1234. gads — notikumi, dzimšanas, nāves gadījumi un valdnieki

Atklāj 1234. gads — svarīgākie notikumi, dzimšanas, nāves un valdnieku apraksti: hronoloģija, īsas biogrāfijas un vēsturiskās saites.

Notikumi

Gads 1234 iezīmējas ar nozīmīgiem pārmaiņu procesiem Itālijā, Āzijā un Eiropā kopumā — gan politiskās varas pārdalīšanos, gan turpinātu teritoriālu konsolidāciju. No starptautiskajiem notikumiem izceļas:

• Dzjin dinastijas krišana Ķīnā. 1233.–1234. gadā notika ilgstoša kauja un aplenkums Caizhou pilsētā; 1234. gadā Mongolu impērijas spēki kopā ar Dienvidsūnas (Southern Song) sabiedroto pilnībā sakāva Dzjin dinastiju, kas iezīmēja svarīgu posmu Mongolu iekarošanas procesā Ķīnas teritorijās.
• Mongolu impērijas paplašināšanās. Mongolu spēki turpināja konsolidēt kontroli pār iepriekš iekarotajām teritorijām Āzijā un centrālajā Āzijā, ietekmējot tirdzniecības ceļus, politiskās saites un citu tautu migrācijas.
• Eiropas politiskā dzīve. Eiropā turpinājās feodālās varas cīņas un reģionālās sakārtošanās — karaļvalstis nostiprināja savu kontroli, turpinājās šķietami lokālas, bet reģionāli nozīmīgas sadrumstalotības un konflikti starp vietējiem kungiem un kronēm.
• Reliģija un kultūra. Romas katoļu baznīca un Pāvests spēlēja nozīmīgu lomu starptautiskajos procesos; tajā pašā laikā universitāšu un skolotāju kustība Eiropā turpināja attīstīties, ietekmējot izglītības un intelektuālās dzīves attīstību.

Dzimšanas gadījumi

Ne visi viduslaiku dzimšanas datumi ir precīzi dokumentēti; par daudziem no tiem saglabājušies tikai aptuveni gadi vai vēlāki avoti. 1234. gadā dzimušo saraksts bieži ir fragmentārs, taču šajā laikā pasaulē dzima cilvēki, kuri vēlāk kļuva nozīmīgi vietējā vai reģionālā mērogā (daudzos gadījumos precīzi datumi nav droši). Tāpēc zemāk minēts, ka avoti šos gadus dažkārt norāda kā aptuvenu dzimšanas laiku:

• Vairāki reģionālie zemes īpašnieki, reliģiskie līderi un bruņinieki, kuru dzimšanas gads tiek uzrādīts kā 1234 (avotu ticamība atšķiras pa reģioniem).
• Akadēmiskajā un kultūras laukā dzimuši cilvēki, kuru vārdi un īstie dzimšanas datumi bieži tiek minēti tikai vēlākos hronikās.

Nāves gadījumi

Gads 1234 iezīmējas ar dažām nozīmīgām nāvēm, īpaši Ķīnas politiskajā vēsturē:

• Jin dinastijas valdnieku nāves un dinastijas beigšanās. Pēc Caizhou kritiena 1234. gadā miruši pēdējie Dzjin dinastijas vadītāji — imperatora Aicunga (Aizong) un pēdējā imperatora (plašāk zināms kā pēdējais Dzjin valdnieks) nāve nozīmēja dinastijas oficiālo beigas un plašas politiskas pārmaiņas Ķīnas ziemeļos.
• Turpmākajos reģionos vietējās varas elites un bruņniecība piedzīvoja regulāras personu zudumus kaujās, epidēmiju vai dabisku nāvi — tas raksturo plaukošu un mainīgu viduslaiku pasauli.

Monarhi/Prezidenti

Zemāk norādīti daži no nozīmīgākajiem valdniekiem un augstajām amatpersonām, kas 1234. gadā atradās varā vai kuru valdīšana aptvēra šo periodu:

• Frederiks II — Svētās Romas imperators (valdīja kā imperators 1220–1250). Viņš bija viens no spēcīgākajiem Eiropas valdniekiem sava laikmeta starpā, aktīvi iesaistoties Itālijas un Vidusjūras politikā.
• Henriks III — Anglijas karalis (1216–1272), kuru valdīšanas laikā turpinājās attiecību un konfliktu sakārtošana starp karaļnamu un aristokrātiju.
• Luijs IX (Sv. Luijs) — Francijas karalis (1226–1270), pazīstams ar savu reliģisko dedzību un vēlāk kanonizāciju.
• Gregors IX — Romas pāvests (1227–1241), ietekmīgs Baznīcas vadītājs ar aktīvu lomu Eiropas politiskajos jautājumos.
• Ögedei — Lielkhanis (Great Khan) Mongolu impērijā (valdīja 1229–1241), kurš turpināja Mongolu ekspansiju un administratīvo konsolidāciju iekarotajās zemēs.
• Ferdinands III — Kastīlijas un Leona karalis (valdīja Kastīlijā 1217–1252), kurš turpināja kristiešu teritoriju paplašināšanos Pireneju pussalā.
• Jāzeps vai reģionālie valdnieki — daudzās Eiropas, Āzijas un Āfrikas valstīs varas struktūra bija fragmentēta; reģionālajiem valdniekiem un feodālajiem kungiem bija būtiska loma vietējā politikā un karos.
• Jāpiebilst par Japānu: 1234. gadā tronī bija imperators Šijō (Emperor Shijō), kurš valdīja 1232–1242; faktisko varu bieži īstenoja šogunāts un imperatora galma frakcijas.
• Bizantijas pēcteči un Nikaijas impērija: Jonas III Vatatzes (John III Doukas Vatatzes) valdīja Nikaijas impēriju (1222–1254) — reģionāla spēka centra loma pēc Konstantinopoles iekarojuma 1204. gadā.

Noslēgums

Gads 1234 bija daļēji pārmaiņu gads, īpaši Āzijā, kur notika Dzjin dinastijas krišana un Mongolu ietekmes nostiprināšanās. Eiropā gan politiskā aina turpināja attīstīties lēnākos, daudzpusīgos procesos — feodālās attiecības, Baznīcas iesaiste un vietējo karalistu konsolidācija veidoja laikmeta būtību. Viduslaiku dokumentācija vietām ir ierobežota, tāpēc daudzu personu dzimšanas vai mazāk nozīmīgu notikumu precīzas datācijas var būt apstrīdamas vai tikai aptuvenas.

Meklēt pēc burta