču karaspēka izvešanu no Skotijas.
• Michelangelo Buonarroti — itāļu mākslinieks, mirst 1564. gada 18. februārī; viņa radošais mantojums ir viens no renesanses pīlāriem.
• Žans Kalvīns (John Calvin) — reformācijas teologs, mirst 1564. gada 27. maijā; viņa mācība dziļi ietekmē protestantismu Eiropā.
• Andreā Vesalijs (Andreas Vesalius) — anatomists, mirst 1564. gada oktobrī; viņa darbi radikāli mainīja cilvēka anatomijas izpratni.
• Nostradams (Michel de Nostredame) — franču astrologs un prognosts, mirst 1566. gadā; viņa vārds saistās ar slavenajiem pareģojumiem.
• Suleimans Lieliskais — Osmaņu sultāns, mirst 1566. gada 6. septembrī; viņa valdīšana bija viena no Osmānijas impērijas varenākajām ēkām.

1560. gadi bija pārejas laiks Eiropā: notika lieli reliģiskie konflikti (reformācija un pretreformācija), impēriju cīņas, kā arī parādījās nozīmīgas personības, kuru ietekme jutās gadsimtiem vēlāk (piem., Galileo, Šekspīrs). Šis periods iezīmēja arī mūsdienu valstu robežu un politisko struktūru daudzu izmaiņu sākumu.